Milda Losberga
17.06.1923 – 2011
Milda Losberga (1923–2011) – dzejniece, literatūrzinātniece. Beigusi LVU Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1949) un aspirantūru (1952). Aizstāvējusi disertāciju par tēmu "Revolucionārā daiļliteratūra latviešu strādnieku izdevumos. 1898-1907" (1954). Pēc studijām turpinājusi darbu akadēmiskajā sfērā, no 1952. līdz 1981. gadam LVU Filoloģijas fakultātē lasot lekciju kursus latviešu folklorā un literatūras vēsturē. Viena no autorēm mācību līdzeklim "Latviešu literatūras vēsture. No pirmsākumiem līdz XIX gs. 80. gadiem" (1987, 1990). Publicējusi arī grāmatu recenzijas un rakstus par literatūru un folkloru. Mildai Losbergai iznākuši vienpadsmit dzejoļu krājumi, no kuriem divi adresēti bērnu auditorijai. Kopš pirmā krājuma "Stiprā saule" (1963) rakstījusi sabiedriski ievirzītu dzeju ar pretfašisma un miera cīņas motīviem. Krājumos "Saules izsalkusi" (1983) un "Ar mālu apglaudīta" (1988) pievērsusies arī intīmai un filozofiskai lirikai, kuru raksturo intelekta un jūtu līdzsvars. Mildas Losbergas dzejā atrodama plaši variēta jūras tēma, dažādu tautu folkloras un kultūras reminescences, tostarp latviešu tautasdziesmām radniecīgas rindas. 2001. gadā iznācis Mildas Losbergas romāns "Mirdzošais Dvīnis", kurā attēlota jauna cilvēka personības veidošanās nacistiskās okupācijas apstākļos.