Milda Kalve

Dzimusi 1917. gada 25. novembrī Cesvaines pagasta "Auguļos" zemnieka ģimenē. Māte – Minna Kučpinte (dzimusi Indriksone).
1940: 21. februārī, pamatojoties uz Likuma par uzvārdu maiņu 11. pantu, saņēmusi atļauju mainīt uzvārdu "Kučpinte" un turpmāk saukties – Kalve.

1939–1940: mācījusies Rūdolfa Egles literatūras studijā, kur par lektoriem strādāja Andrejs Upīts, Aleksandrs Čaks, Jānis Plaudis, Jānis Alberts Jansons, Pēteris Ērmanis.. Krājumā "Redzu un dzirdu Aleksandru Čaku" (1970) publicētas Milda Kalves atmiņas par dzejnieku.
40. gadu sākumā: publicējusi nedaudz dzejoļu periodikā, viens no tiem publicēts izlasē "Pāri slieksnim: 1940./1941. gada dzeja" (1980).
1964: ieguvusi filoloģijas zinātņu kandidāta grādu, aizstāvot disertāciju "Andreja Upīša stila meistarība" (oponenti – profesors Jānis Alberts Jansons un filoloģijas zinātņu kandidāts Kārlis Krauliņš).

Monogrāfijas
1957: Андрей Упит (Andrejs Upīts: īss dzīves un daiļrades apskats)
1964: Andreja Upīša stila meistarība
1975: Jaunākās latviešu padomju dzejas apcirkņos

Par Mildu Kalvi
“Padomju literatūrā M. Kalves sirds visvairāk veltīta dzejai. Ar recenzijām un problēmu rakstiem par jaunāko latviešu padomju liriku (Mirdzu Ķempi u. c.) viņa kļuva pazīstama vispirms. Un arī tagad mūsdienu dzejas meistarības jautājumi ir jubilāres “hobby”. Vai nu institūta plāna darbs radījis šādu interesi, vai arī tāda interese palīdzējusi izcīnīt attiecīgu tēmu plānā, kas to lai zina, jo autore pati klusē. Taču fakts ir, ka stilistikas sarežģītajā pasaulē M. Kalve laužas iekšā tā kā viņas tuvākajā apkārtnē neviens cits. Stilistikas teorijai un stila analīzes praksei vajag daudz radošas fantāzijas un iejūtas, un parasti tāda veida darbam pievēršas noteikta tipa darbinieki, ko vairāk nekā urbšanās biogrāfisko un bibliogrāfisko materiālu kalnos valdzina brīvs domas lidojums.”

Vilsons, Alfons. Milda Kalve un piecdesmit gadi. Karogs, 1967, Nr. 12.

Par pētījumu "Andreja Upīša stila meistarība" (1964)
“Milda Kalve strādājusi ļoti rūpīgi: to, ko citi pateikuši tikai ar frāzi vai it kā garām ejot, viņa padziļina un paplašina. Raugoties uz A. Upīša prozu un prozas teoriju tieši no stila viedokļa, autore uzskatāmi atklāj rakstnieka māksliniecisko individualitāti. Bez šaubām, materiāls ir bagāts un pateicīgs, taču tikai pieredzējusi, talantīga zinātniskā doma un redzes loks to spēj izkārtot ar interesi lasāmā, sistematizētā pētījumā. Brīžiem šķiet, ka M. Kalves grāmatas nosaukums īsti neatbilst tās saturam, ir pat maldinošs. Grāmatā sniegts diezgan vispusīgs pašas stilistikas problēmas apskats, tādējādi tā var interesēt plašāku lasītāju loku. Vairākkārt parādīti A. Upīša ieskati par stilu, vairākās vietās autore pakavējas pie citu latviešu padomju prozaiķu daiļdarbiem. Visā grāmatā jūt vingru literatūrvēsturnieces un literatūrteorētiķes roku. [..] Būtu ļoti jauki, ja viņa spertu vēl vienu platu soli uz priekšu – apcerot meistara stilu, arī pati izkoptu sevi par personību, par kritiķi rakstnieci, kurai pašai ir savs, neatkārtojams stils. Citādi draud iesīkstēšana sausi zinātniskā pieejā, kas, īpaši par stilu runājot, traucē sasniegt īsto mērķi – ieinteresēt lasītāju. [..] Lasītājam vairāk gribētos dzirdēt M. Kalves pārdomas par A. Upīša stilu, mazāk stila elementu reģistrācijas un grupēšanas, kas drīzāk ir valodnieku pienākums. Tad pielūgsmi drošāk nomainītu vērtējums.”

Bērsons, Ilgonis. Vēl viena grāmata. Karogs, 1966, Nr. 2.

literatūrzinātniece
zinātniece

Kučpinte

–1936
mācījiesbeigusi Cesvaines ģimnāziju

1937–1940
Angļu valodas institūts
Raiņa bulvāris 29, Rīga

1939–1940
Rūdolfa Egles literatūras studija
Rīga

12.1944–27.02.1945
Rīgas svešvalodu institūts
Raiņa bulvāris 29, Rīga
Studējusi Angļu nodaļā

27.02.1945–06.1946
Valodu un literatūras pedagoģiskais institūts
Raiņa bulvāris 29, Rīga

1946–1950
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Rīga
Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa

11.1950–1980
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Rīga
Zinātniskā līdzstrādniece

1961–1986
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre

1986
Jaunciema kapi