DARBĪBA TEĀTRĪ
Dzīvodama Maskavā, piedalījusies Maskavas Latviešu biedrības teātra izrādēs (bijusi Marija R. Blaumaņa lugā "No saldenās pudeles" un Skaidrīte Ā. Alunāna lugā "Kas tie tādi, kas dziedāja").
Deju un kustību iestudētāja Nacionālā teātra izrādēs
1930: J. Akuratera "Mīlestības zeme"
1931: Ā. Alunāna "Kas tie tādi, kas dziedāja"
1932: A. Brigaderes "Pastari"
1932: A. Brigaderes "Maija un Paija"
1932: V. Šekspīra "Hamlets"
Dejas un kustību iestudētāja Zemnieku drāmas teātra izrādēs
1935: R. Blaumaņa "Trīnes grēki"
1935: J. Akuratera "Viesturs"
1935: J. Raiņa "Mīla stiprāka par nāvi"
1937: Līgotņu Jēkaba "Mēs vai viņi?"
DARBĪBA HOREOGRĀFIJĀ
Jau trīsdesmitajos gados horeografējusi apvienoto deju kolektīvu priekšnesumus masu pasākumos.
Vadījusi deju ansambļus. Pirmo sešu Deju svētku virsvadītāja (1948, 1950, 1955, 1960, 1965, 1970), Goda virsvadītāja (1960, 1965, 1970).
Sastādījusi vairākus deju un rotaļu krājumus. Viens no nozīmīgākajiem – "Latviešu tautas dejas" (1962). Vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu tā bija vienīgā rokasgrāmata tautas deju apguvē.
FOLKLORAS MATERIĀLU VĀKUMI
Par savu skolotāju latviešu dejā viņa uzskatījusi latviešu etnohoreoloģi J. Rinku. Sekojot viņas piemēram, iesaistījusies folkloras materiālu apzināšanā: vākusi deju, rotaļu, ieražu aprakstus, teicēju stāstīto.
ATMIŅAS
1975: M. Lasmanes atmiņas "Avoti" publicētas žurnālā "Karogs".
PIEMIŅAS SAGLABĀŠANA
1989: Mūzikas Biedrības Dejas asociācija iedibinājusi M. Lasmanes prēmiju.