Meinhards Rudzītis

1910: dzimis 10. aprīlī Rīgā. Māte strādniece – Kristīne Rudzīte.
1923: māte zaudē darbspējas, un Meinhards Rudzītis nonāk Mazgadīgo darba namā, kur apgūst galdnieka amatu.
1933: nodibina sakarus ar nelegālo Latvijas Komunistiskās jaunatnes savienību.
1934: 11. jūnijā Rīgas apgabaltiesas prokurors izvirza apsūdzību pret Meinhardu Rudzīti, kas, darbojoties Latvijas Komunistiskās partijas vadībā, izplatījis izdevumu "Mēs apsūdzam" un savu dzejoļu krājumu "Torņa iela Rīgā", lai "grozītu Latvijā pastāvošo valsts iekārtu".
1935: 8. aprīlī Rīgas apgabaltiesa izskata Meinarda Rudzīša apsūdzības lietu, pierādījumu trūkuma dēļ viņu attaisno.
1937: 1. janvārī apprecas ar Lidiju Pavniņu, Aizgādības valdes grāmatvedi.

1926: 31. oktobrī pirmais publicētais dzejolis – "Gāju putniem" laikraksta "Sociāldemokrāts" pielikumā "Literatūra un Dzīve".
1933: tiek konfiscēts jauno literātu almanahs "Signāls", rediģējis Meinhards Rudzītis un Kārlis Fimbers.
1934: februārī paraksta vienreizēju izdevumu "Mēs apsūdzam", kas vērsts pret nacistiskās Vācijas vadību. Pēc izdevuma nākšanas klajā tas tiek konfiscēts, izdevējs tiek arestēts. Pret Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības iemaksāto drošības naudu Rudzītis tiek atbrīvots no aresta.
30. gadu otrā puse: uzraksta trīsdaļīgu autobiogrāfisku romānu "Vaļas puika", tā 1. un 2. daļa publicēta žurnālā "Draugs" (1970–1971), viss romāns kopumā iespiests Meinharda Rudzīša Rakstu 2. sējumā (1979).
1945: 30. martā laikrakstā "Literatūra un Māksla" informācijā "Ko dara mūsu rakstnieki" atzīmēts, ka Meinhards Rudzītis raksta autobiogrāfisku romānu "Andrejs Akmens". Tas ir tas pats romāns "Vaļas puika", pie kura strādāja rakstnieks. Nosaukumu "Andrejs Akmens" mainīt ieteicis Andrejs Upīts

Dzejoļu krājumi
1931: Vīrs ar basām kājām
1934: Torņa ielā Rīgā
1944: Nāves vilciens (poēma)
1946: Dzimtā zeme
1948: Dziesmu ceļš (poēma)
1956: Mūsu darbs un laime
1959: Rīgas piefrontē
1960: Zelmenis (izlase)
1964: Ausma pār Daugavu (balādes)
1967: Vārsmas laikabiedriem
1968: Rīga, es mīlēju tevi

1978–1979: Raksti (1., 2. sējums)

Atdzejojumi no krievu valodas
1950: Tvardovskis Aleksandrs. Muravijas zeme. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1954: Tvardovskis, Aleksandrs. Māja pie ceļa. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1961: Tvardovskis, Aleksandrs. Aiz tāles – tāle. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1966: Isajevs, Igors. Atmiņas tribunāls. Rīga: Liesma.

Meinharda Rudzīša dzejas recepcija mūzikā
Dziesmas ar Rudzīša dzejas tekstiem komponējuši Maksis Goldins, Oļģerts Grāvītis, Paula Līcīte, Jāzeps Mediņs, Jēkabs Mediņš, Marģeris Zariņš.

Par Meinhardu Rudzīti
"Aizvien enerģisks, stūrains, mazliet uz priekšu saliecies, Meinhards Rudzītis sparīgi staigāja pa Rīgas ielām. Tādu viņu pazinām pēckara gados Radiokomitejā, "Literatūrā un Mākslā", sanāksmēs, radošo sekciju sēdēs Rakstnieku savienībā, lasītāju konferencēs galvaspilsētā un laukos. Meinhards Rudzītis kūsāt kūsāja aktivitātē; labprāt kāpa tribīnē, strīdējās – pat līdz iekaisumam. Neiztrūka dažs labs asums, pārpratums, kas gan ātri vien nolīdzinājās, jo dzejnieks nekad nekļuva šauri personisks. Mīlēja atklātu valodu, bez aplinkiem pateica savas domas, bet iecietīgi uzklausīja arī oponentu. Un, ja tam izrādījās taisnība, – piekāpās. Draugu un tuvāku paziņu vidū par viņu šad tad pazobojās, ko ļaunā neņēma. Meonhardam Rudzītim patika veselīgs humors: pats pasmīdināja klausītājus ar asprātībām. [..] Meinhards Rudzītis ar visu paskaļo retoriku īstenībā bija smalkjūtīgs, kautrīgs cilvēks."

Damburs, Edgars. Ievadam. Meinhards, Rudzītis. Raksti. 1. sēj. Rīga: Liesma, 1978, 8. lpp.

Par dzejoļu krājumu "Vīrs ar basām kājām" (1931)
"Rudzīša lirikas saturs noteic viņas sociālo tendenci. Viela Rudzītim ir, pat pārbagātīga. Tāpat vietām izmanāmas krietnas dzejnieka dāvanas. Tikai pagaidām viņa impulsīvā un dziļā izjūta, kā arī dzīvā fantāzija nav pietiekoši mākslinieciski disciplinēta un apvaldīta. Parasti dzejoļa sākumā Rudzīša dzejiskā doma spilgti uzliesmo, bet tikpat negaidīti ātri, neizturējusi līdz galam, izdziest un izplēn sentimentālā un pasalkanā jūsma."

Ego, Edgars. Meinhards Rudzītis. "Vīrs ar basām kājām". Domas, 1931, Nr. 12.

dzejnieks

Atila, Ortus

–1923
Rīgas pilsētas 2. pamatskola
Rīga

1923–1928
Mazgadīgo darba nams
Sarkanā iela 4, Rīga

1929
Rīgas pilsētas amatniecības skola
Rīga

1929–1929
Raiņa ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
Raiņa vakara ģimāzijā

15.05.1943–15.12.1943
Kirova
Padomju un partijas darbinieku kursu kursants

1950
Vidējo izglītību iegūst kā eksterns.

1957
PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts
Povarskaya 25А, Maskava
Augstākie literatūras kursi

1928–1929
Rīga
Strādājis par galdnieku un grāmatu pārdevēju.

1931–1932
Laikraksts "Literatūras Avīze" (1931–1932)
Rīga
Redakcijas kolēģijas loceklis.

05.1933–08.1933
Rīga
Rīgas pilsētas būvju valde, strādnieks bruģēšanas un asfaltēšanas darbos

1934
Rīga
Vagonešu (truļu) dzinējs

08.1935–06.1936
Svēte
Kādā ģimenē mājskolotājs

1937–1940
Rīga
Aizgādības valdē kontrolieris.

1940–1941
Laikraksts "Jaunais Komunārs"
Rīga
Mākslas un literatūras nodaļas vadītājs

1940–1941
Laikraksts "Pionieris"
Rīga

07.1941–08.1941
Tatarstāna
Kziljuļskas rajona S. Budjonija kolhozs

01.11.1941–01.05.1942
Kirova
6. amatnieku skolas komandants

01.05.1942–15.05.1943
Latvijas PSR Valsts Mākslas ansamblis
Ivanova
Gatavo ansamblim literāros materiālus

15.12.1943–20.04.1944
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Maskava
Tehniskais sekretārs

29.10.1944–1949
Latvijas PSR Radiokomiteja
Rīga
Literāri dramatisko raidījumu galvenais redaktors

1949–1949
Laikraksts "Padomju Jaunatne"
Rīga
Kultūras nodaļas vadītājs

1950–1953
Laikraksts "Literatūra un Māksla" (1945–1994)
Rīga
Atbildīgā sekretāra pienākumu izpildītājs, vēlāk – Literatūras nodaļas vadītājs

1928–1933
Rakstnieku grupa "Signāls"

1940–1966
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga

09.1933
Parīze
Vispasaules jaunatnes pretkara un pretfašisma kongresa delegāts

06.1934–17.12.1934
Liepājas koncentrācijas nometne
Liepāja
Par pretvalstisku darbību.

01.09.1941–01.11.1941
Gorohoveca
201. latviešu strēlnieku divīzijas 122. pulka ložmetējnieks1941. gada oktobrī slimās kājas dēļ atbrīvo no armijas.

Raiņa kapi
1968. gada 21. septembrī Raiņa kapos atklāts piemineklis Meinhardam Rudzītim (autore – tēlniece Pārsla Zaļkalna).