Mārtiņš Krieviņš

Dzimis strādnieku ģimenē. Agri zaudējis vecākus – māte Līze trīsdesmit sešu gadu vecumā mirs no izsitumu tīfa, tēvs – kritis karā. Pirmo izglītību ieguvis pašmācības ceļā. Jau deviņu gadu vecumā dzīvojis patstāvīgi un strādājis latviešu kolonijā "Taurupe" Krasnodaras novadā par laukstrādnieku. Strādājis par inženieri Ļeņingradas Aizsardzības ministrijas zinātniski pētnieciskajā institūtā. 1937. gada represijās no darba atlaists, vēlāk atjaunots darbā. 1940. gadā komandēts uz Latviju. Bija precējies ar PSRS Literatūras fonda Latvijas nodaļas vadītāju Elvīru Zaķi.

Darbība literatūrā
1957: pirmā publikācija – stāsta "Taurupē – viss kā Latvijā" fragments žurnāla "Zvaigzne" 5. numurā.

Audzis un dzimis Krievijā par savu literāro pseidonīmu izvēlējies uzvārdu – Krieviņš. Daiļliteratūrai
pievērsies 20. gadsimta 50. gadu sākumā ar publikācijām periodikā. Daiļradē plaši izmantojis autobiogrāfisku materiālu. Humoreskās precīzs sava laika negatīvo parādību vērojums un trāpīga, asprātīga kritika.
Pēc Mārtiņa Krieviņa nāves manuskriptā palikuši stāsti "Noziegums Kangarkalnos",
"Totāli kolosāla parapsiholoģijas gravitācija", lugas
"Sanitārais bataljons", "Uz apsolīto zemi", kā arī humora
un satīras grāmatu pārstrādāti varianti, kas uzrakstīšanas laikā netika publicētas
tajos ietvertās asās sabiedrības kritikas dēļ (LU Akadēmiskajā bibliotēkā).



Darbība zinātnē
Publicējis monogrāfiju un vairāk kā 50 rakstus par rūpniecības ekonomiku, galvenokārt par radiorūpniecību Latvijā.
1941: pirmā publikācija "Концентрация предприятий легкой промышленности" laikrakstā "Пролетарская правда".

"Mārtiņa Krieviņa darbos nav citēti dokumenti, ne īpaši tēloti vēstures fakti un reālas personas, tomēr tiem piemīt savdabīga dokumentalitāte. Viscaur ir jūtama rakstnieka vēlēšanās palikt līdz galam uzticīgam dzīves patiesībai, varētu arī teikt – aculiecinieka patiesībai. Un šī aculiecinieka patiesība, kas viņa prozā ietvērusies krāsainās ainās, dzīvos raksturos, ar rakstnieka grāmatām kļuvusi par mūsu tautas kultūrvēsturisku ieguvumu. Mārtiņa Krieviņa darbi ir tikpat neparasti kā viņa dzīve."

Kiršentāle, Ingrīda. Autobiogrāfiskā proza liecina. Krievinš, Mārtiņš. Taurupes romāns. Rīga: Zinātne, 1988, 5. lpp.

ekonomists
rakstnieks
zinātnieks

Zaķis

J. Uzariņš

–1937
Ļeņingradas Elektrotehniskais institūts
Sanktpēterburga
Militārā fakultāte.

1928–1930
Sanktpēterburga
Ļeņingradas Latviešu pedagoģiskais tehnikums.

1930–1931
Sanktpēterburga
Ļeņingradas Latviešu pedagoģiskā tehnikuma Strādnieku fakultāte.

1952–1953
Latvijas PSR Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija
Aspirantūra.

1956
Ekonomikas zinātņu kandidāts.

Krasnodaras novads
Strādājis latviešu kolonijā "Taurupe" Krasnodaras novadā par laukstrādnieku

1937–1940
Sanktpēterburga
Strādājis par inženieri Ļeņingradas Aizsardzības ministrijas zinātniski pētnieciskajā institūtā. 1937. gada represijās no darba atlaists, vēlāk atjaunots darbā. 1940. gadā komandēts uz Latviju.

1940–1941
Rīga
LPSR Vieglās rūpniecības Tautas komisariāta Tehniskās ražošanas nodaļas vadītājs.

09.1941–05.1942
Laikraksts "Latvijas Strēlnieks" (1941–1943)
Maskava
Laikraksta redaktors.

1945–1950
Rūpnīca "Rīgas audums"
Rīga
Direktors.

1950–1952
A. Popova Rīgas radiorūpnīca
Rīga
Direktors.

1953–1987
Latvijas PSR Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija
Fizikas un tehnikas zinātņu nodaļas zinātniskais sekretārs.

1932–1952
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Biedrs.

1952–1988
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs.

1961–1988
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs.

1941–1945
Sarkanā armija
Brīvprātīgi iestājās dienestā. Karā dodas kā politiskais darbinieks 43. latviešu gvardes strēlnieku divīzijā.

Matīsa kapi