Mārtiņš Bruņenieks

24.11.1866 – 27.07.1950

Mārtiņš Bruņenieks (1866–1950) – pedagogs, filologs. Studējis Maskavas universitātē slāvu filoloģiju (1888–1892). No 1892. gada bijis ģimnāzijas skolotājs Rīgā; 1894–1922. gadam dzīvojis Kijevā, bijis ģimnāzijas skolotājs un vācu valodas lektors universitātē. 1922. gadā atgriezies Latvijā un līdz 1939. gadam bijis ģimnāzijas skolotājs Jēkabpilī, no 1944. gada vācu valoldas lektors un profesors Latvijas Valsts universitātē. Kurzemes brīvlaišanas svētkos Jelgavā 1893. gadā nolasījis referātu "Par sievietēm mūsu drāmā" (publicēts "Saimnieču un zelteņu kalendārā 1894. gadam"). Sarakstījis "Anglijas civilizācijas vēsturi" (1897), latviešu un vācu valodas mācību grāmatas, brošūru "Mūsu valodas krusts un bēdas" (1928). Visu mūžu nodarbojies ar latviešu mitoloģijas pētīšanu. Publicējis rakstus par mitoloģiju periodikā un arī atsevišķas brošūras ("Senlatviešu reliģiskais pasaules uzskats", 1930, "Senlatviešu Laima", 1940, u.c.). Mitoloģijas pētīšanā izmantojis salīdzināmo valodniecību.

Darba autors (5)

Dzimšanas laiks/vieta

24.11.1866
Saukas pagasts
"Caunāri"

Miršanas laiks/vieta

27.07.1950
Rīga

Personiska informācija

Dzimis saimnieka ģimenē. Tēvs Jānis Bruņenieks, dēli Ludvigs un Roberts Ringolds.

Profesionālā darbība

Pirmā publikācija - raksts "Lielu vīru psiholoģija" krājumā "Pūrs" 1892.

Citātu galerija

Akadēmisko izglītību viņš ieguva Maskavā, kur no 1888. gada līdz 1892. gadam studēja slavu filoloģiju. Pēc tam M. Bruņenieks darbojās par skolotāju Aleksandra ģimnāzijā Rīgā. No 1894. gada līdz 1922. gadam viņš strādāja par vidusskolu skolotāju un bija arī Kijevas universitātē vācu valodas lektors. Pēdējā laikā strādāja par skolotāju Jēkabpilī, kur vēl tagad dzīvo. M. Bruņenieka raksti klajā parādījās visprms periodiskos izdevumos. 1892. gadā Pūrā iespieda viņa "Lielo vīru psīcholoģija". Nākošā gada augustā viņš nolasīja Jelgavā, brīvlaišanas svētku priekšvakarā, apcerējurnu par sievieti drāmā, analizēdams Ibsena "Noru", šis priekšlasījums gan nesacēla tādu troksni kā Jansona tai pašā reizē lasītā asā kritika par latviešu literatūru, tomēr norādīja uz jaunu virzienu latviešu gara dzīvē. Savos mitoloģijas pētījumos, kas iespiesti „Mājas Viesa Mēnešrakstā" un citur, viņš noteikti pieķērās animismam un apkaroja citus uzskatus, sevišķi naturālismu.

-ekr. Rakstnieks Mārtiņš Bruņenieks. Tēvijas Sargs, Nr.47 (20.11.1936)