Marta Rasupe

Dzimusi zemnieka ģimenē.
1919:beigusi Valmieras 1. ģimnāziju.
1920: uzsākusi studijas Latvijas Universitātē.
1934: uzvarējusi Itālijas valdības izsludinātā akadēmiskā konkursā, studijas turpina universitātē Romā.
1936: beigusi Romas universitāti, iegūstot doktores grādu.
1936 –1939: bijusi lektore Neapoles Austrumu institūtā.
1939 – 1966: bijusi latviešu valodas lektore Romas universitātē
1966–1978: strādājusi Vatikāna radio kā latviešu programmas līdzstrādniece.

Tulkojusi itāļu valodā Raiņa, Rūdolfa Blaumaņa, Kārļa Skalbes u. c. latviešu autoru darbus

1946: sastādījusi latviešu dzejas antoloģiju itāļu valodā "Poeti lettoni contemporanei" ("Latviešu mūsdienu dzejnieki", saīsināts izdevums – 1963. gadā), tās ievadā plašs apcerējums par latviešu literatūru un tās ievērojamākajiem pārstāvjiem.
1949: sastādījusi latviešu pasaku un teiku izlasi "Leggende baltiche" ("Baltiešu teiksmas").
Raksti par latviešu literatūru, mākslu un folkloru publicēti Itālijas periodikā un enciklopēdiskos izdevumos.
Kopā ar Arnoldu Speki sarakstītā grāmata par Latviju "La Lettonia" 2. pasaules kara laikā gājusi bojā.

Tulkojumi itāliešu valodā

"Martu Rasupi man gribētos saukt par ilggadīgo kultūras atašeju Romā un visā Itālijā. Šajā virzienā viņa sāka darboties jau neatkarības pēdējos gados. Pēc Otrā pasaules kara Rasupes centienus stimulējis tikai neatdzisušais patriotisms un impulsīvā enerģija."

Jānis Rudzītis. Mūsu romiete mūža kalnā. Latvija, Nr. 19, 16.05.1970.

"Nopietna un akurāta darbā, dzīves prieka pilna, garīgi moža un fiziski vingra sadzīvē viņa bija jautra, ar smalku humora izjūtu; mīlēja dzīvi un cilvēkus, bija ļoti smalkjūtīga, iejūtīga, izpalīdzīga un gādīga par citiem, sevi nekad neizceļot vai sūdzoties par savās problēmām (kas mums katram ir). Viņai bija ļoti izkopta aistētiskā gaume, prata ģērbties, mīlēja skaistas lietas. Viņa ir sevišķi mīlēja puķes."

Lauberte, Emma. Dr. Marta Rasupe, latviešu pārstāve Itālijā. Akadēmiskā Dzīve, Nr.26 (01.01.1984)

"Ar savu erudīciju, aktivitāti, arī ar sievišķīgu šarmu viņai izdevās piesaistīt plašu itāliešu inteliģences loku: rakstniekus, dzejniekus, mākslas darbiniekus u.c. Tādējādi ar mūsu tautas kultūru viņa iepazīstināja ne tikai savus studentus, bet ari plašāku sabiedrību, piedaloties priekšlasījumos, konferencēs un kongresos. Nenovērtēts līdz šim ir Martas Rasupes tulkotājas devums. Itāliski tulkotas un grāmatās izdotas latviešu teikas un pasakas, ievērojamāko latviešu dzejnieku – Jānis Poruks, Rainis, Aspazija, Vilis Plūdons, Kārlis Skalbe, Andrejs Eglītis, Fricis Bārda, Edvarts Virza dzejoļu izlases 1946., 1963. gadā, Raiņa luga "Jāzeps un viņa brāļi", Rūdolfa Blaumaņa noveles krājumā "Salna pavasari" un Kārļa Skalbes "Kaķīša dzirnavas"."

Baiba Prikule. Novēlots paldies tautietei svešumā. Laiks, Nr. 46, 19.11.2005.

literatūrzinātniece
tulkotāja
zinātniece

1919
Valmieras ģimnāzija
Valmiera
1919. gadā beigusi Valmieras 1. ģimnāziju.

1920–1937
Latvijas Universitāte
Rīga
Nepabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: romāņu filoloģija.

1934–1936
Romas universitāte
Roma
Ieguvusi filoloģijas doktores grādu.

17.07.1919
Latvijas Bruņotie spēki (1919–1940)
Valmiera
Ziemeļlatvijas Rezerves bataljona (vēlāk 6. Rīgas kājnieku pulks) Mobilizācijas daļā "rakstu darbiem".

1936–1939
Neapole
Lektore Neapoles Austrumu institūtā.

1939–1966
Romas universitāte
Roma
Latviešu valodas lektore.

1960–1978
Roma
Vatikāna radio latviešu programmas līdzstrādniece.Pāvests Jānis Pauls 11, novērtējot viņas 25 gados veikto darbu latviešu raidījumu nodaļā, piešķīra viņai īpašu Apustulisko svētību, pasniedzot savu autografētu fotoattēlu ar ierakstītiem atzinības un svētības vārdiem, datētu 1978. gada 13. decembrī.

1934–1982
Roma

Benevento kapsēta

Raiņa un Aspazijas fonda balva
Balva piešķirta par latviešu daiļdarbu tulkojumiem itāļu valodā.
1963