Marta Apīne

Dzimusi Viljama (1890–1968) un Martas Emīlijas (dzimusi Herbsts; 1887–1963) Ārņu ģimenē.

Pagodinājumi
1951, 1952: izteikta atzinība par krietnu darbu.
1952: izteikta atzinība un pateicība par sociālistisko sacensību veikšanu.
1954: izteikta pateicība par sociālistisko sacensību veikšanu un labu ražošanas darbu.
1959: izteikta pateicība par labi veikto darbu.
1967: atzinības raksts par labu darbu sakarā ar Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 50. gadadienu.
1976: atzinības raksts par ilggadēju un labu darbu Viļa Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkā.

"Īpaši nopelni Martai Apīnei pieder kā bibliogrāfa Augusta Ģintera fundamentālā izdevuma "Latviešu zinātne un literatūra" turpinātājai. Tieši pēc Martas Apīnes un viņas dzīvesbiedra, grāmatniecības vēstures pētnieka Alekseja Apiņa ierosmes Valsts bibliotēkā tika atsākta Augusta Ģintera atstāto bibliogrāfisko kartotēku kārtošana, kuras aptvēra laikposmu no 1908. līdz 1919. gadam un ari 30. gadu beigas un kuru izveidošana par iespiestiem bibliogrāfiskiem rādītājiem bija nepieciešama jebkuram Latvijas sabiedriskās, zinātņu un kultūras vēstures pētītājam. Taču kartotēkā trūka materiālu no vairākiem to laiku preses izdevumiem, tie bija jāpapildina, tā pat bija jāpārbauda un jāprecizē esošie izraksti, tie jāklasificē pa daudzām un dažādām zinātņu, literatūras un mākslas nozarēm. Lai šādu darbu veiktu, nepieciešamas ne tikai izcilas bibliogrāfiskā darba iemaņas, bet arī plaša un vispusīga orientācija attiecīgā laikposma vēsturē un arī valodu zināšanas. Martai Apīnei bija šīs spējas un prasme, un viņas neatlaidīgā darba rezultātā nāca klajā vairāki apjomīgi "Latviešu zinātnes un literatūras" sējumi, kuros bija apkopoti bibliogrāfiskie materiāli no 1908. līdz 1913. gadam. Līdz aiziešanai pensijā viņa sagatavoja ari sava darba turpinātājus un, kamēr vien veselība atļāva, ar savu padomu sekoja viņu veikumam."

Sirsone, Skaidrīte. Bibliogrāfi Martu Apini pieminot. Karogs, 1985, Nr. 4.

Marta Herta Ārne

1929–1932
Vecpiebalgas Kagaiņu četrklasīgā pamatskola
Kagaiņi

1932–1934
Vecpiebalgas Upītes 6-klašu pamatskola
Vecpiebalgas novads
Līdz 1936. gadam veselības dēļ skolu neapmeklēja.

1936–1937
Jelgavas 2. valsts ģimnāzija
Mātera iela 44, Jelgava

1937–1942
Madonas ģimnāzija
Madona

1942–1943
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studē Filoloģijas un filozofijas fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļā. Studijas ar pārtraukumu, turpina no 1945. līdz 1949. gadam.

1945–11.1948
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Turpina studijas LU Vēstures un filoloģijas fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļā

11.1948–1950
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
No Klasiskās filoloģijas nodaļas pārgājusi uz Bibliotēku zinātnes nodaļas 4. kursu. Diplomdarbs – "Bērnu un skolas bibliotēkas Padomju Latvijā".

12.1944–09.1945
Vecpiebalga
Telefoniste Vecpiebalgas Sakaru nodaļā

1950–1976
Viļa Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēka (1966–1991)
Rīga
Bibliotekāre, bibliogrāfe, no 1972. gada – galvenā bibliogrāfe.

Jaunie kapi

Latvijas PSR Kultūras ministrijas Goda raksts
Piešķirts par ilggadīgu labu darbu sakarā ar Padomju Latvijas 30. gadadienu.
1970

Medaļa "Darba veterāns"
Medaļa piešķirta 1977. gada 3. oktobrī par ilggadēju un apzinīgu darbu.
1977