"Altberģes talants simpātisks savā ētiskajā skaidrībā un īpatnējs savās tieksmēs uz vēsturisko, leģendāro, reliģisko. Arī ņemdama saviem darbiem vielu no ikdienas dzīves, tēlodama, piemēram, ganiņa agro mīlestību uz skaisto saimnieci ("Gans–karalis", "Latvī', 1925.), Altberģe to stāsta kā pasaciņu vai leģendu. Arī rakstnieces izteiksmē daža skaista glezna, dažs īpatnējs salīdzinājums: "Rīta blāzma... ieskatījās istabās un, pacēlusi kristalla pirkstu, draudēja miegam" ("Christus vincit"). "Ēnas no lieliem puķu krūmiem gulstas pa logu manā istabā; ēna no lielas mīlestības gulstas manā dvēselē." — "Kā viņš (putniņš) skatās ar tumšām, apaļām mazām actiņām, kas atgādina man lejamās kannas caurumiņus." ("Fr. Briones piezīmes")."
Pēteris Ērmanis. Tie, kam nav grāmatu. "Burtnieks" Nr. 12, 1.12.1933.