Māris Druva

1950: dzimis Omskas apgabala Belostokas sādžā, Krievijā, izsūtīto ģimenē.
Kopš 1956: dzīvo Latvijā, Aucē.
1969: beidzis Auces vidusskolu.
1978: beidzis Latvijas valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti.
1969–1974, 1978–1982: strādājis dažādus darbus.
1983–1993: Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas saimniecības "Vecauce" kluba vadītājs.

1983: pirmā publikācija – stāsts "Sieviete" žurnālā "Padomju Latvijas Sieviete", nr. 5.
Romāni
1988: "Vidusskola" (Liesma).
1994: "Reiz Latvijā" (Autoceļi).
2002: "Vai Barišņikovs?" (MD Ideju centrs; krievu valodā 2009).
2005: "Vai Edgars Liepiņš?" (Antēra).
2006: "Vai Raimonds Pauls?" (SolVita; krievu valodā 2009).
2008: "Vai Andrejs Eglītis?" (SolVita).
2018: "Skumjās dzemdības" (Spārni).
Stāstu krājumi
1992: "Mirklis pieteikumam" (IDV).
2019: "Vilciens un depresija" (SolVita).
1988–1992: dibinājis
un vadījis Rīgas Latviešu biedrības teātra studiju "Trīsdesmitie gadi",
kur iestudēta Alfrēda Dziļuma "Saplēstā krūze", izrāde par Zentu
Mauriņu, trimdas latviešu dzejas kompozīcija, Austras Skujiņas dzeja,
Gabriela Garsijas Markesa "Simts vientulības gadi" (visu skatuves
variantu autors un režisors).
1993: iestudējis Alfrēda Dziļuma "Saplēsto krūzi" teātrī "Kabata" (Jāņa Lūsēna mūzika).
1994: dibinājis Dobeles novada laikrakstu "Pierobeža", bijis tā redaktors.
Daudzu
koncertizrāžu režisors, piemēram, Latvijas pūtēju orķestru salidojumam
Vecauces parkā (1993), Latvijas 80 gadu jubilejas koncertam Bēnē (1998)
un citiem.
2009: "Vai
Andrejs Eglītis?" ("Dievs, Tava zeme deg!") (režisors, scenārija autors pēc grāmatas "Vai Andrejs Eglītis?" (2008) motīviem) – dokumentāla videofilma ar
spēlfilmas elementiem par Andreju Eglīti, kā arī Andreja Eglīša un Lūcijas Garūtas
kantātes "Dievs, Tava zeme deg!" pirmatskaņojumu 1944. gadā Rīgas Sv. Ģertrūdes baznīcā.
Kopš 2010: Auces pilsētas teātra režisors.

Par romānu "Vidusskola" (1988)


"Ļaujoties romāna visumā rāmajam plūdumam,
uzreiz krīt acīs tā krasā atšķirība no Andra Puriņa
līdz nežēlībai atklātajam, atkailinātajam
skarbās īstenības atveidojumam. M. Druva vairāk ieturēts liriski romantiskās intonācijās, asa grafiska zīmējuma vietā viņš
tiecies strādāt ar mīkstām, paplūdinātām akvareļkrāsām.
Darbības laiks romānā tieši nav norādīts, stipri aptuveni to var izsecināt no
dažiem eksāmenu biļešu jautājumiem un dažām citām visai nekonkrētām laika
zīmēm, taču gandrīz ne uz brīdi nepamet sajūta, ka M.
Druvas un A. Puriņa varoņi dzīvo ne tikai atšķirīgos laikmetos, bet arī dažādās
pasaulēs, kurām vienai ar otru ir visai nosacīti saskares punkti. Tiešām žēl,
ka autors nav vēlējies uzrādīt romāna sarakstīšanas laiku, tas varbūt viestu
zināmu skaidrību šinī jautājumā. Varētu pieļaut iespēju, ka atšķirīgā garīgā
atmosfēra ir tā apstākļa nosacīta, ka M. Druva par sava
tēlojuma objektu izvēlējies nelielas provinces pilsētiņas N.
vidusskolu. Gribētos noticēt, ka, lielpilsētas
kārdinājumiem nepakļauti, vietējie jaunieši saglabājuši nesamaitātu dabas bērnu instinktu tīrību un tikumisko skaidrību. Taču dīvaināk
un jau mazāk ticami šķiet, ka šinī brīnumskolā tikpat
kā nav pazīstamas tās samilzušās problēmas, kas, stagnācijas
gados nerisinātas un ignorētas, mūsdienu lielākas
pieļautās atklātības apstākļos tieši tautas izglītības jomā parādās īpaši
reljefi. M. Druvas romānā tās ieskicētas minimāli un pavirši, it kā garlaikoti
garāmejot."

Ivars Aļķis. Nākotnes jautājums. Karogs, 1989, Nr. 4.


Par stāstu krājumu "Mirklis pieteikumam" (1992)

"Māra Druvas stāsti periodikā publicēti kopš 1983. gada. Līdz
šim grāmatā iznācis
romāns "Vidusskola" (1988), nu lasītājs saņēmis stāstu
krājumu ar nosaukumu, kas īsti
piedienīgs pirmajai grāmatai – "Mirklis pieteikumam". Ar nozīmi ir abi vārdi: mirklis – daudzviet rakstnieks mēģinājis attēlot mirkļa
vienreizīgumu, tā saistošo noskaņu, pieteikums – M. Druvas varoņi lielākoties
ir cilvēki, kas sāk sevi pieteikt dzīvē,
un sevi
piesaka arī rakstnieks, citādi un daudzveidīgāk nekā romānā "Vidusskola", kas
uzrakstīts tradicionālā episkā vēstījumā.
M.Druvas stāstu grāmatas pamatnoskaņa ir smeldzīgums.
Galvenokārt šo
smeldzīgo tonalitāti rada vai nu
zaudētā paradīze, vai arī pretruna starp ikdienišķo
realitāti
un sapņiem, starp eksistējošo un vēlamo."


Astrīda Skurbe. Jauni ļaudis kādā
pilsētiņā. Literatūra un Māksla, 1993, 2. jūlijs.

rakstnieks
režisors

–1969
Auces vidusskola
Jura Mātera iela 11, Auce
beidzis Auces vidusskolu

1974–1978
Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorija
Rīga
beidzis Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti

1956
Auce