Marija Šūmane

24.12.1899 – 04.09.1992

Marija Šūmane (1899–1992) – tulkotāja, žurnāliste, redaktore. Tulkojusi no krievu, ukraiņu un turku valodas. Nozīmīgi ir viņas tulkotie krievu literatūras klasikas darbi. Tulkojusi krievu valodā Andreja Upīša "Robežnieku" ciklu. Periodikā publicistiski vērtējusi tulkojumu kvalitāti, asi vērsusies pret latviešu valodas izkropļojumiem.

Darba autors (1)

Tulkotājs (6)

Recepcijas persona (5)

Dzimšanas laiks/vieta

24.12.1899
Nītaure

Miršanas laiks/vieta

04.09.1992
Rīga

Personiska informācija

1922–1926: veikusi Komunistiskās partijas Rīgas komitejas
propagandistes pienākumus.

1926–1928: par komunistisko darbību apcietināta. Pēc atbrīvošanas 1928. gadā pārcēlusies uz dzīvi PSRS.
1937: pēc izslēgšanas no Komunistiskās partijas, vairīdamās no
represijām, slepeni pārcēlās uz dzīvi Alma-Atā.

Pašmācības ceļā apguvusi persiešu un tai radniecīgas valodas.

Profesionālā darbība

Ārzemju autoru darbu tulkojumi
No krievu valodas
1949: Ivans Rjabokļačs "Zelta tūkstošnieks".
1950: Arkadijs Pervencevs "Kočubejs".
1952: Mihails Saltikovs-Ščedrins "Pošehonas senatne".
1955: Nikolajs Gogolis "Mirušās dvēseles" (kopā ar Arvedu Mihelsonu).
1956: Vera Panova "Gada laiki".
1959: Josifs Ļikstanovs "Necildinātā slava".
1961: Mihails Žestevs "Zelta gredzens".
1963: Muhtars Auezovs "Abaja ceļš" (1–4).
1969: Aleksandrs Puškins "Pētera Lielā moris".
1970: Abdulla Kadiri "Altāra skorpions" (vārsmas no uzbeku valodas atdzejojis Uldis Bērziņš).
1971: Aleksejs Tolstojs "Kņazs Serebrenijs".
1973: Nikolajs Karamzins "Nabaga Līza".
1975: Ivans Turgeņevs "Dūmi".
1975: Ivans Turgeņevs "Jaunie arumi".
1976: Mihails Saltikovs-Ščedrins "Šolaiku idille".
1977: Alims Gafurovs "Lauva un ciprese".
1978: Nikolajs Gogolis "Pēterburgas stāsti" (kopā ar Annu Ozolu-Saksi).
1978: Deniss Fonvizins " Komēdijas: Brigadieris; Pusaudzis".
1980: Fjodors Rešetņikovs "Liepēnu ļaudis".
1981: Aleksandrs Puškins "Romāni un stāsti" (kopā ar Kārli Egli u. c.).
1988: Aleksandrs Kuprins "Stāsti".
2014: Aleksandrs Puškins "Pīķa dāma un citi stāsti".

No turku valodas
1965: "Aklā laime: divdesmitā gadsimta turku noveles" (arī pēcvārda autore).
1965: Rešāds Nuri Gintekins "Mazputniņš Čalīkušū".
1970: Fahri Erdinčs "Mūsainā Hadžere".
1974: Suata Derviša "Fosforspožā Dževrije".
1982: Suata Derviša "Mīlestības romāni".

No ukraiņu valodas
1966: Panass Mirnijs "Staigule".
1967: Mihailo Stelmahs "Lido zosis, lido gulbji...".
1969: Mihailo Stelmahs "Dāsnais vakars".
1972: Jurijs Janovskis "Jātnieki".
1980: Vasils Stefaniks "Sena melodija".
1983: Jurijs Mušketiks "Pozīcija".
1986: Mikola Oļijniks "Žiļuki".
2014: Tarass Ševčenko "Izlase" (kopā ar Valts Dāvidu, Mirdzu Ķempi, Paulīnu Bārdu, Jāni Plaudi, Mirdzu Bendrupi).

No latviešu valodas
1951: Andrejs Upīts "Новые истоки" (kopā ar Arnoldu Dukuru).
1952: Andrejs Upīts "В шелковой паутине" (kopā ar Arnoldu Dukuru).
1952: Andrejs Upīts "Северный ветер" (kopā ar Arnoldu Dukuru un Vladimiru Ņevski).
1954: Andrejs Upīts "Писатель о себе" (kopā ar Ludmilu Beiļinu).

Citi darbi
1982: Sastādījusi "Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā" 15. laidienu "Arābu valodas īpašvārdi" (kopā ar Jāni Sīkstuli).

Citātu galerija

"Viņa daudz palīdzējusi citiem tulkotājiem, konsultēdama Austrumu valodu vārdu pareizrakstību latviski un apkarodama šo vārdu latvisko veidojumu ar krievu valodas starpniecību. Viņa labi pārzināja ari ukraiņu valodu un literatūru. Marija Šūmane savu redaktores un tulkotājas darbu strādāja ar aizrautību un degsmi, cenzdamās visur iedziļināties, visu izprast līdz galam. Jau mūža otrā pusē viņa apguva iemīļotās Austrumu tautu valodas un kļuva par vienu no labākajām turku un arābu valodu zinātājām Latvijā. Skaudrā rakstura dēļ Marija Šūmane bija iemantojusi arī nedraugus, tomēr palīdzēt ar padomu viņa nevienam nekad nav atteikusies, jo savas sirds dziļumos bija labestīga un dāsna."

Rauhvargers, Eižens. Marija Šūmane. Literatūra un Māksla, Nr. 34, 1992, 11. sept.