Marija Leiko

14.08.1887 – 03.02.1938

Marija Leiko (1887–1938) – aktrise, lugas un atmiņu autore. Mācījusies Vīnes Ķeizariskajā Mūzikas un dramatiskās mākslas akadēmijā, strādājusi dažādos Vācijas teātros. Bijusi traģēdiju aktrise, spēlējusi galvenās lomas V. Šekspīra, F. Šillera, H. Ibsena, G. Hauptmaņa, Rasina, Moljēra u. c. lugās, filmējusies. Paralēli darbam Vācijas teātros sniegusi viesizrādes arī Latvijā. Publicējusi atmiņas "Mans atmiņu dārzs". Kopā ar Austru Ozoliņu-Krauzi sarakstījusi drāmu "Marija Vaļevska" (1934). 1936. gadā aizbraukusi uz Maskavu un strādājusi latviešu teātrī "Skatuve". Kopā ar citiem "Skatuves" darbiniekiem apcietināta, 1938. gadā nošauta Butovas poligonā.

Darba autors (3)

Recepcijas persona (4)

Dzimšanas laiks/vieta

14.08.1887
Rīga

Miršanas laiks/vieta

03.02.1938
Butova
Nošauta Butovas poligonā.

Personiska informācija

Dzimusi sīktirgotāja Kārļa Linka ģimenē, kuram piederēja koka nams Ventspils ielā 4.
1893: pēc tēva nāves Marijas māte paliek viena ar pieciem bērniem, māja tiek pārdota, un ģimene pārceļas uz citu dzīvesvietu turpat Pārdaugavā.
1895-1903: mācījusies B. Reiņa meiteņu skolā, apgūstot arī šūšanu.
Darbojusies Jonatāna biedrībā.
1907-08: strādājusi "Apollo" teātrī Rīgā.
1908: kopā ar Jāni Gūteru izbraukusi uz ārzemēm, sākumā dzīvojusi Kopenhāgenā, vēlāk Vīnē.
1908: piedzimst meita Nora (1908–1935, mirusi dzemdībās).
1908-10: Mācījusies Vīnes Ķeizariskajā Mūzikas un dramatiskās mākslas akadēmijā.
1910-11, 1914-16: strādājusi Frankfurtē pie Mainas Jaunajā teātrī.
1910-14: strādājusi Leipcigā Vecajā un Jaunajā teātrī.
1917 un 1924: strādājusi Minhenes Kamerteātrī.
1918-20: strādājusi Berlīnē M. Reinharta teātros.
1923, 1926-30: strādājusi dažādos Berlīnes teātros.
1925-34: periodiski viesojoties strādājusi Nacionālajā teātrī Rīgā.
1917-28: tēlojusi arī vairākās vācu filmās.
1936: aizbraukusi uz Maskavu un strādājusi latviešu teātrī "Skatuve".
1937. gada decembrī: apcietināta kopā ar citiem "Skatuves" darbiniekiem.
1938. gada 3. februārī: nošauta Butovas poligonā, Krievijā, turpat apbedīta.

Profesionālā darbība

1929-31: publicējusi atmiņas "Mans atmiņu dārzs" ("Jaunākās Ziņas", 1929, 27.IV-18.V, 1931, 7.II-14.III).
1934: kopā ar Austru Ozoliņu-Krauzi sarakstījusi drāmu "Marija Vaļevska". Lugai vērienīga iecere, Napoleona slavas un krišanas mehānisms sociāli un psiholoģiski pamatots, tomēr lugā būtiski dramaturģiski trūkumi.

Bijusi traģēdiju aktrise, spēlējusi galvenās lomas V. Šekspīra, F. Šillera, H. Ibsena, G. Hauptmaņa, Rasina, Moljēra u.c. lugās.