Margarita Perveņecka

1 bilde

Margarita Perveņecka (1976) – dramaturģe un prozaiķe. Sarakstījusi vairākas lugas un kinoscenārijus. Prozas grāmatu "Visi koki aizgājuši" (2006), "Gaetāno Krematoss: atmiņas par gaismu" (2011) un "Aspirantūra" (2023) autore. Par romānu “Gaetāno Krematoss: atmiņas par gaismu” 2012. gadā ieguvusi Latvijas Literatūras gada balvu. 

Dzimšanas laiks/vieta

16.01.1976
Rīga

Profesionālā darbība

LITERĀRĀ DARBĪBA

Proza
2006: stāstu krājums "Visi koki aizgājuši" (Dienas grāmata)
2011: romāns "Gaetāno Krematoss: atmiņas par gaismu" (Dienas grāmata)
2023: romāns "Aspirantūra" (Dienas grāmata)

Lugas
1998: "Civilķēde jeb Jautrais karuselis" (publicēta žurnālā "Teātra Vēstnesis", iestudēta teātrī ACUD, Berlīnē, 2002. gadā)
2002: "Neaizmirstulīšu desas papīrs, ar nosaukumu Ņezabudka vulgaris" (iestudēta teātrī "TT")
2003: "Drakula" (pēc B. Stokera motīviem, iestudēta Daugavpils teātrī)
2004: "Ludviga prodžekts" (iestudēta Dailes teātrī)
2012: "Man patika dedzināt" (iestudēta Dirty Deal Teatro)

Kinoscenāriji
2000: "Rehabilitācija" (žurnālā "Luna")
2003: "Atved mani mājās" (ekranizēts ar nosaukumu "Man patīk, ka meitene skumst", režisors Arvīds Krievs, Perveņecka filmā redzama epizodiskā lomā)

Citātu galerija

PAR STĀSTU KRĀJUMU "VISI KOKI AIZGĀJUŠI" (2006)

"Laikam visloģiskākais un saprotamākais, kas konstatējams Margaritas Perveņeckas stāstu krājumā, saistāms ar valodu. Kopumā stāstos krietni raibs valodas pamats. Tas gan nav izskaidrojams ar tēlu atšķirīgo sociālo statusu, jo piederība dažādiem uzskatiem, dažādiem grupējumiem tikai nedaudz maina vispārīgo pozīciju. Perveņeckas stāstu valodas raibumu veido neitrālu vārdu saradošana ar ļoti ekspresīviem, barbarismu iekļaušana vienlaidus tekstā kopā ar poētismiem, vienkāršruna un negaidītas metaforas (manuprāt, visnoslēpumainākais šai sakarībā ir krājuma virsraksts) utt. Šo pretstatu savietojuma principu autore izvērš arī dažādu kultūras zīmju un sadzīves situāciju, ikdienas reāliju negaidītā, it kā nejaušā salīdzinājumā."

Silova, Lita. ...tikai tad būs, ko līdzi paņemt. Karogs, Nr. 2, 2007.

"Perveņeckas proza ir pārsteidzoša – lāgiem pat tik lielā mērā, ka nav skaidrs, ko lai ar to iesāk. (..) Autore rakstīdama trakā ātrumā traucas uz priekšu, raksta, kā un ko iepatīkas, cik vien ātri pirksti spēj izsekot apziņas pasviestajiem vārdu mudžekļiem. Pierakstīts tiek viss, nestrādā ne kvalitātes, nedz jēgas filtri – līdz ar to blakus ir fantastiski spožas epizodes vai detaļas un galīgi nevarīgi savārstījumi (..) Citiem vārdiem – tekstam ļoti pietrūkst precizitātes, bet darbības epizodēm – kontrastainuma. (..) Kopumā – manuprāt, Visi koki aizgājuši, kā jau teikts, ir atsevišķu patiešām veiksmīgi izstrādātu epizožu un fragmentu kopojums, taču spraugas starp šiem fragmentiem aizpildītas ar pavisam bezgaršīgu tekstuālu biezputru."

Berelis, Guntis. Karogs, Nr. 12, 2006.

PAR ROMĀNU "GAETĀNO KREMATOSS" (2011)

"Romāns latviešu literatūrā ir notikums, tas ir oriģināls tīrradnis. Romānā risinātās problēmas ir senas kā pasaule (vai vismaz senas kā pirmie mums zināmie teksti, kuros aizsākta šo fundamentālo jautājumu risināšana), un to atklāsme rāda autores plašās zināšanas – viņa izstāsta savas idejas, polemizējot ar daudziem citiem literārajiem darbiem. Literatūra šeit atklājas kā filozofijai radniecīga parādība vai pat tās apakšnozare – ar ko gan nodarbojas rakstnieks, ja ne ar domāšanu? Un literārs darbs zināmā mērā ir filozofisks traktāts ar estētisko pievienoto vērtību."

Žolude, Inga. Kausu verdošas dzīves! Latvju Teksti, Nr. 4, 2011.

PAR ROMĀNU "ASPIRANTŪRA" (2023)

"Konceptuāls darbs, kurā pārliecinošs uzstādījums – nojaukt humanitāro/eksakto zinātņu/intuīciju robežas – noved pie prasības nojaukt arī citas robežas: izpratnē par individualitāti, laiku, cilvēka patību, tostarp arī apzinot prāta, ķermeņa un uztveres mijdarbību. Šādu procesu gaismā ikdienas prasības (pēc saprātīgas uzvedības, iekļaušanās sabiedrībā vai sekošanas zināšanu ražošanas priekšrakstiem) šķiet absurdas, no smieklīguma līdz pat vardarbīgumam. Margarita Perveņecka nojauc arī ierastos priekšstatus par valodu un naratīvu, piespiežot lasītāja uztveri izplesties līdz tās galējām robežām un vēl mazliet tālāk – “Aspirantūra” ir arī (un, iespējams, galvenokārt) lasītāja domāšanas/sajušanas treniņš ar iepriekš nezināmu mērķi."

Melgalve, Ieva. Aspirantūra. laligaba.lv, 2024.

Nodarbes

Izglītība

–2000
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Teātra un TV dramaturģijas nodaļa

Apbalvojumi

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par darbu "Gaetāno Krematoss".
Proza
2012

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais prozas darbs
Nominants
2024