Māra Zviedre
Māra Zviedre (1960) – dzejniece. Dzejoļu krājuma "Saules sasildīts slieksnis" (1994) autore. Tulko reliģisku dziesmu tekstus, kristīga satura rakstus un grāmatas no angļu un vācu valodas.
Dzimšanas laiks/vieta
20.09.1960
Rīga
Personiska informācija
Dzimusi ārstu ģimenē.
Profesionālā darbība
20. gadsimta 80. gadu pirmā puse – pirmā publikācija – Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas kalendārā.
Publicējusi dzejoļus laikrakstā "Svētdienas Rīts" u.c. reliģiskos izdevumos.
1994: dzejoļu krājums "Saules sasildīts slieksnis"
2017: Māra Zviedre, Erberts Bikše "Mans laiks Tavās rokās" (izdevējs "Agape LV").
Māras Zviedres dzeja izmantota dziesmu tekstiem (komponējis N. Priednieks).
Tulkojumi
Tulkojusi reliģisku dziesmu tekstus, kristīga satura rakstus un grāmatas no angļu un vācu valodas.1995: K. F. Vislofs "Es zinu, kam es ticu" (tulkotāja)
1998: R. Turre "Diakonija" (sakārtotāja, tulkojusi fragmentus)
1998: H. K. Pīpers "Dvēseļu kopšanas sarunas" (sakārtojusi, tulkojusi fragmentus)
Citātu galerija
Par dzejoļu krājumu "Saules sasildīts slieksnis" (1994)
"[..] harmoniski savienojas dziļa mīlestība uz tuvu cilvēku, mājām, bērnu, Latviju ar mīlestību un pateicību Radītājam, kristīgajai pasaules uztverei organiski atklājoties ikdienas dzīvē."Rubule, I. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: LU LFMI.
"[..] pārsteidz ticīgo iekšējā miera daudzveidības, disciplinētās zemapziņas intensitātes atveids, izteiksmi nekrāsojot varavīksnes krāsās. Gluži otrādi — tā turas tālāk no spilgtas negaidītības, bet, nebūdama kokaina, pastiprināti noslogo vien salīdzinājumu, pretstatu, nedaudz oksimoronu, dozē simetriju un reliģiskos simbolus. Stilistikā un ritmikā novitātes "Saules sasildītā slieksnī" atrast var maz: līdzās Bībeles koptām metaforām par lielu balstu kļūst Fr. Bārdas panteiskā Dieva izpratne un tēli. Novitāte, kā jau teicu, ir pats pieteikums paust dzejā reliģisko dzīvi kopumā un kā mainīgu, nemaz ne šauru pārdzīvojumu skalu, kur guvumi tāpat mijas ar zaudējumiem. Rezumējot: Māras Zviedres "Saules sasildīts slieksnis" ir interesanta grāmata, kas sagādā jaunatklāsmes prieku. Vienīgais, kas rūdina, ir vietumis lietotā vīriešu dzimte liriskā es pašizpausmēs — tātad nosliece uz bezdzimuma būšanu, kas, domāju, ne vien mākslai, bet arī Dievam nevar iet pie sirds, ja jau viņš radījis sievieti un vīrieti atšķirīgus."
Kubuliņa, A. Mākslinieciskie meklējumi un atradumi 1994. gada dzejas debijās. Karogs, Nr. 4, 01.04.1995.
Dzimtais vārds
Lazdiņa
Izglītība
1968–1979
Rīgas 50. vidusskola
1979–1984
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
1984. gadā beigusi Svešvalodu fakultātes Angļu valodas un literatūras nodaļu.
Darbavieta
1983–1989
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka
Riharda Vāgnera iela 4, Rīga
1989–1990
Latvijas Evanģēliski luteriskā baznīca
Teoloģijas seminārs, sekretāre
1989–1993
Latvijas Universitāte
Teoloģijas fakultāte, ārlietu sekretāre
1993–1997
Latvijas Evanģēliski luteriskā baznīca
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Diakonijas centrs, izglītības darba koordinatore
1997
Latvijas Evanģēliski luteriskā baznīca
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Diakonijas centrs, tulce (no 1997. gada)
2001
Biedrība "Agape LV", biroja vadītāja, tulce (kopš 2001. gada).