Māra Poļakova

ĀRZEMJU AUTORU DARBU TULKOJUMI

No angļu valodas
2003: Liza Gārdnere "Nākamā nāve" (Kontinents).
2003: Liza Gārdnere "Dzīvo klubs" (Kontinents).
2004: Meriana Kīza "Suši diviem" (Kontinents).
2004: Kristīne Hanna "Atgriezties mājās" (Kontinents).
2004: Džoja Fīldinga "Pazudusī" (Kontinents).
2005: Skots Torps "Domā kā Einšteins!" (Jumava).
2005: Breds Melcers "Miljonāri" (Kontinents).
2005: Nensija Livingstone "Viņpus kalniem" (Kontinents).
2005: Dens Brauns "Ciparu cietoksnis" (Kontinents).
2006: Viljams Volls "Mēs esam laukos" (AGB).
2006:Pols Terū "Moskītu krasts" (AGB).
2006: Džoanna K. Roulinga "Harijs Poters un Jauktasiņu princis" (Jumava).
2006: Džons Kacenbahs "Psihoanalītiķis" (Kontinents).
2006: O. Henrijs "Stāsti" (kopā ar Albertu Dzenīti, Viju Stabulnieci; Jumava).
2006: Maikls Dž. Gelbs "Domā kā Leonardo da Vinči" (Jumava).
2006: Maikls Kraitons "Spiets" (Kontinents).
2006: Alekss Bērensons "Spiegs" (Kontinents).
2006: Deivids Baldači "Kolekcionāri" (Kontinents).
2007: Džeims Tvinings "Melnā saule" (Kontinents).
2007: Saimons Sebags Montefjore "Kņazs Potjomkins" (Atēna).
2007: Džordžs Orvels "Lai plīvo aspidistra" (Dienas Grāmata).
2007: Diks Frensiss "Uzvaras brīdī" (Kontinents).
2008: Džeimss Tvinings "Zelta zīmogs" (Kontinents).
2008: Kristi Filipsa "Roseti vēstule" (Kontinents).
2008: Kormaks Makārtijs "Ceļš" (AGB).
2008: Dženifera Lī Karela "Šekspīra zudušais manuskripts" (Kontinents).
2008: Džūljens Bārnss "Arturs un Džordžs" (AGB).
2009: Kurts Vonnegūts "Armagedons atskatoties" (Tapals).
2009: "Lūgšanas mazajām sirsniņām" (Latvijas Bībeles biedrība).
2009: Makss Lukeido "Tu esi mans" (Latvijas Bībeles biedrība).
2009: Susanna Klārka "Džonatans Streindžs un misters Norels" (Dienas Grāmata).
2010: Nataša Mosterte "Sargātāja" (Dienas Grāmata).
2011: Edvards Vitmors "Sīnāja gobelēns" (Dienas Grāmata).
2011: Elizabete Kostova "Gulbja nolaupītāji" (Dienas Grāmata).
2011: Sems Kristers "Stounhendžas mantojums" (Zvaigzne ABC).
2012: Edvards Vitmors "Jeruzalemes pokers" (Dienas Grāmata).
2012: Daniels Kīzs "Puķes Aldžernonam" (Zvaigzne ABC).
2012: Anita Amirrezvani "Ziedu asinis" (Zvaigzne ABC).
2013: Markuss Zusaks "Grāmatu zagle" (Zvaigzne ABC).
2013: Edvards Vitmors "Nīlas ēnas" (Dienas Grāmata).
2013:Edvards Vitmors "Jērikas mozaīka" (Dienas Grāmata).
2013: Gregorijs Deivids Robertss "Šāntarāms" (Zvaigzne ABC).
2014: Endrū Millers "Tīrs" (Jāņa Rozes apgāds).
2014: Giliana Flinna "Neatrodamā" (Zvaigzne ABC).
2014: Džefs Daiers "Džefs Venēcijā, nāve Varanasi" (Zvaigzne ABC).
2015: Endijs Vīrs "Marsietis" (Zvaigzne ABC).
2015: Džeina Džonsone "Sultāna sieva" (Zvaigzne ABC).
2015: Kirils Bonfiljoli "Galanti, ar revolveri" (Dienas Grāmata).
2015: Anita Amirrezvani "Saulei līdzīgā" (Zvaigzne ABC).
2016: Entonijs Dors "Mums neredzamā gaisma" (Zvaigzne ABC).
2016: Kirils Bonfiljoli "Dažs skelets dažā skapī""(Dienas Grāmata).
2017: Džoanna K. Roulinga "Harijs Poters un Jauktasiņu princis" (kopā ar Ingu Jostu, Sabīni Ozolu, J.L.V.).
2017: Džila Aleksandra Esbauma "Mājsaimniece" (Zvaigzne ABC).
2018: Gregorijs Deivids Robertss "Kalna ēna" (Zvaigzne ABC).
2018: Terijs Pračets "Mazā brīvā cilts" (Zvaigzne ABC).
2018: Terijs Pračets "Pilna cepure debesu" (Zvaigzne ABC).
2018: Lorina Grofa "Gaisma un niknums" (Zvaigzne ABC).
2019: Terijs Pračets "Gana kronis" (Zvaigzne ABC)
2019: Terijs Pračets "Man būs pusnakts kleita" (Zvaigzne ABC)
2019: Terijs Pračets "Ziemdaris" (Zvaigzne ABC).
2019: Sāra Pinboro "Viņai nemanot" (Zvaigzne ABC).
2020: Markuss Zusaks "Grāmatu zagle" (Zvaigzne ABC).
2020: Katrīna Randela "Čells, Sofija un Parīzes jumti" (Jāņa Rozes apgāds).
2020: Džoanna K. Roulinga "Harijs Poters un Fēniksa ordenis" (kopā ar Ingu Jostu, Ievu Kolmani, Sabīni Ozolu).
2020: Maikls Ondatje "Ēnas pār Temzu" (Dienas Grāmata).
2020: Dārsija Bella "Neliela izpalīdzēšana" (Zvaigzne ABC).
2022: Ketrīna Randela. "Vilku meitene."(Jāņa Rozes apgāds)
2022: Daniels Kīzs. "Puķes Aldžernonam" (Zvaigzne ABC)
2022: Terijs Pračets. "Pūķi pilsdrupās un citi stāsti" (Zvaigzne ABC)
2023: Entonijs Dors. "Putnu pilsēta mākoņos" (Zvaigzne ABC)

No ivrita
2012: Etgars Kerets "Autobusa šoferis, kas gribēja būt Dievs" (kopā ar Ilmāru Zvirgzdu; Jāņa Rozes apgāds).
2012: Miki Nirs "Izraēla à la carte" (Jāņa Rozes apgāds).
2018: Einata Carfati "Kaimiņi" (Jāņa Rozes apgāds).
2018: Dāvids Grosmans "Bārā ienāk zirgs" (Jāņa Rozes apgāds).
2022: Jichoks Baševis Zingers "Šoša" (Jāņa Rozes apgāds)
2021: Einata Carfati. "Varēja būt ļaunāk" (Jāņa Rozes apgāds)
2022: Etgars Kerets. "Aizķeršanās galaktikas nomalē" (Jāņa Rozes apgāds)

No krievu valodas
2005: Vladimirs Agejevs "Semiotika" (Jumava).
2007: Mihails Gasparovs "Aizraujošā Grieķija" (Jāņa Rozes apgāds).
2009: Viktors Jerofejevs "Labais Staļins" (Jumava).
2011: Aleksandrs Vasiļjevs "Es esmu modē..." (Jumava).
2012: Lilianna Lungina "Parindenis" (Jāņa Rozes apgāds).
2013: Ludmila Uļicka "Mēdeja un viņas bērni" (Jāņa Rozes apgāds).
2013: Mariama Petrosjana "Nams, kurā..." (Jāņa Rozes apgāds).
2014: Jevgeņijs Vodolazkins "Laurus" (Jāņa Rozes apgāds).
2016: Jana Vagnere "Vongezers" (Zvaigzne ABC).
2017: Jevgeņijs Vodolazkins "Aviators" (Jāņa Rozes apgāds).
2019: Anna Starobiņeca. "Vilka midzenis" (Zvaigzne ABC).
2020: Anna Starobiņeca "Plēsēja tiesības" (Zvaigzne ABC).
2020: Leonīds Dobičins "Enpils" (Orbīta).
2021: Anna Starobiņeca "Naida nagi" (Zvaigzne ABC).
2021: Jana Vāgnere. "Dzīvi cilvēki" (Zvaigzne ABC)
2022: Anna Starobiņeca. "Plūktiņš" (Zvaigzne ABC)

No ukraiņu valodas
2015: Marjana Prohasko, Tarass Prohasko "Kas taisa sniegu?" (Jāņa Rozes apgāds).
2016: Marjana Prohasko, Tarass Prohasko "Kur pazuda jūra?" (Jāņa Rozes apgāds).
2016: Serhijs Žadans "Džezs pār Donbasu" (Jāņa Rozes apgāds).
2019: Tarass Prohasko, Marjana Prohasko "Kā saprasties ar kazu" (Jāņa Rozes apgāds).
2019: Serhijs Žadans "Mezopotāmija" (Jāņa Rozes apgāds).
2020: Tamāra Horiha Zerņa "Meitiņa" (Dienas Grāmata).
2020: Halina Vdovičenko "36 un 6 kaķi" (Latvijas Mediji).
2022: Taņa Postavna "Kad es biju lapsa" (Jāņa Rozes apgāds).
2022: Serhijs Žadans "Internāts" (Jāņa Rozes apgāds).
2023: Oleksijs Čerepanovs "Meža sargātājs" (Alis).
2023: Serhijs Žadans "Harkivas Dinamo" (kopā ar Ingmāru Balodi, Jāni Elsbergu, Māri Salēju; Orbīta).
2023: eseju grāmata "Karastāvoklis" (Dienas Grāmata).
2023: Darja Kalašņikova "Ēna un jūra" (Aminori).
2023: "Ukrainas almanahs" (kopā ar Ingu Gaili, Kristapu Vecgrāvi, Māri Salēju; Jāņa Akuratera muzejs).
2024: Oksana Zabužko "Planēta 'Vērmele" (Neputns).
2024: Taņa Maļarčuka "Nejauša brīnuma biogrāfija" (Jāņa Rozes apgāds).

No baltkrievu valodas
2023: Viktars Marcinovičs. "Mova = 墨瓦" (Prometejs).

No vācu valodas
2004: Juta Rābe "Estonia: kuģa nogrimšanas traģēdija" (Jumava).
2004: Jonass Torsteins Krīgers "Burvja mantojums" (Jumava).
2005: Kristofs Ransmairs "Pēdējā pasaule" (Jumava).
2011: Levans Beridze "Fora" (Dienas Grāmata).
2013: Valters Mērss "Kapteiņa Zilā lāča 13 1/2 dzīves" (Jumava).
2014: Volfgangs Herndorfs "Čiks" (Jāņa Rozes apgāds).
2019: Saša Staņišičs. "Kā zaldāts labo gramofonu" (Jāņa Rozes apgāds).
2020: Pauluss Hohgaterers "Dzīves saldme" (Jāņa Rozes apgāds).

PAR LEONĪDA DOBIČINA ROMĀNA "ENPILS" (2020) TULKOJUMU

"Dobičins ir noslēpumains autors, kas dzimis Ludzā, audzis Daugavpilī, pagasta ārsta un akušieres ģimenē, sācis rakstīt Padomju Krievijā 1924. gadā, bet divpadsmit gadus vēlāk, pēc rakstnieku sapulces, kurā tika apspriesta "cīņa ar formālismu un naturālismu", pazudis bez vēsts, visdrīzāk – izdarot pašnāvību. Bērnības atmiņu iedvesmotā romāna "Enpils" tulkojums ne tikai atgriezis šo rakstnieku viņa dzimtenē, bet ar Māras Poļakovas palīdzību ļāvis rekonstruēt mums līdz šim nezināmu valodas un domāšanas teritoriju, kurā visi notikumi ir vienlīdz nozīmīgi, varoņa vērojumu nepārtrauc ne psiholoģiski iestarpinājumi, ne pat “autora balss”, bet laika ritums ir nenovēršami pavērsts tikai vienā virzienā."

Šlāpins, Ilmārs. Ekspertu vērtējumi. Laligaba.lv, 2021
"No annālēm izgrieztā krievu modernista Leonīda Dobičina romāna "Enpils" tulkojums latviešu valodā Mārai Poļakovai ir bijis sarežģītām izvēlēm pilns – kā atveidot idiosinkrātisku sintaksi, neradot aizdomas par nemākulību? Kā izcelt ērmīgo un paradoksālo vēstītāja runas plūdumu, vienlaikus nezaudējot ticamību dzīvi domājošam cilvēkam? Kā prasīgu tekstu izstrādāt līdz partikulai pedantiski, nezaudējot tā raitumu? "Enpils", kaut lapu skaitā šķietami īss darbs, arī no lasītāja prasa ilgstošas pūles. Romāns burtiski rada sajukušu realitāti visos iespējamos teksta slāņos, tā kļūst nedabiska un neproporcionāla, kā gabalu gabalos sagraizīta. Toties darba augļi – kā tulkotājai, tā lasītājam – saldi. Mēs varam justies gandarīti."

Ķirķis, Raimonds. Ekspertu vērtējumi. Laligaba.lv, 2021"Domājot par Leonīdu Dobičinu, prātā neviļus nāk analoģija ar Marku Rotko: tagad mums ir pieejami viņi abi, taču, lai tā notiktu, viņiem vispirms vajadzējis gūt starptautisku atzinību. 1934. gadā publicētais, literārām alūzijām pieblīvētais romāns "Enpils" zēna prātā bez izšķirības virknē notikumus, lielus un mazus, vēsturiskus un privātus. Autors neskaidro, bet tikai tēlo, minimāliem līdzekļiem, aprautiem teikumiem. Aktieriem pats grūtākais esot nospēlēt bērnu un dzērāju. Iespējams, viens no sarežģītākajiem tulkotāja uzdevumiem ir atveidot tik bērnišķīgi skopu un savdabīgu valodu kā Dobičinam, un te nu Māra Poļakova demonstrē žilbinošu ekvilibristiku."

Mežaraupe, Inga. Ekspertu vērtējumi. Laligaba.lv, 2021

PAR SAŠAS STANIŠIČA GRĀMATAS "KĀ ZALDĀTS LABO GRAMOFONU" (2019) TULKOJUMU

"Māra Poļakova Latvijas Literatūras gada balvai tikusi nominēta jau astoņas reizes, vienā no tām plūcot laurus (2010), un ne velti – arī šoreiz tulkotājai ir izdevies tekstu pārcelt labskanīgi, nezaudējot oriģināldarba valodas sulīgumu un sātu. Gribētos pat apgalvot – romāns ir ne tikai tulkots, bet drīzāk atdzejots. Lielā daļā prozas darbu mēdz būt atsevišķi spilgti mirkļi, kuros tulkotājs, veikli izmantojot izdevību, var parādīt savu virtuozitāti, asprātību un lokanumu, taču Sašas Stanišiča romāns "Kā zaldāts labo gramofonu" ir blīvi caurausts šādiem mirkļiem. Darba pamatu veido dinamiska, teju vai muzikāla sintakse un visneikdienišķākā leksika. Lai gan romāns klasificējas kā vācu literatūra, autora izcelsme un atšķirīgā kultūrtelpa spraucas ārā no ikkatra teikuma. Romāns ir īpašs arī tā darbības vides un laika dēļ – tiek iegūts padziļināts ieskats Dienvidslāvijas "juku laikos" un īsi pēc Bosnijas kara beigām, tādējādi Stanišičs piedāvā palūkoties uz 20. gadsimta nogales vēstures griežiem alternatīvā perspektīvā. Darbā klātesoši klasiski izaugsmes romāna elementi – iniciācija, saskarsme ar apziņu par neizbēgami aizejošo, par dzīvības un nāves līdzāspastāvēšanu, vienlaikus valodas daudzslāņainais krāšņums un pasaules spilgtais neparastums Stanišiču zināmā mērā tuvina maģiskā reālisma literārajai tradīcijai. Autors jau romāna ekspozīcijā min, ka "visvērtīgākā dāvana ir izdoma, vislielākā bagātība – fantāzija", un tas vistiešākajā veidā ir attiecināms arī uz šī darba tulkotāju."

Koroševskis, Arnis. Laligaba ekspertu vērtējumi. laligaba.lv, 2020, 31. marts
"Šobrīd Sašas Stanišiča debijas romāns "Kā zaldāts labo gramofonu" (2006) jau tulkots vairāk nekā 30 valodās un, pateicoties tulkotājai Mārai Poļakovai, lasīts un pamanīts arī Latvijā. Par to runā, raksta, to dāvina un iesaka citiem. Teju katrs lasītājs sajūsminās par valodu, kas dzirkstī grāmatas lappusēs. Tieši valodas aspekts, lasot romānu, savaldzina vispirms. Verbāls karnevāls, kurā sastapušies divi virtuozi – Saša Stanišičs un Māra Poļakova. Tulkotāja kā talantīga aktrise iejūtas autora tēlā līdz pat detaļām. Stanišičs ir sevišķi plastisks mākslinieks, kura valodiskās virāžas uzmanību nemitīgi tur saspringtu. Godājama ir Māras Poļakovas prasme iejusties rakstnieka valodas kustībās un pasniegt tās lasītājiem tik dienvidnieciski sulīgā latviešu mēlē.'

Gulbe, Evija. Laligaba ekspertu vērtējumi. laligaba.lv, 2020, 31. marts

PAR TOMASA FOLKA GRĀMATAS "BĀRĀ IENĀK ZIRGS" (2018) TULKOJUMU

"Bārā ienāk zirgs ir lieliski nostrādāts, brīvs un drosmīgs tulkojums gudrai un aizraujošai grāmatai. Šis ir viens no tiem gadījumiem, kad šķiet – tulkotājs runā autora balsī, un nevienā brīdī negribas ar sarauktu pieri minēt, kā gan oriģinālā ir izklausījies šis vai cits teikums, kaut iedziļināties tajos sanāk ne reizi vien, jo ikvienā teikumā ieslēpts šķiet viss romāns, visi tā motīvi un jēgas slāņi. Neskatoties uz tās šķietami humoristisko uzstādījumu, grāmata prātā uzplaukst tikai traģikomēdijai iespējamā krāšņumā, atstājot ilgi nezūdošu pēcgaršu buķeti. Nebūt ne mazsvarīgākais tonis tajā ir autora un tulkotājas dzirkstošais, pārliecinošais valodas lietojums."

Kasims, Vilis. Laligaba ekspertu vērtējumi. laligaba.lv, 2019, 25. marts

PAR EDVARDA VITMORA GRĀMATAS "SĪNAJA GOBELĒNS" (2011) TULKOJUMU

"Šis ir gadījums, kad patiesi var teikt, ka bez tulkotāja nebūtu tulkojuma – Mārai Poļakovai var pateikties ne vien par lielisku literāra darba pārcēlumu no vienas valodas citā, bet arī paša šī darba un nebūt ne pelnīti mazzināmā, lai neteiktu - noslēpumainā Edavarda Vitmora pamanīšanu un "pārcelšanu" mūsu valodas telpā. Saprotams, tā nav nejaušība, jo piemērotāku tulkotāju Vitmora "Jeruzalemes kvarteta" grāmatām ("Sīnaja gobelēns" ir pirmā daļa) sameklēt būtu grūti. Dzīvodama lielu tiesu Jeruzalemē, Māra burtiski ir iekšā vēl vienmēr samudžinātajā kultūru, vēstures, politisko un sociālo attiecību raibumā, kas arī veido Vitmora grāmatu auduma pavedienus."

Bankovskis, Pauls. Laligaba ekspertu vērtējumi. laligaba.lv, 2012, 9. marts

PAR SERHIJA ŽADANA KRĀJUMA "HARKIVAS DINAMO" ATDZEJOJUMU (ORBĪTA, 2023)

"Lasu savā bloknotā: “Gribējās raudāt, sāpēt, skumt, mīlēt un visbeidzot arī dzīvot. Visu vietā.” Serhija Žadana vārds komentārus neprasa – viņa dzeju raksturo autentiska dokumentalitāte, ass poētisks grieziens, trāpīga izteiksme. Pārsteidzoši ir tas, ka, lai gan grāmatas tulkotāji ir četri, – es sevi pieķēru pie sajūtas, ka atdzejojumi ir viengabalaini un organiski, atdzejotāji kā lielisks kvartets ir noslīpējuši savu partitūru. “Harkivas Dinamo” tiešām ļoti sāpīgi griež, skaļi un skaidri vēstot mums visiem – nedz Ukraina, nedz pasaule pēc 2022. gada 24. februāra nekad vairs nebūs tāda kā pirms tam. Tā ir vēsture, kas vairs nekad nepārnāks mājās."

Purinaša, Ligija. Harkivas Dinamo. laligaba.lv, 2024.

PAR VIKTARA MARCINOVIČA DARBA "MOVA" TULKOJUMU (PROMETEJS, 2023)

"Tulkot romānu, kura pirmā un galvenā atslēga ir valoda, kas kļuvusi par narkotiku – droši vien nevar tulkotāju nesaviļņot. Šī tīri iracionālā virsvērtība ir jūtama arī Māras Poļakovas tulkojumā. Var just, ka tulkotāja baltkrievu valodu izjūt līdz šķiedrai, līdz burtam, lai varētu uzburt priekšstatu par valodu kā sinonīmu narkotiskai eiforijai un brīvi peldēties no augstajiem līdz zemajiem valodas slāņiem un atpakaļ. Pret žargona un specifisku grupu leksikas samocītu un pārspīlētu lietojumu reizumis atduras neviens vien tulkotājs, bet Māra Poļakova meistarīgi apliecina, ka nevainojami pārvalda valodas stila jautājumus."

Adamaite, Undīne. Mova. laligaba.lv, 2024.

tulkotāja

Latvijas Literatūras gada balva
Par Brigites Hinces-Bolenas darba "Roma un Vatikāns" tulkojumu
Labākais tulkojums vai atdzeja
Nominants
2010

Latvijas Literatūras gada balva
Susanna Klārka, romāns ''Džonatans Streindžs un misters Norels''
Labākais ārvalstu literatūras tulkojums
2011

Latvijas Literatūras gada balva
Par Edvarda Vitmora darba "Sīnāja gobelēns" tulkojumu
Labākais tulkojums
Nominants
2012

Latvijas Literatūras gada balva
Par Edvarda Vitmora darba "Jeruzālemes kvartets" tulkojumu
Labākais tulkojums
Nominants
2014

Latvijas Literatūras gada balva
Par Serhija Žadana darba "Džezs pār Donbasu" tulkojumu
Labākais tulkojums
Nominants
2017

Latvijas Literatūras gada balva
Par Dāvida Grosmana darba "Bārā ienāk zirgs" tulkojumu
Labākais tulkojums
Nominants
2019

Latvijas Literatūras gada balva
Par Sašas Stanišiča darba "Kā zaldāts labo gramofonu" tulkojumu
Labākais tulkojums
Nominants
2020

Latvijas Literatūras gada balva
Par Leonīda Dobičina darba "Enpils" tulkojumu
Labākais tulkojums
Nominants
2021

Latvijas Literatūras gada balva
Par Jichoka Baševisa Zingera darba "Šoša" tulkojumu kopā ar Irēnu Birzvalku
Labākais tulkojums
Nominants
2023

Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts
Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts saņemts par ieguldījumu ārvalstu literatūras tulkošanā un ukraiņu autoru darbu atpazīstamības veicināšanā Latvijā, bagātinot Latvijas kultūrtelpu.
2023

Latvijas Literatūras gada balva
Par Serhija Žadana krājuma "Harkivas Dinamo" atdzejojumu
Labākā atdzeja
Nominants
2024

Latvijas Literatūras gada balva
Par Viktara Marcinoviča romāna "Mova" tulkojumu.
Labākais tulkojums
2024