Māra Caune par sevi
*
Grāmatu izdošana man ir dzīves jēga un nepieciešamība. Es nevaru vērtēt savu darbu, bet zinu, ka nevaru to nedarīt.
*
Dažs redaktora pienākumos ietver tikai manuskripta lasīšanu, piekārtošanu. Esmu sevi vienmēr izjutusi par grāmatas arhitekti. Domāju par to, kam tā adresēta, ja zinātniekam – tekstā var būt komentāri, ja plašam lasītāju lokam – lai valoda būtu raita, ilustrācijas tieši uztveramas. Mākslinieciski var paspēlēties ar saturu... Jā, piedalos grāmatniecības pilsētas radīšanā!
*
Palīdz intuīcija, dzīves pieredze [grāmatizdošanā]. Kopš 1961. gada strādāju grāmatniecībā. Hruščova laikā izbaudīju naudas maiņu, būdama kasiere grāmatnīcā, vēlāk kā pārdevēja iepazinu lasītāju prasības. Studiju laikā liktenis piespēlēja dullību un likumsakarību – pametu universitāti un, nezinādama krievu valodu, aiztraucos uz Maskavu apgūt jaunu specialitāti, jo gribēju kļūt par profesionāli grāmatniecībā. Pirmajā studiju gadā dzīvoju ārpus Maskavas kopā ar grāmatu ilustrētājiem no visas savienības. Rīgā –loģisks turpinājums – darbs pie grāmatām par mākslu, vēlāk "Karogā" – iepazīšanās ar rakstniekiem, tagad zinu, kā viņus bikstīt, laist kopā ar māksliniekiem, zinu, kad kuram top manuskripts. Risks – tā ir mana stihija! Patīk klasiskie ilustrētāji, tomēr, cik vien varu, aicinu jaunos.
*
Ap mani vienmēr ir kņada. Bērnu, jaunu cilvēku ielenkums. Man nepatīk sīkie darbi – adīt, tamborēt, šūt.. Gēnos varbūt nav likts būt mātei, jo mīlu vienatni, klusumu. Varu būt nejauka, asa, labi, ka nav to, kam obligāti tas jāiztur. Līdzsvaru atgūstu laukos Ļaudonā vai Plakanciemā. Strādāju dārzā, bet jau vācu ražu – idejas.
*
Tipogrāfijas krāsu smarža ir visburvīgākā, sarunas ar tipogrāfijas "večiem" – psiholoģiski visjaukākās...
Romanizējama avantūriste Māra: Genovefas Bērsones saruna ar Māru Cauni. Latvijas Jaunatne, 1993, 25. marts. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr...