Māra Caune

Dzimusi 1941. gada 4. jūlijā zootehniķa un pagasta valdes sekretāres ģimenē.
1948: zaudējusi māti.

1978: pirmā publicētā recenzija "Pār kādu slieksni iet uz baltu mūžu” par Skaidrītes Kaldupes prozu publicēta žurnālā "Karogs” (Nr. 12).
Rakstījusi recenzijas jaunākajiem dzejoļu krājumiem un bērnu literatūru, apceres par teātri un tēlotājmākslu, par grāmatniecības un poligrāfijas jautājumiem.

Māra Caune par sevi
*
Grāmatu izdošana man ir dzīves jēga un nepieciešamība. Es nevaru vērtēt savu darbu, bet zinu, ka nevaru to nedarīt.
*
Dažs redaktora pienākumos ietver tikai manuskripta lasīšanu, piekārtošanu. Esmu sevi vienmēr izjutusi par grāmatas arhitekti. Domāju par to, kam tā adresēta, ja zinātniekam – tekstā var būt komentāri, ja plašam lasītāju lokam – lai valoda būtu raita, ilustrācijas tieši uztveramas. Mākslinieciski var paspēlēties ar saturu... Jā, piedalos grāmatniecības pilsētas radīšanā!
*
Palīdz intuīcija, dzīves pieredze [grāmatizdošanā]. Kopš 1961. gada strādāju grāmatniecībā. Hruščova laikā izbaudīju naudas maiņu, būdama kasiere grāmatnīcā, vēlāk kā pārdevēja iepazinu lasītāju prasības. Studiju laikā liktenis piespēlēja dullību un likumsakarību – pametu universitāti un, nezinādama krievu valodu, aiztraucos uz Maskavu apgūt jaunu specialitāti, jo gribēju kļūt par profesionāli grāmatniecībā. Pirmajā studiju gadā dzīvoju ārpus Maskavas kopā ar grāmatu ilustrētājiem no visas savienības. Rīgā –loģisks turpinājums – darbs pie grāmatām par mākslu, vēlāk "Karogā" – iepazīšanās ar rakstniekiem, tagad zinu, kā viņus bikstīt, laist kopā ar māksliniekiem, zinu, kad kuram top manuskripts. Risks – tā ir mana stihija! Patīk klasiskie ilustrētāji, tomēr, cik vien varu, aicinu jaunos.
*
Ap mani vienmēr ir kņada. Bērnu, jaunu cilvēku ielenkums. Man nepatīk sīkie darbi – adīt, tamborēt, šūt.. Gēnos varbūt nav likts būt mātei, jo mīlu vienatni, klusumu. Varu būt nejauka, asa, labi, ka nav to, kam obligāti tas jāiztur. Līdzsvaru atgūstu laukos Ļaudonā vai Plakanciemā. Strādāju dārzā, bet jau vācu ražu – idejas.
*
Tipogrāfijas krāsu smarža ir visburvīgākā, sarunas ar tipogrāfijas "večiem" – psiholoģiski visjaukākās...

Romanizējama avantūriste Māra: Genovefas Bērsones saruna ar Māru Cauni. Latvijas Jaunatne, 1993, 25. marts. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr...

izdevēja
kritiķe
publiciste

Malda Vāverīte

Ļaudona
Ļaudonas skola

Koknese
Kokneses skola

Aizkraukle
Aizkraukles skola

Madliena
Zārdzenes septiņgadīgā skola

Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola
Rīga

–1959
Rīgas 45. vidusskola

1964–1968
studējisMaskavas Poligrāfijas inst. Redaktoru fak. Grāmatzinību nod.

1959–1961
Rīga
Tekstilfabrika "8. Marts", audēja

1961–1964
Rīga
Grāmatnīca "Gaisma", preču pieņēmēja un prečzine

1969
Rīga
Grāmatnīca "Gaisma"

26.10.1970–03.08.1977
Apgāds "Zinātne"
Rīga
Redaktore

1977–1992
Žurnāls "Karogs"
Rīga
Bijusi kultūras nodaļas vadītāja, atbildīgā sekretāre un galvenā redaktora vietniece

09.1992–2000
Izdevniecība "Preses nams"
Balasta dambis 2, Rīga
Apgāda vadītāja

1996–2003
Rīga
Nacionālās grāmatniecības padomes locekle

2000–2008
Priedaines
Saulkrasti
Redaktore

11.1979
Turcija

11.1979
Grieķija

11.1979
Ēģipte

11.1979
Kipra

23.12.1979–07.01.1980
Kuba
Ceļojuma piezīmes "Vasara ziemā" lasāmas žurnālā "Karogs"(1980, Nr. 8)http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr...

1982
Bratislava
Brauciens uz vasaras kursiem.

08.1984
Ungārija
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

1985
Spānija

13.01.2010
Rīga

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar Ordeņa domes 1995. gada 2. augusta lēmumu.
V šķira
1995