Maksis Šacs-Aņins

Dzimis 1885. gada 22. jūnijā Jaunjelgavas provizora Urijas Šaca ģimenē.

"Ģimene, kurā es augu, piederēja pie Jaunjelgavas brīvdomīgās inteliģences. Mans tēvs, provizors, bija pilsētas domnieks. Viņa bibliotēkā bija Puškina, Heines, Ļermontova un Šillera grāmatas, izdevumi krievu, latviešu un vācu valodā. Tēvs neuzspieda man reliģisku audzināšanu, un tā kopš bērnības nostājos uz ateisma ceļa. 13 gadu vecumā atstāju vecāku mājas un, izturējis konkursa eksāmenus, tiku uzņemts Jelgavas ģimnāzijā. [..]
Pilsētiņa bija strādīga, tās iedzīvotāji nodarbojās ar dažādiem amatiem, tirgojās, kopa zemi. ledzīvotāju sastāvs bija raibs: latvieši, ebreji, vācieši un krievi. Taču starp cilvēkiem nejuta nacionālu antagonismu un atsvešinātību. Gluži otrādi, pat runā izpaudās savstarpēja saprašanās: gandrīz katrs pilsētiņas iedzīvotājs bez dzimtās nedaudz prata vēl kādu valodu. Nacionālā sastāva raibums izpaudās arī atšķirīgajos pilsētiņas nosaukumos. Tā vācieši to dēvēja par Frīdrihštati, acīmredzot par godu kādam Frīdriham, kam bijuši nopelni vācu iedzīvotāju labā. Latvieši, kas ekonomiski bija saistīti ar tai laikā nozīmīgo Jelgavu, sauca pilsētiņu par Jaunjelgavu. Krievi to dēvēja par Orehovsku, tā kā apkaimē auga daudz lazdu. Savukārt ebreji, kas vairāk orientējās uz Rīgu kā uz sabiedriskās dzīves un rūpniecības centru, nosauca pilsētu Nai Rige (Jaunā Rīga), kas ikdienā tika saīsināta līdz Nairi."

Šacs-Aņins, Maksis, Šaca-Marjaša, Ruta. Daži zinātnieka un revolucionāra mūža meti. Literatūra un Māksla, 1985, 7. jūnijs.

Darbi
1919: Темпорализм: опыт философіи еврейской культуры. Рига: [Прогресс].
1922: Fun roim cu cajt: Gedanken cu a kulturfilozofije. Rīga: Farlag Arbeterheim.
1922: Herman Kohen. Riga: [Arbeterheim].
1923: Di revolucije als psihologisher proces: (social-psihologisher etiud). Rīga: b. i.
1924: Di idn in Letland. Rīga: Gezelshaft “Oze”.
1924: Kunst als fargefil fun macht. Rīga: E. Lewin.
1927: Социальная оппозиция в истории евреев ("Sociālā opozīcija ebreju vēsturē"). Rīga: b. i.
1929: Ebreju sabiedriskās kustības līdz 1917. gadam.
1932: Krizis fun der buržuazer kultur. Rīga: b. i.
1940–1941: Ebreju sabiedriskās kustības starp pirmo un otro pasaules karu.
1964: Kvēlais tribūns: Viļa Dermaņa dzīves un cīņu ceļš, 1875–1938. (Kopā ar Jūliju Ķiperu.) Rīga: Liesma.
1970: Пламенный трибун: жизнь и боевой путь В. Дермана, 1875–1938. (Kopā ar Jūliju Ķiperu.) Rīga Liesma.
2005: Темпорализм: опыт философии еврейской культуры. 2. izdev. Рига: Музей "Евреи в Латвии" u. c.

Макс Шац-Анин

Aņins

1898–1905
Jelgava
Beidzis klasisko ģimnāziju

1905–1906
Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Juridiskā fakultāteStudējot aizrāvies ar sociālisma un proletāriskās revolūcijas idejām.

1906–1909
Berne
Universitātē studē jurisprudenci un filozofiju

1906–1909
Ženēva
Universitātē studē jurisprudenci un filozofiju

1912–1913
Jaroslavļa
Demidova licejā kārto eksāmenus un aizstāv disertāciju "Nacionālās problēmas Austroungārijā", lai iegūtu tiesību zinātņu kandidāta grādu.

1905
Sanktpēterburga
Tiek saukts pie atbildības par anonīmas brošūras "Kam vajadzīgi grautiņi?" izdošanu."Nododot brošūru tipogrāfijā, pēc tā laika likumiem vajadzēja uzrādīt izdevēju. Par tādu uzdeva mani. Brošūru varas orgāni drīz vien konfiscēja, bet pret mani kā izdevēju ierosināja tiesas izmeklēšanu."Šacs-Aņins, Maksis. Jaunā laikmeta rītausmā. Karogs, 1967, Nr. 8.

01.1906–04.1906
Rivne
Rivnas (Rovnas) cietumā"1906. gada janvārī, braucot no Kijevas uz Žitomiru, man Sarnu stacijā vajadzēja pārsēsties citā vilcienā. Mans studenta mundieris bija licies aizdomīgs žandarmu virsniekam Daraganam. Rādīdams uz kaut kādu kasti sev blakus, viņš izsaucās: "Uz kurieni jūs vedat šīs bumbas?" Nenogaidījis manu atbildi, viņš lika mani arestēt. [..] Mani nogādāja Rovnā, kur cietumā nosēdēju gandrīz četrus mēnešus. Konkrētu materiālu tiesas izmeklēšanai trūka, tādēļ mani saskaņā ar iekšlietu ministra pavēli izsūtīja ārpus cariskās Krievijas robežām. Drīz pēc tam uzstājos Austrijas pierobežas pilsētiņā Brodos 1. maija mītiņā, runādams par revolucionāro kustību cariskajā "tautu cietumā"."Šacs-Aņins, Maksis. Jaunā laikmeta rītausmā. Karogs, 1967, Nr. 8.

1921
Rīgas Centrālcietums
Rīga
"Atmiņā iespiedies Parīzes Komūnas 50. gadskārtai veltītais vakars 1921. gada 18. martā, kurā atkal uzstājāmies kopā ar V. Dermani. [..] Sanāksme izraisīja plašas atbalsis darbaļaužu vidū un deva ieganstu Ulmaņa valdībai pastiprināt komunistu vajāšanas. Drīz vien pēc tam Laicens, Paegle un es tikāmies Rīgas Centrālcietumā. Pirmajā Maijā te ieslodzītie sarīkoja demonstrāciju, dziedot revolucionāras dziesmas. Mani ieslodzīja pazemes karceri. Kad no tumšā karcera atkal izkļuvu pavasara saulē, sāku pamazām zaudēt redzi. Slimība piespieda valdību atcelt iekšlietu ministra Berga pavēli par manu izsūtīšanu uz Rietumeiropu."Šacs-Aņins, Maksis. Jaunā laikmeta rītausmā. Karogs, 1967, Nr. 8.

13.02.1953–25.04.1953
Rīga
Apcietināts, sākoties staļiniskajām represijām pret ebrejiem.

1906–1911
Politiskais emigrants, dzīvo Šveicē, Austrijā, Francijā un Vācijā.

1912–1914
Rīga
Strādā par advokātu

1914–1917
Sanktpēterburga
Strādā par advokātu

1914–1917
Sanktpēterburga
Mēnešraksts "Vestņik trudovoj pomošči sredi jevrejev", sekretārs un līdzstrādnieks

02.1917–10.1917
Sanktpēterburga
Strādnieku un zemnieku deputātu padomes loceklis

11.1917–1919
Kijiva

1919–1922
Ebreju kultūras un izglītības biedrība "Arbeterheim"
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Biedrības dibinātājs un vadītājs"Kultūras un izglītības biedrībai "Arbeterheim", kura pēc manas iniciatīvas tika nodibināta 1919. gadā, bija noda|as visās lielākajās Latvijas pilsētās. Organizācija apvienoja Latvijas ebreju darbaļaudis, kas bija labvēlīgi noskaņoti pret Padomju Savienību. "Arbeterheim" bija vairākas sekcijas: literatūras, dramatiska, muzikālā u. c. Te notika grāmatvedības, latviešu, krievu un esperanto valodu kursi utt. Biedrībai bija sava izdevniecība un grāmatveikals. Izdevniecība publicēja vairākas grāmatas, kurās piedalījās Padomju Krievijas rakstnieki. Tā 1922. gada izdevniecība laida klajā V. Majakovska poēmu "Mīlu". "Arbeterheim" vakarā dzejnieks nolasīja savu poēmu "150 000 000". Te uzstājās arī L. Laicens, V. Dermanis, L. Paegle un citi Latvijas komunistiskās kustības darbinieki. Lielus panākumus guva literatūras sekcijas rīkotie mutvārdu žurnālu un dzīvo avīžu vakari; tāpat plašu auditoriju piesaistīja arī muzikālie vakari, kuros piedalījās redzami latviešu dziedoņi. Valdības represijas, "Arbeterheim" valdes locekļu un aktīvistu aresti pastiprinājās aizvien vairāk, līdz 1922. gada beigās organizāciju par komunistisku darbību slēdza. Vairums aktīvistu aizbrauca uz Padomju Savienību."Šacs-Aņins, Maksis. Jaunā laikmeta rītausmā. Karogs, 1967, Nr. 8.

1919–1929
Ebreju tautas universitāte
Rektors un lektors"Ebreju tautas universitātē lasīju lekciju kursus pasaules vēsturē un starptautiskās strādnieku kustības vēsturē, kā arī ebreju tautas vēsturē. Reģistrēto klausītāju skaits universitātē sniedzās pāri tūkstotim. Pie universitātes pastāvēja ari marksisma, žurnālistikas un strādnieku korespondentu sagatavošanas semināri Tautas universitātē gatavoja komunistu propagandistus un aģitatorus darbam Latvijas strādniecības vidū. Universitātes darbu tolaik vadīja Komunistiskas partijas ebreju sekcija."Šacs-Aņins, Maksis. Jaunā laikmeta rītausmā. Karogs, 1967, Nr. 8.

1923–1929
Ebreju kultūras biedrība "Kultur-liga"
Rīga
"1923. gadā pēc ebreju komunistu iniciatīvas nodibināja "Kultūrlīgu", pie kuras pastāvēja klubs, kas organizēja vakarus ar progresīvo ebreju kultūras darbinieku piedalīšanos. "Kultūrlīga" uzturēja ciešus sakarus ar citām Rīgas proletāriešu kultūras un izglītības organizācijām. "Kultūrlīga" izdeva arī vairākus periodiskos izdevumus, kuros informēja par kultūras dzīvi visā pasaule un vispirms – Padomju Savienībā. Šie izdevumi cīnījās pret nacionālo savrupināšanos un reliģisko atpalicību, par strādnieku vienotību. Te publicēti arī vairāki mani raksti par Maksimu Gorkiju, Fjodoru Gladkovu un citiem krievu padomju rakstniekiem. Darbojos arī kā redakcijas loceklis un līdzstrādnieks. Policija šos izdevumus konfiscēja, bet redaktorus bieži vien arestēja."Šacs-Aņins, Maksis. Jaunā laikmeta rītausmā. Karogs, 1967, Nr. 8.

1925–1934
Rīga
PSRS vēstniecība, juriskonsults

1929–1934
Rīga
Izdod mēnešrakstu "Nai Erd" ("Jaunā Zeme")

07.1940
Rīga
Organizē komunistiskās avīzes "Kamf" ("Cīņa) un žurnāla "Ufboj" ("Jauncelsme") izdošanu.

1942–1943
Almati
Strādā no Maskavas evakuētajā Valsts juridiskajā institūtā, docētājs.

1943–1945
Maskava
PSRS Zinātņu akadēmijas Vēstures institūts, līdzstrādnieks

1928–01.1929
Lozanna
Dodas uz Lozannu, lai operētu acis, jo daļēji zaudējis redzi. Operācija ir neveiksmīga, iestājas aklums.

1937
Parīze
Piedalās antifašistisko kultūras darbinieku kongresā.

1941
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga
Biedrs

1944
Latvijas Komunistiskā partija
Rīga
Biedrs

1941
Kazaņa
Dzīvo tatāru dzejnieka Musas Džalila dzīvoklī, kurš pats atrodas frontē.