1912–1914
Rīga
Strādā par advokātu
1914–1917
Sanktpēterburga
Strādā par advokātu
1914–1917
Sanktpēterburga
Mēnešraksts "Vestņik trudovoj pomošči sredi jevrejev", sekretārs un līdzstrādnieks
02.1917–10.1917
Sanktpēterburga
Strādnieku un zemnieku deputātu padomes loceklis
11.1917–1919
Kijiva
1919–1922
Ebreju kultūras un izglītības biedrība "Arbeterheim"
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Biedrības dibinātājs un vadītājs"Kultūras un izglītības biedrībai "Arbeterheim", kura pēc manas iniciatīvas tika nodibināta 1919. gadā, bija noda|as visās lielākajās Latvijas pilsētās. Organizācija apvienoja Latvijas ebreju darbaļaudis, kas bija labvēlīgi noskaņoti pret Padomju Savienību. "Arbeterheim" bija vairākas sekcijas: literatūras, dramatiska, muzikālā u. c. Te notika grāmatvedības, latviešu, krievu un esperanto valodu kursi utt. Biedrībai bija sava izdevniecība un grāmatveikals. Izdevniecība publicēja vairākas grāmatas, kurās piedalījās Padomju Krievijas rakstnieki. Tā 1922. gada izdevniecība laida klajā V. Majakovska poēmu "Mīlu". "Arbeterheim" vakarā dzejnieks nolasīja savu poēmu "150 000 000". Te uzstājās arī L. Laicens, V. Dermanis, L. Paegle un citi Latvijas komunistiskās kustības darbinieki. Lielus panākumus guva literatūras sekcijas rīkotie mutvārdu žurnālu un dzīvo avīžu vakari; tāpat plašu auditoriju piesaistīja arī muzikālie vakari, kuros piedalījās redzami latviešu dziedoņi. Valdības represijas, "Arbeterheim" valdes locekļu un aktīvistu aresti pastiprinājās aizvien vairāk, līdz 1922. gada beigās organizāciju par komunistisku darbību slēdza. Vairums aktīvistu aizbrauca uz Padomju Savienību."Šacs-Aņins, Maksis. Jaunā laikmeta rītausmā. Karogs, 1967, Nr. 8.
1919–1929
Ebreju tautas universitāte
Rektors un lektors"Ebreju tautas universitātē lasīju lekciju kursus pasaules vēsturē un starptautiskās strādnieku kustības vēsturē, kā arī ebreju tautas vēsturē. Reģistrēto klausītāju skaits universitātē sniedzās pāri tūkstotim. Pie universitātes pastāvēja ari marksisma, žurnālistikas un strādnieku korespondentu sagatavošanas semināri Tautas universitātē gatavoja komunistu propagandistus un aģitatorus darbam Latvijas strādniecības vidū. Universitātes darbu tolaik vadīja Komunistiskas partijas ebreju sekcija."Šacs-Aņins, Maksis. Jaunā laikmeta rītausmā. Karogs, 1967, Nr. 8.
1923–1929
Ebreju kultūras biedrība "Kultur-liga"
Rīga
"1923. gadā pēc ebreju komunistu iniciatīvas nodibināja "Kultūrlīgu", pie kuras pastāvēja klubs, kas organizēja vakarus ar progresīvo ebreju kultūras darbinieku piedalīšanos. "Kultūrlīga" uzturēja ciešus sakarus ar citām Rīgas proletāriešu kultūras un izglītības organizācijām. "Kultūrlīga" izdeva arī vairākus periodiskos izdevumus, kuros informēja par kultūras dzīvi visā pasaule un vispirms – Padomju Savienībā. Šie izdevumi cīnījās pret nacionālo savrupināšanos un reliģisko atpalicību, par strādnieku vienotību. Te publicēti arī vairāki mani raksti par Maksimu Gorkiju, Fjodoru Gladkovu un citiem krievu padomju rakstniekiem. Darbojos arī kā redakcijas loceklis un līdzstrādnieks. Policija šos izdevumus konfiscēja, bet redaktorus bieži vien arestēja."Šacs-Aņins, Maksis. Jaunā laikmeta rītausmā. Karogs, 1967, Nr. 8.
1925–1934
Rīga
PSRS vēstniecība, juriskonsults
1929–1934
Rīga
Izdod mēnešrakstu "Nai Erd" ("Jaunā Zeme")
07.1940
Rīga
Organizē komunistiskās avīzes "Kamf" ("Cīņa) un žurnāla "Ufboj" ("Jauncelsme") izdošanu.
1942–1943
Almati
Strādā no Maskavas evakuētajā Valsts juridiskajā institūtā, docētājs.
1943–1945
Maskava
PSRS Zinātņu akadēmijas Vēstures institūts, līdzstrādnieks