Luijs Mišels Žonvāls

Dzimis 1902. gada 9. jūlijāŠarlevilā, Francijā.
1933 vai 1934: apprecējies ar ķeltoloģi Mariju Šestedi.

1933: raksts La pensee de la mort dans les chansons populaires lettonnes ("Doma par nāvi latviešu tautasdziesmās") pulicēts itāļu žurnālā "Studi Baltici" (Nr. 3.), numurs bija veltīts valodniekam Jānim Endzelīnam.
1934: vasarā kopā ar dzīvesbiedri Mariju Šestedu-Žonvālu aizbrauc uz Dienvidkaukāzu, lai mācītos armēņu valodu.
1935: Žonvāls bija gandrīz pabeidzis populārzinātnisku latviešu valodas gramatiku franču valodā, kurai vajadzēja iznākt profesora Meijē izdotajā dažādu indoeiropiešu valodu gramatiku sērijā.
1935: pavasarī bija sācis tulkot Edvarta Virzas darbu "Kārlis Ulmanis".
Žonvāls strādāja pie doktora disertācijas "Par galvas nosaukumiem dažādās indoeiropiešu valodās", kurā bija paredzēts ietvert arī plašu latviešu valodas materiālu.
Franču laikrakstos publicējis rakstus par Latviju, par latviešu literatūras un politiskās dzīves parādībām. Franču lingvistiskās biedrības biļetenā viņš rakstījis dažas recenzijas par Latvijā iznākušiem valodnieciskiem darbiem.

Tulkojums

1929: Les chansons mythologiques lettonnes ("Latviešu mitoloģiskās dainas")

Par Luiju Mišelu Žonvālu

"[..] viņa zinātniskās intereses nepiederēja tikai romāņu valodām vien. Jau studiju laikā, mācoties un pētījot indoeiropiešu valodas pie prof. Meijē, kam bija tuvas arī baltu valodas, Žonvalam bija radusies interese arī par latviešu valodu. Atbraucis Latvijā, viņš cītīgi sāka to mācīties un jau pēc gada sasniedza tādas sekmes, ka varēja ne tikai latviski lasīt, bet par vienkāršākām lietām arī sarunāties un tulkot latviski teiktu runu franciski. Viņš prata ieinteresēt par latviešu valodu arī savus tautiešus – franču zinātniekus, un beidzamajos gados viņš katru gadu apm. pusi no sava laika uzturējās Rīgā, bet pusi Parīzē, mācīdams latviešu valodu sākumā iekš Ēcole des hautes Ētudes, vēlāk iekš Ēcole des Langues Orientales, kādam nolūkam katru gadu zināmu summu asignēja ari Latvijas valdība. [..]

B. Miķeļa Žonvāla piemiņai. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1935, Nr. 11.

Par Žonvāla latviešu tautasdziesmu tulkojumiem

"Latvijā dzīvodams, Ž. bija ieinteresējies par latviešu tautas dziesmām. Tām veltīti divi Ž. darbi. Pirmais ir latviešu mitoloģisko tautas dziesmu izdevums ar franču tulkojumu. Iespiests tas Rīgā, 1929. gadā, bet par iznākšanas vietu aizrādīta Parīze. [..] Darbs izdots ar Latvijas Kultūras fonda pabalstu. Darbam franču valodā priekšvārds un pagarš ievads. Ievadā apcerētas un īsumā raksturotas mūsu dainās sastopamās mitoloģiskās figūras: Dievs, Dieva dēli, pašas debesis, tad debesu dievības: Saule, Saules meitas. Auseklis, Pērkons, debeskalējs; zemes dievības: mūsu dažādās mātes, tālāk likteņa dievības – Laima, Dēkla, Kārta, Māra – un beidzot nāves dievības. Paši tulkojumi Žonvalam izdevušies gluži labi. Tie nav darināti mākslinieciskos nolūkos, un tādēļ tiem nav vajadzīgā pantmēra. To uzdevums – svešu zemju pētniekiem padarīt saprotamu latviešu tautas dziesmu saturu, un to Ž. panācis jo labi. Vispārīgi jāsaka, ka ar visu savu samērā populāro raksturu un bez īpatnējākas zinātniskas nozīmes Ž. darbs tomēr ir franču valodā vienīgais plašākais darbs par latviešu mitoloģiskām tautas dziesmām un latv. tautas dziesmām vispārīgi, no kura franči var iegūt zināmu jēdzienu par šo mūsu folkloras nozari. Otrs latviešu tautas dziesmām veltītais Ž. raksts ievietots itāliešu žurnāla "Studi Baltici"šā žurn. III (prof. Endzelīnam veltītā) krājumā, 1933. g. no 39.–43. lpp. Raksta nosaukums: La pensēe de la mort dans les chansons populaires Lettonnes ("Doma par nāvi latv. tautas dziesmās"). Šai nelielā darbā tomēr ļoti skaisti un ar dziļu iejušanos mūsu tautas dziesmās analizētas tās no viņām, kas runā par nāvi. Autors dziļi izjūt mūsu tautas dziesmu sēro smeldzi un salīdzina tās noskaņu ziņā ar dažu franču dzejnieku darbiem."

B. Miķeļa Žonvāla piemiņai. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1935, Nr. 11.

filologs
tulkotājs

Louis Michell Jonval