Ludvigs Sēja
02.06.1885 – 15.02.1962
Ludvigs Sēja (1885–1962) – diplomāts un tulkotājs. Beidzis Valmieras skolotāju semināru (1904), pēc 1905. gada revolūcijas devies emigrācijā uz Franciju, kur Grenobles Universitātē studējis franču valodu (1906–1909). Pēc atgriešanās Latvijā bijis skolotājs Dubultos un Madonā. Kopš 1919. gada strādājis diplomātiskajā dienestā, bijis Latvijas Republikas ārlietu ministrs (1924), pēc tam – vēstnieks un konsuls ASV, Lietuvā, Lielbritānijā. 1940.–1944. gadā docējis franču valodu Latvijas Universitātē. 1943. gadā iesaistījies Latvijas Centrālās padomes darbā, par ko gestapo viņu 1944. gadā viņu apcietināja, ieslodzīja Salaspils, pēc tam Štuthofas koncentrācijas nometnē. Pēc Vācijas sabrukuma kādu laiku uzturējies Polijā, meklējot iespējas nokļūt ASV. Otrreiz viņu apcietina padomju varas iestādes 1946. gada janvārī Polijā un pārved uz Maskavu, kur notiesāts. Sodu izcietis Komi, Latvijā atgriezies 1958. gadā.
Tulkojis Fransuā Rablē romānu “Gargantija un Pantagriels”, kas iznācis pēc tulkotāja nāves 1965. gadā. Izdota Ludviga Sējas dienasgrāmata un memuāri "Es pazīstu vairs tikai sevi" (2017).
Dzimšanas laiks/vieta
02.06.1885
Džūkste
Džūkstes pagasta "Ķūķos"
Miršanas laiks/vieta
15.02.1962
Rīga
Personiska informācija
1885: 2. jūnijā dzimis lauksaimnieku Jāņa un Luīzes Sēju ģimenē.
1917: 4. jūnijā noslēdz laulību ar Hertu Ozolu (1897–1971), ģimenē piedzimst dēli Juris (1918–?) un Andris (1921–?) un meita MIrdza (1919–2006).
Profesionālā darbība
1921: 30. aprīlī diplomāts Ludvigs Sēja ierodas ASV, lai kļūtu par Latvijas sūtni un panāktu Latvijas Repbulikas atzīšanu de iure. Viņa un turienes latviešu neatlaidīga darba rezultātā ASV prezidents Vorens Hārdings 1922. gada 24. jūlijā pilnvaroja valsts sekretāru Čārlzu E. Hjūzu atzīt Baltijas valstis.
1943: 13. augustā piedalās Latvijas Centrālās padomes (LCP) pirmajā sēdē, kļūst par padomes valdes locekli un tās ģenerālsekretāru.
1944: 29. aprīlī Gestapo arestē Ludvigu Sēju un citus LCP locekļus, 1. septembrī iesloga Salaspils koncentrācijas nometnē un pēc desmit dienām pārved uz Štuthofas nāves nometni.
1958–1959: tulko franču rakstnieka Fransuā Rablē romānu "Gargantija un Pantagriels" (redaktors – Valdis Grēviņš).
1959: rediģējis Rūtas Ezeriņas tulkotās Bernarda Šova lugas "Atraitņu nams" un "Velna māceklis".
2017: izdota diplomāta Ludviga Sējas dienasgrāmata un memuāri (1941–1961) "Es pazīstu vairs tikai sevi".
Citātu galerija
Ludvigs Sēja par sevi
"Visam postam cauri es visvairāk vēlējos saglabāt cilvēcīgu, pilnvērtīgu garīgu seju līdz pat pēdējai stundai. Un lielā mērā tas man izdevās; dzimtajā zemē atgriezies, es sevi varēju pazīt, tāpat kā mani varēja pazīt un tiešām pazina cilvēki, kuri mani bija senāk pazinuši. Es varētu pat vairāk teikt – tie atrada pat, ka nelielās pārmaiņas manu garīgo seju bija padarījušas it kā maigāku, apgarotāku... Arī pienākušais vecums to nespēja saārdīt. Un, rakstot šīs rindas taisni pusgadu pēc pārbarukšanas Rīgā, es to joprojām uzskatu par savu vērtīgāko sasniegumu."
Sēja, Ludvigs. Es pazīstu vairs tikai sevi: Diplomāta dienasgrāmata un memuāri: 1941–1961. Rīga: "Lauku Avīzes" izdevniecība, 2017, 522. lpp.
Izglītība
1896–1900
Džūkstes pagastskola
Džūkste
1900–1904
Valmieras skolotāju seminārs
Valmiera
1906–1909
Grenobles Universitāte
Grenoble
Studējis franču valodu.
1906–1906
Parīze
Krievu augstākā sabiedrisko zinātņu skola
Emigrē
1905–1904
Parīze
1906–1909
Grenoble
Darbavieta
1909–1915
Dubultu ģimnāzija
Dubulti
Friča Šmithena un Luda Bērziņa Dubultu sieviešu ģimnāzija, franču valodas skolotājs.
1916–1918
Madonas zēnu proreālskola
Madona
Skolas pārzinis
1916–1918
Madonas meiteņu proģimnāzija
Madona
Skolotājs
1919–1920
Latvijas Tautas padome
Rīga
08.1919–03.1921
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Rīga
Preses nodaļas I šķiras sekretārs.
03.1921–1922
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Rīga
Politiski ekonomiskā departamenta direktors
30.04.1921–1922
Ārlietu ministrijas pārstāvis sarunām ar ASV par Latvijas atzīšanu de iure, vēlāk pagaidu pilnvarotais lietvedis (ar 1922. gada 28. septembri).
04.1923–1924
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Kauņa
Ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs
27.01.1924–18.12.1924
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Rīga
Latvijas ārlietu ministrs
1925–04.1927
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Vašingtona
Ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs
1927–1933
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Londona
Ģenerālkonsuls, vēlāk – pagaidu pilnvarotais lietvedis
1934–08.1940
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Kauņa
Ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs
1940–1944
Latvijas Universitāte
Rīga
Franču valodas docētājs
Dienests
1919–1919
Latvijas armija
1919. gada pavasarī mobilizē Pagaidu valdības bruņoto spēku Ziemeļlatvijas brigādes Rezerves bataljonā. Pēc dažiem mēnešiem atvaļina veselības stāvokļa dēļ.
Apcietinājums
25.05.1944–01.09.1944
Reimersa iela 1, Rīga
Bijis apcietinājumā Drošības policijas un SD galvenajā mītnē Reimersa ielā un Rīgas Centrālcietumā.
01.09.1944–10.09.1944
Salaspils koncentrācijas nometne
Salaspils memoriāls
10.09.1944–25.01.1945
Štuthofa
Štuthofas koncentrācijas nometnē
07.1946–09.1946
Maskava
Lubjankas cietums
10.1946–13.01.1947
Maskava
Lefortovas cietums
1947–1951
Uhta, Vetlosjana
Uhtas-Ižemskas labošanas darbu nometne
Dzīvesvieta
25.03.1945–24.01.1946
Linija, Polija
1951–07.1958
Uhta, Vetlosjana
Apglabāts
22.02.1962
Rīgas Pirmie Meža kapi