Ludis Neimanis
12.11.1863 – 19.01.1926
Ludis Neimanis (1863–1926) – grāmatizdevējs. Dzimis Kalnciema pagastā. Izglītību ieguvis Kalnciema pamatskolā un Jelgavas Aleksandra skolā. 1891. gadā Jelgavā sāka izdot Ādolfa Alunāna lugas un "Zobgala kalendāru" (1892–1894). 1894. gadā Jelgavā atvēra grāmatu veikalu. Latviešu grāmatu izdevēju un tirgotāju biedrības Jelgavas nodaļas vadītājs (no 1903. gada). Ludis Neimanis bijis viens no pirmajiem Jelgavas grāmatizdevējiem, kas sāka izdot tālaika jauno latviešu autoru dzejas krājumus. Izdevis apmēram 60 grāmatu, galvenokārt daiļliteratūru, to vidū Aspazijas dzejas krājumu "Sarkanās puķes" (1897), almanahus "Jaunības literatūra" (1901–1907) un "Rīta skaņas" (1903–1904), Rūdolfa Blaumaņa (1–7, 1909–1914) un Andrieva Niedras (1–5, 1911–1914) Kopotus rakstus. Kā tuvs Viļa Plūdoņa draugs izdevis viņa pirmo dzejoļu krājumu "Pirmie akordi" (1895), poēmu "Atraitnes dēls" (1912), rosinājis sarakstīt un izdevis V. Plūdoņa "Latvju literatūras vēsturi" (1–2, 1908–1909). Izdevis arī tulkotus populārzinātniskus un zinātniskus darbus, skolas grāmatas, arī vācu un franču valodas mācību grāmatas. Bijis 1903. gadā dibinātās Rīgas Latviešu grāmatizdevēju un tirgotāju biedrības Jelgavas nodaļas vadītājs, kā arī Jelgavas Latviešu biedrības un Latviešu mākslas veicināšanas biedrības biedrs.
Dzimšanas laiks/vieta
12.11.1863
Kalnciema pagasts
Dzimis Kalnciema pagasta Inkās.
Miršanas laiks/vieta
19.01.1926
Jelgava
Personiska informācija
Dzimis lauksaimnieka Andreja Neimaņa ģimenē.
Kopā ar brāli Jāni Neimani jaunībā strādājis par kasieri pie Lapu kroga šķērša uz Jelgavas–Meitenes šosejas. Abi apgādājuši arī vairākus izdevumus.
Pusmāsa Otīlija Neimane, pēc L. Neimaņa nāves vadījusi viņa grāmatnīcu.
Profesionālā darbība
GRĀMATU TIRDZNIECĪBA
1894. gadā darbu sāka Jelgavā darbojas Neimaņa grāmatnīca (kādreizējā Katoļu ielā 3, vēlākajā Lietuvas ielā). No 1911. gada grāmatnīca darbojās Jelgavas Latviešu biedrības namā.
Grāmatnīca darbojās arī pēc Luda Neimaņa nāves, to vadīja viņa pusmāsa Otilija Neimane.
IZDEVĒJDARBĪBA
Nozīmīgākie izdevumi1891: pirmais L. Neimaņa apgādātais izdevums – Ādolfa Alunāna luga "Visi mani radi raud"
1895: Vilis Plūdons, pirmais dzejoļu krājums "Pirmie akordi"
1896: Aleksandrs Vinters, ceļojumu apraksts "Dzīve un ļaudis Sibīrijā"
1899: Aleksandrs Vinters, ceļojumu apraksts "Kāds vārds par dzīvi un ļaudīm Korejā"
1899: Roberts Bērziņš. "Aiz šaurās dzimtenes robežām"
1900: antoloģija "Dzīve un dzeja" (sast. Vilis Plūdons)
1901, 1902, 1903, 1907: almanahs "Jaunības literatūra" (5 sējumos, sast. Atis Ķeniņš)
1903: Ansis Lerhs-Puškaitis. "Stāsti"
1903, 1904: almanahs "Rīta skaņas" (I–II) (sast. Līgotņu Jēkabs)
1904: Līgotņu Jēkabs, dzejoļu krājums "Pusdienas tveicē"
1905: antoloģija "Skolas dzeja" (sast. Vilis Plūdons)
1908, 1909: Vilis Plūdons. "Latvju literatūras vēsture" (1–2)
1908–1914: Rūdolfs Blaumanis. "Kopoti raksti" (I, 1908; II, 1910; III, 1911; IV, 1911; V, 1913; VII, 1914)
1910: Ādolfs Alunāns "Jura Alunāna dzīve"
1912–1914: Andrievs Niedra. "Raksti" (I-II, 1912; III, 1913, IV/V, 1914)
1912: Vilis Plūdons, poēma "Atraitnes dēls"
1923: Pēteris Birkerts. "Pedagoģiskā psīcholoģija"
1925: "Latvju tautas anekdotes" (sast. P. un M. Birkerti)
Izdevis arī tulkotus populārzinātniskus un zinātniskus darbus, skolas grāmatas. Pēc Pirmā pasaules kara izdeva labas vācu un franču valodas mācību grāmatas, kas bija iecienītas un 30. gados tika atkārtoti izdotas citās izdevniecībās.
Praktizējis arī grāmatu pieņemšanu ģenerālkomisijā. Pie L. Neimaņa ģenerālkomisijā nodota J. Dubura "Latviešu fonētikas ābece" (1912) un Elzas Stērstes pirmais dzejas krājums "Prelūdijas" (1913).
Citātu galerija
"Grāmatas Ludis Neimanis iemīļojis jau mazotnē. Nevien lasījis, bet arī nevarējis beigt priecāties par katru jaunu grāmatu, ko rokā dabūjis. Tāpēc arī visu savu mūžu Ludis Neimanis ziedojis latvju grāmatniecībai un pildījis mūsu kultūras apcirkņus lielām vērtībām. [..] visas viņa domas un dzīves mērķis jau saistījies tikai ap grāmatām."
Ž. U. Grāmatizdevējs Ludis Neimanis. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1926, 2.
"Neimanis bija ļoti vienkāršs, demokrātisks, ar darba cilvēku interešu izpratni. Viņš uzticējās cilvēkam, viņa godīgumam. Visas norunas par krājuma izdošanu notika mutiski, rakstisks līgums netika slēgts. Visi darbi noritēja precīzi, gludi. Grāmatveikals nebija liels, atsevišķas kantora telpas nebija. Visas sarunas notika turpat veikalā, kur Neimanis parasti bija viens, bet kur varēja būt arī palīgs. Veikals liecināja par cieņu pret grāmatu, pie tam peļņa Neimanim nebija galvenā. Neimanim bija gaiša seja, vidējs augums, klusa runa, apģērbs mierīgā pelēki zaļā tonī. Viņa ārējā stāja atbilda garīgajai sejai. Neimaņa veikalā iegriezās bieži. Tur satikās, tur ritēja sarunas par grāmatām. Neimanis saistīja ar savu personību, pulcēja sava novada – Zemgales – talantīgākos spēkus: Plūdoni, Aspaziju, brāļus Birkertus, Zeifertu."
M. Saule-Sleine sarunā ar Līviju Labrenci 1978. gada 8. februārī. No: L. Labrence. L. Neimanis un viņa latviešu daiļliteratūras izdevumi. Jelgavas grāmata. Rīga: Zinātne, 1984, 108.–109. lpp.
"No 1911. gada L. Neimaņa grāmattirgotava atradās Katoļu ielā 11 – Jelgavas Latviešu biedrības namā, kurš tika uzcelts 1909. gadā un bija viens no skaistākajiem pilsētā. Pēc L. Neimaņa ierosinājuma organizēti literāri sarīkojumi – rakstnieku vakari, kas bija notikuši Rīgā un tika atkārtoti Jelgavā. [..] Biedrības namā koncentrējās Jelgavas kultūras dzīve, un tas neapšaubāmi ietekmēja un veicināja L. Neimaņa grāmatveikala uzplaukumu. Grāmatveikalā bija plašs, daudzpusīgs grāmatu klāsts, viens no bagātākajiem Jelgavā. Pēc 1911. gada "Neimaņa grāmatu pārdotavas un apgādniecības kataloga" var spriest, ka veikalā bijuši J. Akuratera, Aspazijas, A. Austriņa, R. Blaumaņa, A. Birkerta, V. Plūdoņa, Raiņa, K. Skalbes un citu autoru darbi, kā arī tulkojumi. Lielā izvēlē bijusi dzeja, lugas, darbi bērniem un jaunatnei, bilžu grāmatas, latviešu folkloras materiāli, kritiski apcerējumi par rakstniecību un mākslu, skolas grāmatas, zinātniskā literatūra. [..]"
L. Labrence. L. Neimanis un viņa latviešu daiļliteratūras izdevumi. Jelgavas grāmata. Rīga: Zinātne, 1984, 95. lpp.
Avoti
Līvija Labrence (b. g.). Šķirklis Neimanis Ludis. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/530/
L. Labrence. L. Neimanis un viņa latviešu daiļliteratūras izdevumi. Jelgavas grāmata. Rīga: Zinātne, 1984, 92.–109. lpp.
Saiknes
Vilis Plūdons - Draugs
Nodarbes
Papildu vārdi
Ludvigs Neimanis
Izglītība
Kalnciema pagastskola
Kalnciems
Mācījies Kalnciema pagastskolā.
Jelgavas Aleksandra skola
Dobeles iela 43, Jelgava
Dalība organizācijās
Jelgavas Latviešu biedrība
Jelgava
Jelgavas Latviešu biedrības biedrs
Latviešu mākslas veicināšanas biedrība
Latviešu mākslas veicināšanas biedrības biedrs
1903
Latviešu grāmattirgotāju un izdevēju biedrība
Jelgava
No 1903. gada Rīgas Latviešu grāmatizdevēju un tirgotāju biedrības Jelgavas nodaļas vadītājs.
Darbavieta
1880
Lapas
Kopā ar brāli Jāni 80. gados strādājis par kasieri pie Lapu kroga šķērša uz Jelgavas–Meitenes šosejas.
1891–1926
Luža Neimaņa apgāds
Izdevējs
1894
Katoļu iela, Jelgava
1894. gadā atvēra grāmatnīcu toreizējā Katoļu (vēlāk Lietuvas) ielā 3. No 1911. gada grāmatnīca darbojās Jelgavas Latviešu biedrības namā Katoļu ielā 11.
Apglabāts
Puču kapi
Apbedīts Kalnciemā, Puču kapos.