Lita Zemgale

Dzimusi Jaungulbenes pagastā. Vecāki – lauksaimnieki, apsaimniekoja Zemgaļu mājas, no tām izvēlējusies savu pseidonīmu.

Bijusi precējusies ar gleznotāju Oskaru Norīti.
Precējusies ar aktieri un režisoru Kārlis Gulbergu.

1944: devusies bēgļu gaitās uz Vāciju; dzīvojusi latviešu bēgļu nometnēs Fišbahā un Eslingenā.
1949: izceļoja uz Austrāliju.

Rakstījusi rakstus par teātri laikrakstā "Austrālijas Latvietis". Nereti šajos rakstos vēl pirms izrādes lasītājus iepazīstināja ar izrādāmo lugu.

Aktrise
Nacionālajā teātrī
1934: Māte, Voldemāra Zonberga "Zēns ar suni" Alfrēda Alkšņa režijā.

Liepājas Jaunajā teātris
1934: Vecenīte, A. Laiviņa "Zvaigžņu pulki" Jāņa Lejiņa režijā.
1934: Aina Aprāne, Jāņa Lejiņa "Velna vecis" Jāņa Lejiņa režijā.
1934: Kalniņu māte, Ausma Roga "Pirms lielās dzīves" Jāņa Lejiņa režijā.
1934: Aina, Ausmas Rogas "Uzvarētāji" Jāņa Lejiņa režijā.
1934: Anita, Viļa Lāča "Zvejnieks dēls" Ēvalda Valtera režijā.
1934: Dāma, A. Miržē "Bohēmas dzīve" Jāņa Lejiņa režijā.
1934: Žagarlauzene, Dotu Ata "Krišus Laksts" Jāņa Lejiņa režijā.

Liepājas pilsētas drāma un opera
1935: Mīle, Jāņa Akuratera "Vecie un jaunie" Ēvalda Valtera režijā.
1935: Hortenzija Oradū, P. Vēbera, A. de Gorsa "Draiskulīgais meitēns" Ēvalda Valtera režijā.
1935: Čigāniete, Henrika Ibsena "Brands" Jāņa Lejiņa režijā.
1935: Solmnesa kundze, A. Karaša "Karogs aicina" Visvalža Silenieka režijā.
1935: Ģimnāzijas priekšniece, Jūlija Pētersona "Ideālā sabiedrība" Ēvalda Valtera režijā.

Rīgas Dramatiskajā teātris
1942: Karina māte, Selmas Lāgerlēvas, B. Fredgrēna "Purvenieka meita" Alfrēda Alkšņa režijā.
1942: Meita, Annas Brigaderes "Kad sievas spēkojas" Alfrēda Amtmaņa-Briedīša režijā.
1942: Tūrista sieva, B. Šēnes "Venēciete" Alfrēda Alkšņa režijā.
1942: Kaimiņu sieva, Raiņa "Pūt, vējiņi!" Alfrēda Alkšņa režijā.
1942: Vecmāmuļa, K. Briknera "Sarkangalvīte" Alfrēda Alkšņa režijā.
1943: Viese, Mārtiņa Zīverta "Nauda" Alfrēda Amtmaņa-Briedīša režijā.
1943: Svētku viesi, Vilhelma Mūberga "Atraitnis Jarls" Alfrēda Amtmaņa-Briedīša režijā.
1943: Aža, Rūdolfa Blaumaņa "Pazudušais dēls" Alfrēds Amtmaņa-Briedīša režijā.
1944: Zilā kundze, Edvarda Vulfa "Sensācija" Osvalda Uršteina režijā.

Fišbahas latviešu teātris
1947: Dalbiņa kundze, Edvarda Vulfa "Svētki Skangalē" Gustava Amola režijā.
1947: Milda, Elīnas Zālītes "Svešas asinis" Arnolda Štama režijā.
1947: Anlīze, Augusta Deglava "Vecais pilskungs" Arnolda Štama režijā.
1948: Vībotne, Annas Brigaderes 'Pie latviešu miljonāra" Voldemāra Krūmiņa režijā.
1948: Raifle, P. Osborna "Nāve ābelē" Gustava Amola režijā.
1948: Valija, Minna Dišleres "Ozolnieka meita" Arnolda Štama režijā.
1948: Marija, Hugo Raudsepa "Slaists" Žaņa Ozoliņa režijā.
1949: Lūcija Tikmane, Edvarda Vulfa "Sensācija" Gustava Amola režijā.

Viena no Sidnejas latviešu teātra izveidotājām, nospēlējusi tajā ap 70 lomu, sākumā darbojusies arī kā režisore, iestudējusi Mārtiņa Zīverta lugu "Cenzūra" (1954), Rūdolfa Blaumaņa lugu "Pazudušais dēls" (1955), Valdemāra Kārkliņa lugu "Sarkanvīns" (1957).
Sidnejas latviešu teātra vajadzībām veidojusi prozas darbu dramatizējumus: brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laiki" (1969), Anšlava Eglīša "Homo novus" (1970).

Par Litas Zemgales profesionālo darbību
"Sidnejas latviešu teātrī Lita Zemgale ienāca kopā ar Kārli Gulbergu, Hildu Dukuri un Mārtiņu Siliņu 1951. gadā, spēlējot igauņa Vildes komēdiju Laimes pūķis. Litas lomu ampluā ir plašs un krāsains kā varavīksne. Ņina Luce teica, ka drāma un traģēdija ir Litas Zemgales darba lauks un viegla komēdija ir garīgi un fiziski sveša aktrises būtībai. Bet - ai, kā Zemgalei patika spēlēt komēdijas, protams, ne kā reālu tēlu, bet gan grotesku, tuvu formas teātrim. Kā kuriozs gadījums jāpiemin Blaumaņa Trīnes grēku izrāde Benkstaunas Kapitolā, kad pirms izrādes Kārlis Freimanis no skatuves izklāstīja, ka izrāde iestudēta reālā stilā, bet Lita bija tālu no reālās pasaules. Tas pats notika Blaumaņa komēdijā No saldenas pudeles. Man šie Zemgales tēli palikuši spilgtā atmiņā un saplūst ar Rīgas Dailes teātrī redzētiem Žvīgules tēliem, ko Rīgas gardēži cēla debesīs. Neko necienu statistiku. lestudēto lomu skaits
neraksturo māksliniecisko varēšanu, bet kādā savā rakstā 1976. gadā par Sidnejas latviešu teātra 25 gadiem minu, ka visvairāk lomu - 68 līdz tam brīdim - iestudējusi Lita Zemgale. No skatuves viņa atvadījās 1980. gadā, Mārtiņa Zīverta Kopenhāgenas dialogā spēlējot Aniju. Viņas kopējo iestudējumu skaits ir 71.
Zariņš, Aleksandrs. Litas Zemgales mūžs teātrī. Treji Vārti, Nr.141 (01.05.1991)

Kluce

Zemgale

Norīte, Gulberga

–1933
Latvju dramatiskie kursi
Rīga

1933–1940
Liepājas operas un drāmas teātris
Teātra iela 4, Liepāja
Aktrise.

1940–1941
Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris
Rīga
Aktrise.

1941–1944
Latvijas Nacionālais teātris
Rīga
Tolaik – Rīgas Dramatiskais teātris, aktrise.

1949–1991
Sidnejas Latviešu teātris
Sidneja
Viena no dibinātājām, aktrise un režisore.

1944
Vācija

1949
Austrālija