Rakstījusi rakstus par teātri laikrakstā "Austrālijas Latvietis". Nereti šajos rakstos vēl pirms izrādes lasītājus iepazīstināja ar izrādāmo lugu.
Aktrise
Nacionālajā teātrī
1934: Māte, Voldemāra Zonberga "Zēns ar suni" Alfrēda Alkšņa režijā.
Liepājas Jaunajā teātris
1934: Vecenīte, A. Laiviņa "Zvaigžņu pulki" Jāņa Lejiņa režijā.
1934: Aina Aprāne, Jāņa Lejiņa "Velna vecis" Jāņa Lejiņa režijā.
1934: Kalniņu māte, Ausma Roga "Pirms lielās dzīves" Jāņa Lejiņa režijā.
1934: Aina, Ausmas Rogas "Uzvarētāji" Jāņa Lejiņa režijā.
1934: Anita, Viļa Lāča "Zvejnieks dēls" Ēvalda Valtera režijā.
1934: Dāma, A. Miržē "Bohēmas dzīve" Jāņa Lejiņa režijā.
1934: Žagarlauzene, Dotu Ata "Krišus Laksts" Jāņa Lejiņa režijā.
Liepājas pilsētas drāma un opera
1935: Mīle, Jāņa Akuratera "Vecie un jaunie" Ēvalda Valtera režijā.
1935: Hortenzija Oradū, P. Vēbera, A. de Gorsa "Draiskulīgais meitēns" Ēvalda Valtera režijā.
1935: Čigāniete, Henrika Ibsena "Brands" Jāņa Lejiņa režijā.
1935: Solmnesa kundze, A. Karaša "Karogs aicina" Visvalža Silenieka režijā.
1935: Ģimnāzijas priekšniece, Jūlija Pētersona "Ideālā sabiedrība" Ēvalda Valtera režijā.
Rīgas Dramatiskajā teātris
1942: Karina māte, Selmas Lāgerlēvas, B. Fredgrēna "Purvenieka meita" Alfrēda Alkšņa režijā.
1942: Meita, Annas Brigaderes "Kad sievas spēkojas" Alfrēda Amtmaņa-Briedīša režijā.
1942: Tūrista sieva, B. Šēnes "Venēciete" Alfrēda Alkšņa režijā.
1942: Kaimiņu sieva, Raiņa "Pūt, vējiņi!" Alfrēda Alkšņa režijā.
1942: Vecmāmuļa, K. Briknera "Sarkangalvīte" Alfrēda Alkšņa režijā.
1943: Viese, Mārtiņa Zīverta "Nauda" Alfrēda Amtmaņa-Briedīša režijā.
1943: Svētku viesi, Vilhelma Mūberga "Atraitnis Jarls" Alfrēda Amtmaņa-Briedīša režijā.
1943: Aža, Rūdolfa Blaumaņa "Pazudušais dēls" Alfrēds Amtmaņa-Briedīša režijā.
1944: Zilā kundze, Edvarda Vulfa "Sensācija" Osvalda Uršteina režijā.
Fišbahas latviešu teātris
1947: Dalbiņa kundze, Edvarda Vulfa "Svētki Skangalē" Gustava Amola režijā.
1947: Milda, Elīnas Zālītes "Svešas asinis" Arnolda Štama režijā.
1947: Anlīze, Augusta Deglava "Vecais pilskungs" Arnolda Štama režijā.
1948: Vībotne, Annas Brigaderes 'Pie latviešu miljonāra" Voldemāra Krūmiņa režijā.
1948: Raifle, P. Osborna "Nāve ābelē" Gustava Amola režijā.
1948: Valija, Minna Dišleres "Ozolnieka meita" Arnolda Štama režijā.
1948: Marija, Hugo Raudsepa "Slaists" Žaņa Ozoliņa režijā.
1949: Lūcija Tikmane, Edvarda Vulfa "Sensācija" Gustava Amola režijā.
Viena no Sidnejas latviešu teātra izveidotājām, nospēlējusi tajā ap 70 lomu, sākumā darbojusies arī kā režisore, iestudējusi Mārtiņa Zīverta lugu "Cenzūra" (1954), Rūdolfa Blaumaņa lugu "Pazudušais dēls" (1955), Valdemāra Kārkliņa lugu "Sarkanvīns" (1957).
Sidnejas latviešu teātra vajadzībām veidojusi prozas darbu dramatizējumus: brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laiki" (1969), Anšlava Eglīša "Homo novus" (1970).