Lilija Dunsdorfa

Tēvs Juris Kļaviņš bijis grāmatspiestuves darbinieks, vēlāk lauksaimnieks.
Mātes Līnas, dzimušas Rozes, ģimenes saknes nākušas no Liepājas. Ģimenē līdz ar Liliju augusi arī
jaunāka māsa Valija un brālis Arnolds.
Bērnības gaitas Lilija pavada Augšzemē,
Sēlpils pagastā, kur tēvs saimniekoja sava brāļa, ārsta Viļa Kļaviņa lauku
īpašumā "Kalnamuižā". Pirmā pasaules kara laikā vecāki zaudē ietaupījumus. Pēc kara ģimene pārnāk uz Stopiņu pagastu, kur tēvs Juris vada sava vecākā brāļa Pētera saimniecību "Vidus Ruķus", šeit Lilija dzīvo līdz 20. gadu beigām.

1931. gada 7. martā Rīgas dzimtsarakstu nodaļā noslēgusi laulību ar Edgaru Teodoru Ferdinandu Dunsdorfu.

Rakstījusi periodikā par latviešu grāmatniecību un mūziku. Apkopojoši vērtējusi trimdas grāmatniecību, rakstu krājumā "Arhīvs" publicējot apskatus "Latviešu trimdas grāmatniecība" par laikposmu 1950–1989 (1960–1990, 1, 10, 20, 30). Krājumā "Arhīvs" publicēti materiāli dainoloģijas bibliogrāfijai (1964, 4), latviešu inženieru, tehniķu, mūziķu u. c. īsbiogrāfijas (1968–1989, 8, 15, 29), raksts "Kārļa Skalbes dzeja latviešu mūzikā" (1978, 18). Sakārtojusi rakstu krājumu "Vainaga vijējai. Diriģentes Metas Krišjānes-Vīgneres piemiņai" (1961).
Turpat 30 gadu garumā kopā ar Magdalēni Irmu Rozentāli palīdzējusi bibliogrāfam Benjaminam Jēgeram pie latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfijas materiālu apkopošanas vairākos sējumos.

"Lilija Dunsdorfa nepelnītā kārtā it kā palikusi sava slavenā dzīves drauga ēnā. Viņas brīvprātīgā, neatalgotā sabiedriskā darba apjoms nav bijis mazāks, tikai viņas ziņā vairāk bijis t. s. "melnais" darbs, kamēr profesors veica – radošo. Kamēr profesors grāmatas sarakstīja, Lilija Dunsdorfa tās pārrakstīja, sagatavoja iespiešanai.
Latviešu rakstniecības pētītāji izplatījuši domu, ka Raiņa ("saules") veikumi un slava nebūtu iedomājami bez Aspazijas ("mēness") pamudinājumiem un palīdzības. Tāpat vedas domāt, ka Edgars Dunsdorfs, ja viņam bijusi cita mūža biedrene, būtu paveicis tikai kādu daļu no faktiski paveiktā. Lilijas Dunsdorfas tieksme pēc precizitātes, viņas pedantisms, bija gluži fainomenāli."
Ed. Silkalns. Dienu zaglis (18. turpinājums). Austrālijas Latvietis, Nr. 2545, 14.03.2001., 8. lpp.

"Melburnas Latviešu nama bibliotēka atradās otrā stāvā. Kā
jau vecā ēkā, kāpnes bija stāvas. Pirmajos gados Lilija tipināja pa tām bez
īpašas piepūles, taču līdz ar gadu nastu šī tipināšana kļuva lēnāka, līdz
pēdējos gados, ienesusi kādus saiņus nama fuajē, viņa savu nesamo atstāja lejā,
lai kāds stiprāks vīrs to uznestu augšā. Pati kāpa augšā gandrīz vai četrrāpus.
Bet – nekad neradās jautājums, ka viņa šo darbu pamestu. Arī latviešu skolu
bērni labprāt iegriezās bibliotēkā, kad tur dežūrēja Lilija Dunsdorfa. Bija
vairākas bibliotekāres, bet neviena tik mīļi ar bērniem (un grāmatām)
nerunāja!
Bibliografs Benjāmiņš Jēgers allaž teicis, ka, saņemot no
Lilijas Dunsdorfas kādus pārskatus vai rakstus, zinājis, ka tie vairs nav
jāpārlasa. Tik precīzs bijis viņas darbs. Šī pati precizitāte sastopama
Melburnas Latviešu bibliotēkā. Uzsākot grāmatu krātuvi, nedz Lilija Dunsdorfa,
nedz viņas līdzgaitnieki nevarēja iedomāties, ka tā izveidosies tik liela.
Tāpēc grāmatas jau sākotnēji netika sakārtotas pēc pieņemtās bibliotēkas
sistēmas. Taču, gadiem ejot, Lilija Dunsdorfa savu katalogu sistēmu
pilnveidoja, un jāatzīst, ka nav bijis grūti sameklēt vajadzīgās vēres. Un, ja vajadzīgs,
Dunsdorfa kundze pati vienmēr bija ar mieru palīdzēt! Pienāca arī vairākas
Padomju Latvijas grāmatas. Tās netika cenzētas – vienīgi vāku iekšpusē
ievietoja zīmīti – "lasāma ar kritiku"."
Valda Liepiņa. Grāmata un dziesma –
vārds. Laiks, Nr. 27, 01.07.2006., 21. lpp.

"Nekad gan neiedomājos, ka pati reiz kļūšu par labprātīgu "grāmatu
vergu". Par tādu, kas tikai rūpējas, lai tās varētu lasīt citi. Kas tās meklē
un vāc, kārto un aprūpē, bet pati ar tām iepazīstas tikai pavirši. Tā tomēr ir
noticis, un sākums tam bija 1949. gadā Melburnā. Bibliotēkas noorganizēšanu
uzņēmos labprāt… Svētā vientiesība: Toreiz vēl nezināju, ka būtu trimdas
sabiedriskā dzīvē vadītāji parasti ir melnā darba darītāji, ne skanīga titula
nesēji… Esmu pateicīga kuplajam talcinieku pulkam, kas palīdzējis veikt tiešo
darbu bibliotēkā, apkalpojot lasītājus… Liekas, ka nozīmīga ir bijusi tā garīgā
rosība, kas ap krātuvi šalkojusi un strāvojusi visus šos gadus. Čaklais jauno
talcinieku pulks sākuma laikā. Dzīvā interese par grāmatām tai paaudzē, kam vēl
bija pilnīga latviešu skolas izglītība…"
Lilija Dunsdorfa. Citēts no: Daina
Grosa: Lilija Dunsdorfa – in memoriam (1906–2005). Austrālijas Latvietis, Nr.
2790, 01.03.2006., 3. lpp.

Lilija Kļaviņa

Sēlpils
Mācījusies Sēlpils pagasta pamatskolā.

Viesītes 6-klašu pamatskola
Viesīte
Mācījusies Viesītes pamatskolā.

20.12.1927–14.06.1929
Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskola
Krišjāņa Barona iela 36, Rīga
No 1927. gada 20. decembra līdz 1929. gada 14. jūnijam mācījusies Latviešu kultūras veicināšanas biedrības vidusskolā, ko beigusi.

14.09.1929–12.01.1934
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studijas Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē; studiju virziens agronomija. Ieguvusi agronoma grādu.

1969–1972
Melburnas Universitāte
Melburna
Studējusi mūzikas teoriju Melburnas universitātē.

Melburnas Latviešu biedrības jauktais koris "Rota"
Melburna
Melburnas Latviešu biedrības kora "Rota" koriste

Melburnas Latviešu biedrība
3 Dickens St., Elwood, Melbourne
Melburnas Latviešu biedrības goda biedre

Studenšu vienība "Ausma"
Biedre Latvijā akadēmiskā vienībā "Ausma"

Akadēmiskā vienība "Auseklis"
Biedre Vācijā un Austrālijā akadēmiskajā vienībā "Auseklis"

1948
Kopš 1948. gada – Australian Federation of University Women locekle.

1936
Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība
Rīga
Līdz 1936. gadam strādājusi Latvijas Piensaimniecības centrālās savienības Rīgas piena centrālē.

1936–1940
Latvijas Lauksaimniecības kamera
Bijusi Latvijas Lauksaimniecības kameras ārzemju preses referente.

1940–1944
Latvijas Valsts statistikas pārvalde
Rīga
Līdz 1944. gadam ražu statistikas apakšnozares vadītāja Valsts statistikas pārvaldē Rīgā.

1946–1948
Baltijas Universitāte
Hamburga
No 1946. gada Baltijas universitātes mācīblīdzekļu sagādes darbā Vācijā.

1950–1999
Melburnas Latviešu biedrības bibliotēka
3 Dickens St., Elwood, Melbourne
No 1950. gada Melburnas Latviešu biedrības bibliotēkas pārzine.

1960–1993
Archīvs
Sidneja
Bezatlīdzības darbs rakstu krājuma "Archīvs" sagatavošanā un ekspedīcijā

10.1944
Vācija
1944. gada oktobrī kopā ar dzīvesbiedru Edgaru Dunsdorfu devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, vispirms Dancigu, tālāk Berlīni.

1948
Melburna
1948. gadā izceļojusi uz Austrāliju, kur kopš tā gada aprīļa dzīvoja Melburnā.

07.06.2006
Raiņa kapi
Pelnu urna apbedīta Raiņa kapos līdzās dzīvesbiedram Edgaram Dunsdorfam.

PBLA Kultūras fonda Atzinības raksts
PBLA Kultūras fonda goda raksts piešķirts Lilijai Dunsdorfai un Magdalēnai Rozentālei par pienesumu Latviešu trimdas bibliogrāfijas sagatavošanā.
1973

PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par nopelniem grāmatniecības attīstībā.
1986

Triju Zvaigžņu ordenis
Goda zīme piešķirta ar Ordeņa domes 1999. gada 10. marta lēmumu.
I pakāpes goda zīme
1999