Ligija Purinaša

4 bildes

Ligija Purinaša (1991) – literāte, literatūrkritiķe, publiciste, žurnāliste. Darbojas latgaliešu kultūras žurnālistikā, vairāku desmitu Latgales grāmatniekiem un literātiem veltītu rakstu, recenziju un sarunu autore kultūras ziņu portālā lakuga.lv. No 2019. gada maija autore raidījuma "Kolnasāta" literatūrkritikas sadaļā "Kolnasātys gruomotplaukts". Šobrīd centra "Marta" komunikācijas speciāliste; arī radošajā darbībā tiecas aktualizēt sociālos jautājumus. 2019. gadā iznācis L. Purinašas debijas krājums "Sīvīte", liecība par sievieti mūsdienu Latgalē. Krājums saņēmis Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks" 2019, savukārt 2020. gadā nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā "Spilgtākā debija literatūrā". 2022. gadā iznācis autores otrais dzejoļu krājums "Pierobežas".

Dzimšanas laiks/vieta

01.10.1991
Rēzekne

Personiska informācija

Brīvajā laikā interesējas par mākslu un feminismu.

Profesionālā darbība

Literārā darbība

Pirmā publikācija
2013: "i kod dabasi sasagrīze..." Austrumlatvijas literārās akadēmijas dzejoļu krājumā "Sarunas" (apgāds "Mansards")

Dzejoļu krājumi
2019: "Sīvīte" (biedrība "Hronologeja")
2022: "Pierobežas" (biedrība "Hronologeja")

Viena no dzejas kopkrājuma "Linejis" (2016) līdzautorēm.

Darbu tulkojumi citās valodās

Dzeju angliski tulkojis Džeids Vils (Jayde Will), tā iekļauta Londonā iedotajā bilingvālajā dzejoļu krājumā "Pādejais Modeļs / The Last Model" (Francis Boutle) kopā ar Raibīs un Ingrida Tāraudas tekstiem, kā arī publicēta Budapeštā – žurnālā "Panel Magazine" (#7).

2022. gadā L. Purinašas teksti iekļauti Baltijas literārajā žurnālā "No More Amber #2".

Dalība pasākumos

28.02.2022.: dalība PEN AMERICA Winter WiT.
25.04.2022.: kopā ar Jen Hadfield dalība New European Poetry Nigh.

Recepcija

Mūziķe Dana Vasiļjeva ir radījusi dziesmas ar dzejoļu krājumā “Sīvīte” iekļautajiem dzejoļu tekstiem:
Dabasi smuordoj
Es beju tik tyvai tovam lūgam
Stuovu parkā iz sūleņa

Citātu galerija

Ligija Purinaša par dzejoļu krājuma "Sīvīte" tapšanu

"Ceļš drīzāk bija ilgs, nevis sarežģīts dažādu iekšējo procesu dēļ. Paredzu, ka grāmata "kritīs ārā" no tipiskā priekšstata par to, kāds tad ir "īstais" latgaliskuma kods un latgaliešu literatūras "kanons". Bet tas nav slikti. Grāmata iznāk laikā, kad man pašai aktuāls ir jautājums: "Ko tad īsti nozīmē būt sievietei?" Meklēju atbildes, kaut kādā ziņā mācos sevi iepazīt, "savilkt sevi kopā", būt viengabalaina."
Inga Kaļva-Miņina. "muna lopsys sirds ir špetna." Ligijas Purinašas dzeja. la.lv, 06.10.2019

Dzejoļu krājuma "Sīvīte" vērtējumi

"Lai arī nejūtos spējīgs spriest par pašreizējo latgaliešu dzejas kontekstu, tomēr šķiet, ka Ligijas Purinašas debijas krājums "Sīvīte" kopainu varētu nedaudz pamainīt. Nejutu, ka krājums tapis iesācējautoru ierastajā manierē – savākt vienkopus visus pantus, ko nu izdevies sarakstīt. Gluži pretēji, autore ir radījusi tēlu, sīvīti, kuru no viņas pašas šķir, iespējams, gadu desmiti (kad pirmo reizi iemetu krājumā aci, neko par autori nezinot, man nudien radās iespaids, ka dzejoļus sarakstījusi padzīvojusi sieviete) un kas samērā tradicionālā manierē raksta/domā par tradicionālajām sieviešu tēmām. Sīvītē saplūduši vairāki dažādu paaudžu sieviešu tēli, kas bijuši nepieciešami, lai krājumam radītu vēsturisko dimensiju. Taču šeit tradicionālismu – vai varbūt tā ir tradicionālisma stilizācija? – pilnībā pieveic dzejas skaniskums. Šis nu ir tas gadījums, kad par skaniskumu vai valodas mūziku var runāt kā par ļoti būtisku poētiku formējošu faktoru, jo dažs dzejolis liekas drīzāk izdziedams, turklāt vietumis pavisam īpatnējus akcentus citādi viscaur latgaliskajā kontekstā izliek, šķiet, apzinātā svešvārdu lietošana."
Rakstnieks, literatūrkritiķis Guntis Berelis

"Varbūt tā ir iedomība vērtēt latgaliski uzrakstīto dzejoļu krājumu tā, it kā viss būtu skaidrs un saprotams? Tulkojuma taču nav. Nelielā nesaprotamībā, protams, ir sava burvība, tāda kā sidraba šķidrauta, miglas plīvura klātbūtne. Ligija Purinaša krājumā "Sīvīte" apkopojusi aptuveni astoņdesmit dzejoļus latgaliski. Dialekta valdzinājums vietumis pasargā rindas, kas bez viltus uzrunā jaunas sievietes balsī, tomēr pārsvarā mīkstais skanējums (jo nelatgalietim šis dzejoļu krājums ir jālasa balsī, citādi vispār neko nevar saprast) aizrauj. Dzejoļi ir sprigani, ar valodas prieku rakstīti, un uznācienam uz literārās skatuves ļoti piestāv tāda citādība. Tomēr ir kaut kas, kas dara nemierīgu, – ja kāds izdotu dzejoļu krājumu, piemēram, tāmnieku dialektā, vai tas arī tiktu visā nopietnībā vērtēts? Tā viš i."
Dzejniece Ieva Rupenheite

"Ligijas Purinašas dzejas krājuma "Sīvīte" centrā ir 20. un 21. gadsimta sieviete, viņas jūtas un dzīve. Laiks, kurā piedzīvoti divi pasaules kari, pēckara gadi, dzīvošana sabiedrībā, kas zaudējusi vīrišķo spēku – tie ir apstākļi, kuros tapis L. Purinašas dzejas sievietes psiholoģiskais portrets. Visu varoša, stipra, taču nogurusi un vientuļa; ilgojas, gaida, jūt un vēlas no dzīves ko vairāk. Vairāk atbalsta, vairāk mīlestības, vairāk jēgas. Jūtīga, raizējas būt nesaprasta, nesadzirdēta, pārprasta, tāpēc savas jūtas izvēlas citiem neizpaust. Viņas attiecības ar vīrieti ir sarežģītas, atsvešinātas, sievišķības balss skan iekšēji, sievietes spēks pašai zināms, taču citiem apslēpts. Vīrietis viņas jūtu pasaulē aizņem daudz vietas, taču sadzīvē reti ir klātesošs. Sievietes domas un jūtas, viņas spēja un iespējas par tām runāt, vēsta ne vien par sievietes dzīvi kādā konkrētā laikā un vidē, bet ir viens no lielumiem, kas raksturo laikmeta sabiedrību kopumā. L. Purinašas dzejas krājums ir emocionāls sievietes pasaules skatījums un sajutums, kas pausts ne vien latgaliešu, bet arī sievietes dvēseles valodā, un tā saista visu laiku sievietes."
Dzejniece Evija Gulbe

Avots: laligaba.lv

Ligija Purinaša par dzejoļu krājumu "Pierobežas"

"Krājuma kontekstā pierobeža – tā ir vieta, kur tūlīt tiks šķērsota kāda robeža, un nav skaidrs, vai tā ir teritoriāla vai tā ir jūtu vai sajūtu robeža, vai tā ir tikumu, vērtību robeža. Es ļoti centos darīt tā, lai krājumā tā pierobežu koncepta nozīme būtu tiešām daudzslāņaina un katrs varētu paņemt to, kas viņam tajā brīdī ir svarīgākais. To mēs arī mēģinājām ielikt grāmatas vizuālajā noformējumā. Pierobežas ir arī attiecību stāsts."
Katrīna Rudzīte. Šķērsojot robežas. punctummagazine.lv, 31.10.2022.

Dzejoļu krājuma "Pierobežas" vērtējumi

"Mīlu Latgales pierobežu, un šī mīlestība ir ķermeniska – tā kopš bērnības iet caur bailēm no lietavām, kuras pārvērš dzeraunes paugurainos ceļus necaurbraucamā uz visām pusēm slīdošā, velkošā, transformējamā masā, kas braucējiem bez pietiekami jaudīgiem spēkratiem nereti beidzas arumos vai grāvī. Slavenais Latgales māls no keramikas tradīcijas līdz asiņainiem nagiem, cenšoties izravēt kartupeļu vagas vai sakopt ģimenes kapus!
Kaut kas no šī māla īpašībām piemīt Ligijas Purinašas dzejai – gan valodiskajā līmenī, gan liriskās varones identitātes meklējumos, gan atveidoto cilvēcisko attiecību materiālā – visur īpaša pāreja, nenoteiktība un struktūras atvērtība pievērš uzmanību tieši materiālam ar tā plastiskumu, taustāmību, masu un mūsu ķermenisko mijiedarbību ar to. Lai arī dzejniece pati jaunākā dzejoļu krājuma kontekstā runā par transformāciju kā pāreju, tai skaitā robežas pāreju, kuru viņa redz sev tuvu, lasītājam dots apzināties visu savu ķermenisko sensoriju (jeb šī sensorija ķermeniskumu), kamēr viņa dara to, ko dara, piemēram, šķērso robežu starp latgaliešu un latviešu valodu."
Ilva Skulte. Zeme un lietus. punctummagazine.lv, 04.01.2023.

"Kūpumā kruojums ruodīs sakuortuots dabiski i tuo golvonais motivs vys vēļ, leidzeigi kai autoris debejis kruojumā "Sīvīte" (2019), ir sīvīte, juos suopis, sevis mekliejumi, koč kaidā ziņā ari ruodīs, ka tī ir atļuovis mekliejumi – byut sev pošai. Liriskais es ir īlykts stereotipu važuos i kontekstūs, i caur tekstim, kurūs Latgolys dzeive i aizsprīdumi teik apraksteiti, rauga vysapyrma sevi tymā vysā īraudzeit, apsavērt, paironizēt i tod nu tuo vysa tikt vaļā i sevi atbreivuot, ka tys vyspuor ir īspiejams. Kai saceitu Regīna Ezera: "Vystycamuok, ka nā"."
Inga Pizāne. Pīrūbeža stereotipi i cyti tipi. lakuga.lv, 10.11.2022.

Izglītība

1998–2010
Rēzeknes 1. vidusskola
Dzirnavu iela 3A, Rēzekne
Ieguvusi vidējo izglītību.

2010–2013
Daugavpils Universitāte
Vienības iela 13, Daugavpils
Daugavpils Universitātes Humanitārā fakultāte, iegūts bakalaura grāds vēsturē.

2012–2014
Austrumlatvijas literārā akadēmija
Daugavpils

2013–2014
Daugavpils Universitāte
Vienības iela 13, Daugavpils
Daugavpils Universitātes Humanitārā fakultāte, nepabeigtas maģistra studijas kultūras vēsturē.

2014–2017
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija
Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne
Iegūts bakalaura grāds baltu filoloģijā.

2017–2018
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija
Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne
Nepabeigtas maģistra studijas reģionālajos medijos un komunikācijā.

Dalība organizācijās

2009–2010
Latvijas Jaunatnes Sarkanais krusts
"Latvijas Sarkanā Krusta jaunatne"

2013–2018
Latgolys Studentu centrs

2019
Biedrība "Hronologeja"
Rēzekne

Darbavieta

2010
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), reģistratore parakstu vākšanā par veselības aprūpes stāvokļa uzlabošanu.

2013
Latgolys Studentu centrs
Daugavpils
Biedrība "Latgolys Studentu centrs", žurnāliste portālā lakuga.lv

2016
Latgales Kultūrvēstures muzejs
Atbrīvošanas aleja 102, Rēzekne
Zinātnisko tekstu un eksponātu etiķešu izstrāde izstādei "Pāri slieksnim".

2017–2018
Latgolys Studentu centrs
Rēzekne
Biedrība "Latgolys Studentu centrs", žurnāliste portālā lakuga.lv

05.2019
Latvijas Radio
Rēzekne
No 2019. gada maija: Latvijas Radio Latgales studija, autore raidījuma "Kolnasāta" literatūrkritikas sadaļā "Kolnasātys gruomotplaukts".

2020–2022
Rēzekne
Centra "Marta" Rēzeknes filiāles vadītāja.

Apbalvojumi

Veronikas Strēlertes piemiņas balva
Veronikas Strēlertes piemiņas balva literatūrzinātnē par pētījumu "Čenču Jezupa romāna "Pīters Vylāns" poētika".
2017

Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks"
Balva pasniegta Latgales vēstniecībā "Gors" 2020. gada 23. februārī.
2019

Latvijas Literatūras gada balva
Spilgtākā debija
Nominants
2020