Leons Briedis
16.12.1949 – 01.02.2020
Leons Briedis (1949–2020) – dzejnieks, atdzejotājs, izdevējs. Ražīgi strādājis dažādās literatūras nozarēs, rakstot esejas, apceres, scenārijus, literatūrkritiskus rakstus, dziesmu tekstus, dzeju bērniem. Aktīvi atdzejojis un publicējis cittautu autoru daiļradi, galvenokārt dzeju noromāņu valodām. Dibinājis žurnālu "Kentaurs XXI”, kas iznācis no 1992. gada līdz 2010. gadam. Izdevniecības "Minerva" dibinātājs un vadītājs kopš 1994. gada. Brieža dzejai raksturīga filozofiska indivīda pašatklāsme, ētiskās pilnveidošanās patoss, akcentējot dabas un tikumisko kritēriju vienotību, altruistisku un labestīgu pasaules stabilitāti. Brieža rakstību ietekmējusi latviešu folklora, kā arī citu tautu mīti, romantisma estētika. Darbu intonācijā arī jaušama pašironija, rotaļīgs drastiskums, labsirdīgs humors.
Dzimšanas laiks/vieta
16.12.1949
Pamati
Miršanas laiks/vieta
01.02.2020
Personiska informācija
Dzimis pedagogu ģimenē.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Pirmā dzejas publikācija
1965: dzejolis "Māmiņai" laikrakstā "Pionieris" (09.03.)
Dzejoļu krājumi
1974: "Liepas koks, zalkša asins"
1977: "Laiks mest ēnu"
1981: "Aizejošais loks"
1983: "Pēcjāņi"
1987: "Būtības dārzs"
1988: "Gāju dvēselīte"
1994: "Saulrieta koks"
1994: "Svētdiena vidū mūžības"
1995: "Negatavā brīvība"
1996: "Bezdibeņa eņģelis"
1997: "Dzīvesstāsts un 33 jaunākie dzejoļi"
1998: "Ziemas vakaros raudos"
1998: "Dzedzieda – I"
1999: "Dzedzieda – II"
2000: "Skrandu bruņas"
2000: "Dzedzieda – III"
2004: "Neienācis aizeju no katras paradīzes"
2005: "Agrais pavasaris: Soneti"
2009: "Neteiksim neko"
2009: "Viļņi tuksnesī: dzejoļu izlase"
2010: "Mijkrēšļa rokraksts"
2012: “Naktsmājas bezmiegam"
2013: "Mariagrammas"
2013: "Oktāvas"
2014: "Rīta rūsa"
2014: "Eņģeļu lidlauks"
2016: "Straujtece"
2017: "Raksts"
Dzeja bērniem
1978: "Atjāj zaķis, sarkanbārdis"
1982: "Nāriņa"
1984: "Kamēr gliemeža nebija mājās"
1990: "Ūsainā puķe"
2004: "Sūķītis"
2015: "Saputrotā putra: dzejoļi"
2015: "Baltais sunītis"
2016: "Rudzu puisītis"
2016: "Staigājošā kāja"
2017: "Cibrica Cabrica nedēļa"
Grāmatas bērniem
1986: "Mazais, mazītiņais"
2007: "Ar divām bārdām bārdains: pasakas"
Esejas
1982: "Nidas"
2003: "Vārda laikabiedrs"
2008: "Ātra, neesoša daļiņa"
Apceres
2008: "Mūžīgā tagadne" (kopā ar Adrianu Briedi-Makoveju, Mariju Briedi-Makoveju un Kornēliju Briedi).
Proza
2000: "Asinīs krāsotās ilgas" (kinoromāns)
2019: "Vilcene un atraitnis" (romāns)
2021: "Skuķe" (romāns)
CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI
No latīņu valodas:
1997: "Bazilija Plīnija Slavas dziesma Rīgai" (Jumava)
2009: Boēcija (Boethius) darbs "Par mierinājumu filosofijā" (Minerva)
No rumāņu valodas:
1975: Tudora Argēzi (Tudor Arghezi) dzejoļu izlase "Īstie vārdi" (Liesma)
1976: Līviu Damiana (Liviu Damian) dzejoļu izlase "Esmu darbības vārds" (Liesma)
1977: Nikitas Stenesku (Nichita Stănescu) dzejoļu izlase "Nekas nav cits" (Liesma)
1978: Zaharija Stanku (Zaharia Stancu) stāstu izlase "Konstandīna" (Liesma)
1979: Petres Selkudjanu (Petre Sălcudeanu) romāns "Modeļu demonstrētājas nāve" (Liesma)
1979: Spiridona Vangeli (Spiridon Vangheli) stāsts-pasaka bērniem "Guguces piedzīvojumi" (Liesma)
1979: Moldovas dzejnieku izlase "No pakalniem sārtiem" (Liesma)
1982: Lučiana Blagas (Lucian Blaga) dzejoļu izlase "Sienāžu pārdevējs" (Liesma)
1986: Spiridona Vangeli (Spiridon Vangheli) stāsts-pasaka bērniem "Cabatiņš no Dūdeļciema" (Liesma)
1988: Grigores Vieru (Grigore Vieru) dzejoļu izlase "Piektdienas zvaigzne" (Liesma)
1989: Anas Blandianas (Ana Blandiana) dzejoļu un eseju grāmata "Sniega stunda" (Liesma)
1989: Viktora Prohina (Виктор Прохин) stāsti bērniem "Ja kumeliņš būtu fotogrāfs" (Liesma)
1999: Štefana Augustina Doinaša (Ştefan Augustin Doinaş) dzejoļu izlase "Dzimis Utopijā" (Minerva)
1999: Marijas Makovejas Briedes krājums "Vārdu vientulībā" (Minerva)
1999: Mirčas Dinesku (Mircea Dinescu) dzejoļu izlase "Veselā saprāta terorizēšana" (Minerva)
1999: Marina Soresku (Marin Sorescu) dzejoļu izlase "Akas jūrā" (Minerva)
1999: Džellu Nauma (Gellu Naum) dzejoļu izlase "Aizdedzinošais ceļinieks" (Minerva)
1999: Iļjanas Melenčioju (Ileana Mălăncioiu) dzejoļu izlase "Jeronims" (Minerva)
1999: Marijas Briedes-Makovejas dzejoļu krājums "Augšupkritiens" (Minerva)
2014: Džeordžes Vultureskus (George Vulturescu) dzejoļu izlase "Ziemeļu aklais" (Omnia mea)
2017: Marijas Briedes-Makovejas dzejoļu krājums "Blāzma"
No itāļu valodas:
1981: Frančesko Petrarkas (Francesco Petrarca) soneti grāmatā "Agrā renesanse" (Zvaigzne)
2007: Eudžēnio Montāles (Eugenio Montale) dzejoļu izlase "Cilvēki ar murdiem" (Minerva)
No katalāņu valodas:
2002: Salvadora Espriu (Salvador Espriu) dzejoļu izlase "Dārzs ar pieciem kokiem" (Minerva)
No spāņu valodas:
1988: Huana Ramosa Himēnesa (Juan Ramón Jiménez) dzejoļu grāmata "Plātero un es: andalūziešu elēģija" (Liesma)
2013: Rafaela Alberti (Rafael Alberti) dzejoļi bērniem "Jūrnieks uz sauszemes" (Liels un mazs)
2014: "Spāņu dzejas antoloģija. 20. gs." (Neputns)
2016: Huana Arhona (Juan Arjona) grāmata bērniem "Govs" (Pētergailis)
2017: Huana Ramosa Himēnesa dzejoļu izlase "Dzeltenais aprīlis" (Neputns)
No franču valodas:
1995: Mirčas Eliades (Mircea Eliade) grāmata "Mīts par mūžīgo atgriešanos" (Minerva)
1996: Mirčas Eliades grāmata "Sakrālais un profānais" (Minerva)
1999: Mirčas Eliades grāmata "Mīta aspekti" (Minerva)
No portugāļu valodas:
1978: Aguštiņju Netu (Agostinho Netu) dzejoļu izlase "Ar sausām acīm" (Liesma)
1983: Fernandu Pesoas (Fernando Pessoa) dzejoļu izlase "Zudušais dārzs" (Liesma)
2001: "Portugāļu mūsdienu dzejas antoloģija" (Minerva)
2003: Eužēniu de Andradi (Eugénio de Andrade) dzejoļu izlase "Ūdens lakstīgala" (Minerva)
2004: Erbertu Eldera (Herberto Helder) poēma "Nepārtrauktais dzejolis" (Minerva)
2006: Fernandu Pesoas dzejoļu izlase "Metafiziskais inženieris" (Minerva)
2008: Karlosa Drummonda de Andrades (Carlos Drummond de Andrade) dzejoļu izlase "Māja bez saknes" (Minerva)
2008: Sesīlijas Meirelisas (Cecília Meireles) dzejoļu izlase "Mākoņu gane" (Minerva)
2008: Murilu Mendisa (Murilo Mendes) dzejoļu izlase "Baznīca, sieviete" (Minerva)
2008: Žorži de Limas (Jorge de Lima) dzejoļu izlase "Melnā Fulo" (Minerva)
2008: Manuela Bandeiras (Manuel Bandeira) dzejoļu izlase "Sapnis karnevāla trešdienā" (Minerva)
2009: "Azoru salu dzejas antoloģija" (Minerva)
2010: Sofijas de Mellu Breineras Andresenas (Sophia de Mello Breyner Andresen) dzejoļu izlase "Dienu anemone" (Minerva)
2013: Eduīnu de Žezuša (Eduíno de Jesus) dzejoļu izlase "Karalis Mēness" (Mansards)
No japāņu valodas:
2008: Banja Natsuiši (Ban’ya Natsuishi) haiku izlase "Balsis no mākoņiem" (Minerva)
No serbu valodas:
2013: Dejana Bogojeviča (Dejan Bogojević) dzejoļu izlase "Klintsgaisma" (LB)
No ukraiņu valodas:
2009: ukraiņu klasiskās un mūsdienu dzejas antoloģija "Vējš no Ukrainas" (kopā ar tulkotāju kolektīvu) (Bonmark)
Kopš 20. gs. 60. gadiem tulkojis vai atdzejojis un periodikā publicējis dažādu autoru darbus, tostarp – sv. Augustīna "Atzīšanās" VIII un XIII grāmatu; Senekas "Vēstules Lucīlijam”; Juvenāla satīras; rumāņu pasakas un tautasdziesmas, Angolas, Mozambikas, Santomes un Prinsipi un Kaboverdi dzejnieku darbus, Brazīlijas dzejnieku darbus, Oktaviana Goga (Octavian Goga), Mirčas Eliades (Mircea Eliade), Anatola Bakonska (Anatol E. Baconski), Džordža Bakovija (George Bacovia), Ežēna Jonesko (Eugène Ionesco), Ilarija Voronka (Ilarie Voronca), Angela Dumbrevjana (Anghel Dumbrăveanu), Džakomo Leopardi (Giacomo Leopardi), Filipo Tomāzo Marineti (Filippo Tommaso Marinetti), Džuzepes Ungareti (Giuseppe Ungaretti), Salvatora Kvazimodo (Salvatore Kvazimodo), Georgija Tomozeja (Gheorghe Tomozei), Čezara Baltāga (Cezar Baltag), Petre Stoikas (Petre Stoica), Grētes Tartleres (Grete Tartler), Vitorio Sereni (Vittorio Sereni), Federiko Garsijas Lorkas (Federico García Lorca), Horhe Luisa Borhesa (Jorge Luis Borges), Hulio Kortāsara (Julio Cortázar), Umberto Eko (Umberto Eco), Oktavio Pasa (Octavio Paz), Hosē Ortega i Gaseta (José Ortega y Gasset), Džovanni Džūdiči (Giovanni Giudici), Voles Šojinka (Wole Soyinka), Nikitas Danilova (Nichita Danilov), Morisa Blanšo (Maurice Blanchot), Pola Valeri (Paul Valéry), Anrī Bergsona (Henri Bergson), T. S. Eliota (T. S. Eliot), Sigurdura A. Magnusona (Sigurdur A. Magnusson), Semjuela Beketa (Samuel Beckett), Vasko Popas (Vasko Popa) un vairāku citu autoru darbus.
Citātu galerija
PAR LEONU BRIEDI
"[E]s redzu, ka dzejnieks dzīvo un rada grūti, intensīvi, pat reizēm līdz izmisumam. Un, tikai ķeroties pie šī raksta, atausa apziņa, ka rakstīt par Leonu Briedi arī ir grūt. Tas ir smalkas markas, bet vēl nenostāvējies, burbuļojošs un karojošs vīns. Tieši vīns – un nevis miezis vai apinis. Tautiskā valoda un latviešu dzejas pieredze vēl neizsaka Leona būtību. Spriegums, kas valda viņā, pārsniedz mūsu priekšstatus par tipiski latvisku mentalitāti. Drīzāk viņa dzeja ir tieksme padziļināt, saasināt mūsu iemantotās sajūtas un izjūtas, turklāt to darot ar mums it kā labi zināmiem līdzekļiem."
Skujenieks, Knuts. Paša austs krekls (Leona Brieža portrets). Raksti 8 sējumos, 4. sējums. Nordik, 2004, 96-102. lpp.
PAR LEONA BRIEŽA DZEJU
"Es pat gribu apgalvot, ka Leona dzejā no tās pašiem pirmsākumiem organiski dzīvoja mītiskā pasaules uztvere un izjūta. Tas, ko vēlāk viņš minējis kā pārsteigumu par savas dzejas motīvu un poētikas principu sabalsošanos ar tolaik vēl nelasīto spāņu dzejnieka Federiko Garsijas Lorkas liriku, manuprāt, nav nejaušība, bet drīzāk gan likumsakarība. Leona dzejas tēlainības un pasaules poētiskā redzējuma pamatā ir dabas rosinātais un akumulētais harmoniskums un empātiskums, bet vēl vairāk - sākotnēji, domājams, intuitīvs, bet nedaudz vēlāk arī racionāls pasaules mītiskās stabilitātes noturīgums, kas ir neatkarīgs no ideoloģijām un politikas, jo balstās cilvēces mūžīgajos arhetipos. No tiem Leons nav atgājis nostatus arī vēlāk, mītiskie arhetipi viscaur impulsē viņa īpašo jūtīgumu un skaidro cilvēka centienu un alku redzējumu sīkākajās niansēs, skatot cilvēka un cilvēces esību tālās vēsturiskās atskata un nākotnes perspektīvās."
Vecgrāvis, Viesturs. Leons Briedis kā dzejas neizbēgamība un mīlošs liktenis. Briedis, Leons. Raksts. Rīga: Vesta-LK, 2017.
Saiknes
Adrians Briedis-Makovejs - Dēls
Marija Briede-Makoveja - Sieva
Nodarbes
Izglītība
1957–1961
Skulte
Skultes 2. astoņgadīgā skola
1961–1964
Inčukalns
Inčukalna astoņgadīgā skola
1964–1965
Ogre
Ogres sanatorijas vidusskola
1965–1968
Sigulda
Siguldas 1.vidusskola
1968–1970
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa. Par latviskas tematikas dzejoļu rakstīšanu izslēgts no Latvijas Valsts universitātes.
1972–1974
Kišiņeva
Kišiņevas Valsts universitātē studē spāņu valodu un literatūru
1977–1979
PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts
Povarskaya 25А, Maskava
Augstākie literatūras kursi
Dalība organizācijās
1974–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs
1990–2020
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Biedrs
Ceļojums
1975
Rumānija
1977
Dienvidslāvija
15.04.1977–15.05.1977
Moldova
06.1977–07.1977
Rumānija
Divu nedēļu brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.
1979
Rumānija
Tulkotāja kvalifikācijas celšanas brauciens.
05.1980
Japāna
1982
Rumānija
Konsultācijas ar autoriem.
04.1983
Bulgārija
Brauciens uz 7 dienām PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā sakarā ar bērnu literatūras dienām.
05.1984
Angola
Brauciens uz 14 dienām PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.
08.1985
Dienvidslāvija
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.
Darbavieta
1979
Laikraksts "Literatūra un Māksla" (1945–1994)
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Strādājis par dzejas nodaļas vadītāju.
1986–1987
Laikraksts "Literatūra un Māksla" (1945–1994)
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Strādājis par dzejas nodaļas vadītāju.
1989–1991
Žurnāls "Grāmata"
Žurnāla "Grāmata" galvenais redaktors.
1992–2010
Žurnāls "Kentaurs XXI" (1992–2010)
Rīga
Kulturoloģiskā žurnāla "Kentaurs XXI" dibinātājs un izdevējs.
1994
Izdevniecība "Minerva"
Rīga
Izdevniecības "Minerva" dibinātājs un vadītājs kopš 1994. gada.
Apbalvojumi
Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par krājumu "Pēcjāņi", esejām par Jāni Sudrabkalnu un Austru Skujiņu, kā arī portugāļu dzejnieka Fernando Pesoas atdzejojumiem.
1984
Ojāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumiem "Būtības dārzs", "Gāju dvēselīte" un "Pēcjāņi" un pubicistiku.
Veicināšanas prēmija par mākslinieciski spilgtu dzeju un publicistiku.
1988
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1999. gada 28. oktobra lēmumu.
IV šķira
1999
Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par atdzejoto E. de Andrades krājumu "Ūdens lakstīgalas".
Atdzeja
2004
Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par atdzejotajiem krājumiem – Fernandu Pesoa "Metafiziskais inženieris" un Eužeio Montāle "Cilvēki ar murdiem".
Atdzeja
2007
Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par piecu Brazīlijas dzejnieku izlašu atdzejojumu.
Atdzeja
2008
Ojāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par dzejas krājumu "Mijkrēšļa rokraksts".
2010
Latvijas Literatūras gada balva
Labākais dzejas darbs
Nominants
2010
Ventspils pilsētas domes izcilības stipendija
2013
Dantes Aligjēri biedrības balva
2014
Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu dzejas un prozas žanrā.
Mūža ieguldījums
2015
Latvijas Literatūras gada balva
Labākais darbs bērniem
Nominants
2016