Leonija Ozolkalne
24.02.1902 – 14.01.1995
Ozolkalne Leonija (1902–1995) – rakstniece. Dzejoļu krājuma "Zemes dziesmas" (1927) autore. Pēc Otrā pasaules kara dzīvojusi Vācijā, no 1948. gada – Kanādā. Darbojusies kā literārā līdzstrādniece trimdas laikrakstā "Latvija". Presē publicējusi dzejoļus, stāstus, kritikas, esejas. Sarakstījusi vairākus romānus. Rakstījusi arī literatūru bērniem. 1993. gadā atgriezusies Latvijā. Manuskriptos palikuši vairāki darbi.
Dzimšanas laiks/vieta
24.02.1902
Salgales pagasts
Miršanas laiks/vieta
14.01.1995
Jelgava
Personiska informācija
Pirmā pasaules kara laikā kopā ar ģimeni emigrē uz Krieviju, kur Harkovā (tagadējā Ukrainas teritorijā) uzsāk skolas gaitas.Tālāko izglītību iegūst tikai pašmācības ceļā. Pēc kara atgriežoties Latvijā, uzsāk darbu advokāta Šlicova birojā, Jelgavā un piedalās literāros vakaros. Emigrācijā Kanādā strādā par kalponi, publicistikā parādās vairāki raksti par latviešu kalpoņu un kungu attiecībām Kanādā.
Profesionālā darbība
1923: pirmā publikācija – dzejolis "Sāpju patiesība" laikrakstā "Jaunais Zemgalietis" (20.11.1923).
Dzeja
1927: "Zemes dziesmas" (autores izdevums).
Proza
1979: "Ugunī" (Amber Printers & Publishers).
1982: "Pavasaris" (Vaidava).
1983: "Pārnākšana" (Gaujas apgāds).
1987: "Kur tu esi?" (Amber Printers & Publishers).
1990: "Atvadu ciemos" (autores izdevums). Pirmpublicējums laikrakstā "Treji Vārti", 1989.
Autobiogrāfiskā proza
1992: "Domu lāsītes" (autores izdevums).
Dzeja bērniem
1960: "Pēterīša sapnis" (Latvju Grāmata).
Proza bērniem
1989: "Grietele" (autores izdevums).
Citātu galerija
Par dzejas krājumu "Zemes dziesmas" (autores izdevums, 1927)
"Viņas dzejoļu krājums Zemes dziesmas (Autores izdevums 1927) parāda tās pašas raksturīgās īpašības, kādas redzamas citu mūsu vecākās un jaunākās paaudzes dzejniecēs, t. i. mazu nevērību pret formu. Apskatāmai grāmatai romantisks noskaņojums, kaut gan vietu vietām ir ari tīri reālistiski dzīves skatījumi. Blakus tīri muzikāli noskaņotam dzejolim "Sapņu vakars" (35 lp.) ir ari bezgaršības. Grāmata tomēr liecina par viņas autores topošo talantu."
Eliass, Kārlis. Jauno dzejnieku grāmatas. Latvju Grāmata, 01.05.1928.
Par romānu "Pavasaris" (Vaidava, 1982)
"Romāna darbības vieta ir Torņkalna apkaime, ko autore sīki pazīst un art attēlo ļoti uzskatāmi. Tāpat autorei labi pazīstama lauku dzīve un lauku darbi. Grāmatā daudz skaistu, gleznainu, emocijām bagātu dabas aprakstu, un vispār šī darba kopnoskaņojums īsti pavasarīgs, ko visvairāk izstaro skolu jaunatnei, šiem agrajiem dzīves gadieni raksturīgās gaišās un cerīgās ilgas pēc "Lielās dzīves". It sekmīgi rakstniece ieskicē neatkarīgās Latvijas valsts pēdējo gadu kāpināto nacionālo uz viļņojumu, labi parāda arī baigā gada baisi draudīgo gaisotni un šī laika notikumus īpaši skolās ar grūti savaldāmo jauniešu dumpīgajām izrīcībām un reālo briesmu neapzināšanos. Tas pats sakāms par vācu okupācijas laika atspoguļojumu. [..] Tomēr šis jauniešu mīlestības stāsts ir simpātisks un
lasāms ar patiesu interesi. Romāna valoda ir gleznaina, plūst viegli un raiti, arī sarunas itin spriegas. Un pāri visam — pavasarīgi spirgta jaunības elpa."
Valtere, Nora. Leonija Ozolkalne – Pavasaris. Laiks, 02.04.1983.
Nodarbes
Papildu vārdi
Skujeniece, Glāzere
Izglītība
Harkiva
Harkovā guvusi pirmo skolas izglītību. Tālākais iegūts pašmācības ceļā.
Darbavieta
Strādājusi par ierēdni pašvaldību un valsts iestādēs Jelgavā un Rīgā.
Emigrē
1915
Krievija
1944
Vācija
1948
Vankūvera
Dzīvesvieta
1948–1993
Vankūvera
1993–1995
Jelgava
Dalība organizācijās
1949
Vankūveras latviešu biedrība. Valdes locekle.
Apglabāts
Baložu kapi