Leonards Latkovskis

Dzimis Bokānu ciema Lesnīkos trūcīgu zemnieku Bōrbolas (dzimusi Ikaunieca) un Pītera Latkovska ģimenē.
1935. gada 20. jūlijā: apprecējās ar Rēzeknes komercskolas absolventi, grāmatvedi Albinu Putāni; laulībā dzimuši deviņi bērni.Jau piecu gadu vecumā pratis latviešu, poļu un krievu valodu. Pateicoties izcilām valodu apgūšanas spējām, dzīves laikā apguvis 18 valodas.

1944: rudenī ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju.
1951: izceļoja uz ASV.
Dēls Leonards Latkovskis, jun. (1943–2015), vēstures profesors, skolotājs ASV koledžā / Hood College, USA/).

No 20. gs. 20. gadu otras puses, studiju laikā aizsākās valodnieka un etnogrāfa, publicista un literāta darbība.
Presē parādījās publikācijas par latgaliešu etnogrāfijas un valodniecības jautājumiem, literatūrzinātniski apcerējumi un publicistiski raksti par sabiedriskām problēmām.
1927: pirmais publicētais raksts – "Latgalīšu literatura un jos nokūtne" žurnālā "Zīdūns" 1927. gada Nr. 5. 1931:Filoloģijas biedrības Rakstu 11. sējumā publicēti viņa pētījumi par Varakļānu novada izlokšņu
īpatnībām.
1936: pirmā nozīmīgā rakstu sērija "Daži volūdas vaicōjumi", kas risināja un skaidroja latgaliešu rakstu valodas problēmas. Pirmais no šīs sērijas rakstiem publicēts laikrakstā "Latgolas Vōrds"17. IX.Leonarda Latkovska vākumu skat.: L. Latkovska folkloras vākums

Rakstīja dzejoļus un fabulas, stāstos atainoja latgaliešu sētas ieražas, tradīcijas, sadzīvi un cilvēciskās attiecības; daudz pūļu veltīja Latgales dialekta pētniecībai.

Aktīvi piedalījās zinātniskos kongresos un konferencēs, publicēja darbus par vēsturi, valodniecību, kultūras vēsturi, politiku, reliģiju; tulkojis latviešu tautasdziesmas latīņu valodā, J. Poruka dzejoļus – itāliešu valodā, sarakstījis monogrāfiju "Direktors Dr. A Broks", zinātnisku pētījumu divās daļās "Latgaļu uzvordi, palames un dzymtas", atmiņu grāmatu ar lielu izzinās vērtību "Dzymtos zemes ļaudis".

Daudz rakstījis latgaliski.
Amerikas Latviešu katoļu asociācijas dalībnieks un Latgales Pētniecības institūta dibinātājs un prezidents.

1978: noorganizēja Pasaules neklātienes kursus latviešu valodā un it īpaši latgaliešu izloksnē. Šim darbam bija piekritēji ASV, Kanādā, Austrālijā, Anglijā, Vācijā, Zviedrijā.

1976: ieguvis Dr. h. c. grādu.

"L. Latkovskisrakstījis arī dzejoļus un fabulas. Nozīmīgākais viņa devums daiļliteratūrā ir stāsti, kuros detalizēti un precīzi attēlotas latgaliešu sētas ieražas, tradīcijas, sadzīve, cilvēku attiecības, darbi, darbarīki utt.Cilvēku raksturu un attiecību veidojumā netrūkst laba humora."

Salceviča, Ilona. Leonards Latkovskis Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 195. lpp.

Sīks

1922–1926
Varakļānu ģimnāzija
Varakļāni

1926–1935
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studēja Filoloģijas un filozofijas fakultātē vienlaikus Klasiskās filoloģijas, Baltu filoloģijas un Vēstures nodaļā; studijas beidza, iegūstot filoloģijas kandidāta grādu; kārtojis eksāmenus maģistra grāda iegūšanai ari vēsturē, baltu un slavu valodās, gatavojies zinātņu doktora grāda iegūšanai. Taču daudzajām zinātniskās darbības iecerēm un nākotnes plāniem svītru pārvilka 30. gadu beigu un 40. gadu sākuma notikumi Latvijas dzīvē.

1976
Bellarminas koledžā saņēmis goda doktora (Dr. h.c.)  grādu. 

1926
Kopš 1926. gada pieder akadēmiskajai organizācijai "Dzimtene" (arī "Dzimtine"), kas bija latgaliešu studentu biedrība.

1960
Latgaļu Pētniecības institūts
Piedalījies Latgaļu Pētniecības institūta (Latgaļu Pētnīceibas instituts) dibināšanā 1960. gada 2. jūlijā ASV, Indianapolē. Kopš šī brīža Latgaļu Pētniecības institūta biedrs. 

1960
Kopš 1960. gada bijis Kentuki latviešu kluba prezidents.

1928–1932
Pļaviņas
Strādājis Pļaviņu ģimnāzijā par latviešu, latīņu un krievu valodas un vēstures skolotāju.

1933–1940
Aglonas vīriešu reālģimnāzija
Aglona
Strādājis par grieķu, latīņu un angļu valodas skolotāju. 

1938–1940
Latviešu folkloras krātuve
Rīga
Latviešu folkloras krātuves uzdevumā vācis Latgales vietvārdus, ko iesniedzis krātuvei 1940. gadā.

1940–1941
Latvijas Universitāte
Rīga
Strādājis par krievu valodas docētāju. 

1941–1944
Kārsavas pilsētas ģimnāzija
Kārsava
Direktors un mācījis latviešu un latīņu valodu. 

1943
Kārsava
1943. gadā dibinātās Kārsavas Valsts komercskolas direktora vietas izpildītājs.

1943
Kārsava
Kārsavas pilsētas galva. 

1944
Ludza
Ludzas apriņķa vecākais.

1945–1948
Neietinga
Nodibinājis un vadījis latviešu ģimnāziju Neietingā.

1945–1947
Neietinga
Neietingas latviešu bēgļu nometnes komandants. 

1947–1955
Neietinga
Bijis trimdas latgaliešu laikraksta "Latgola" (1947–1955) redaktors.

1948–1950
Ingolštate
Strādāja par angļu, spāņu, franču un vācu valodas skolotājuStarptautiskās Bēgļu Organizācijas Mācību centrā Ingolštatē (International Refugee Organisation (IRO) Training Center Ingolstadt); arī par IRO ierēdņu tulku.

1951–1976
Lūivila
Strādājis par mācībspēku Bellarmina koledžā, mācīja klasiskās valodas, vēsturi, salīdzināmo valodniecību un literatūru, un jaunās valodas.

1965–1972
Zinātnisko rakstu krājuma "Acta Latgalica" (1–4) redaktors. 

1930–1933
Vasaras brīvlaikos ceļoja uz Lietuvu, Poliju, Igauniju un Somiju. 1933. gadā piedalījās braucienā uz Romu caru Poliju un Austriju.

1944
Neietinga
1944. gadā no Kurzemes ar kuģi "Bukareste" ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju.

1948–1950
Ingolštate

1951
Lūivila
Ar ģimeni izceļoja uz ASV.

Lūivila

Andrīva Jūrdža fonda balva
Balva piešķirta par darbu "Latgolas vītu vōrdi".
1954