Laima Kota
Laima Kota (1962) – rakstniece, māksliniece. Kopš 1993. gada publicējusi stāstus presē, popularitāti guvusi ar debijas romānu "Šampinjonu derība" (2002). Galvenokārt raksta stāstus un romānus, taču daiļradē rodama arī proza bērniem un lugas. Laimas Kotas darbi tulkoti lietuviešu, krievu, vācu un zviedru valodā.
Dzimšanas laiks/vieta
20.01.1962
Rēzekne
Personiska informācija
Tēvs – jurists, māte – medmāsa.
Bijusi precējusies ar etnomuzikologu Valdi Muktupāvelu, pēcāk – uzņēmēju Jāni Gipsli. Laulībās dzimuši četri bērni – trīs meitas un viens dēls.
2011. gada apprecējusies ar turku rakstnieku Ahmetu Kotu un kopš tā laika dzīvo Turcijā.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Pirmā publikācija1993: stāsti "Dzimšanas diena" laikrakstā "Diena" (17.07.) un "Centrinieks un Naba" kopkrājumā "Lelles likteņa rotaļās" (stāsts godalgots laikraksta "Literatūra un Māksla" īsprozas konkursā)
Stāstu krājumi
2002: "Patiesu dzīvesstāstu ducis" (Daugava)
2007: "Totēmi" (Jumava)
Romāni
2002: "Šampinjonu derība" (Daugava)
2003: "Cilpa" (Karogs)
2005: "Mīla. Benjamiņa" (Daugava)
2008: "BrāliBrāli" (Dienas Grāmata)
2016: "Mierielas vilkme" (Dienas Grāmata)
2016: "Istaba" (Dienas Grāmata)
2020: "Cilvēks ar zilo putnu" (Dienas Grāmata)
Proza bērniem
2013: "Matilde un Terēze, jeb, kā būt te, tur un citur" (Dienas grāmata)
2013: "Matilde un Terēze" (Dienas Grāmata)
Lugas
1995: raidluga "...kā daļa no visa..." (iestudēta Vācijas radiofonā)
2001: luga "Brīnumu nakts" (iestudēta Gulbenes Tautas teātrī)
2001: luga "Cilpa" (iestudēta Āgenskalna Valsts ģimnāzijas amatierteātrī)
2002: luga "Cilvēks no dīķa" (godalgota īslugu konkursā "Klucis")
Citi darbi
2006: "Tas notiek Latvijā" (kopā ar Arni Terzenu, ARTE)
2012: "Mana turku kafija" (Dienas Grāmata)
CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI
2024: Pamuks, Orhans. "Mans vārds ir Sarkans" (Dienas Grāmata)
Citātu galerija
PAR LAIMAS KOTAS LITERĀRĀS DARBĪBAS SĀKOTNI
"Laimas Muktupāvelas vārds dzenas laukā no neziņas slāņiem gluži kā tāds audzelīgs pavasara asns – pirms pāris dienām vēl nebija nekā, bet šodien pret debesīm jau slejas koši zaļš lapas zobens. Tā ir arī ar Laimu – vēl vakar viņas vārdu zināja tikai tuvākie draugi un paziņas, bet šodien Laima "taisa" vienu pārsteigumu pēc otra – piedalās dažādu preses izdevumu stāstu un lugu konkursos un pastāvīgi saņem kādu balvu! Rau, kaut "Lauku Avīzes" mednieku un makšķernieku piedzīvojumstāstu konkursā par stāstu "Kā leva Ādamam ragus uzlika" – trešā godalga, "Literatūras un Mākslas" konkursā – pirmā godalga, Latvijas radio gatavo iestudēšanai divas Laimas lugas... Kas viņa ir, šī Laima Muktupāvela?"D. Terzena. Laima Muktupāvela: "Es visu daru ļoti nopietni." Lauku Avīze, Nr. 44, 03.06.1994.
PAR LAIMAS KOTAS DAIĻRADI
"Klātbūtne – tas ir pirmais vārds, kas ienāk prātā, runājot par Laimas Muktupāvelas darbiem – romāniem "Šampinjonu derība", "Cilpa", "Mīla. Benjamiņa", "Totēmi", stāstu krājumu "Ducis" un pērn izdoto romānu par diriģentiem dvīņubrāļiem Imantu un Gido Kokariem – "BrāliBrāli". Arī Laimas personību šis vārds izsaka vispilnīgāk, jo viņas klātesamība cilvēku un valsts liktenī ir tikpat karsta un patiesa. Rakstnieces klātbūtne suģestē, padarot mūs par līdzdalībniekiem dramatiskos likteņu samezglojumos vai iemetot mūs brīnumainā skaņu pasaulē, kurā gluži vieliski izjūtama skaņas dzimšana, lidojums, arī tas, kā dziesma, atraisījusies no diriģentu plaukstām, apņem visus klātesošos."Irēna Lagzdiņa. Klātbūtne. Laiks, Nr. 25, 20.06.2009.
Saiknes
Valdis Muktupāvels - Bijušais vīrs
Nodarbes
Dzimtais vārds
Vucina
Pseidonīms
Felikss Baranovskis
Papildu vārdi
Muktupāvela
Dzīvesvieta
Miera iela 16, Rīga
1990
Brīvzemnieki
2011 līdz šim
Stambula
Izglītība
1978
Ogres vidusskola
Zinību iela 3, Ogre
1978–1982
Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola
Brīvības iela 49, Rīga
Mācījusies ādas plastikas nodaļā.
1983–1989
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Neklātienē studējusi Vēstures un Filozofijas fakultātes Vēstures nodaļā.
2016–2018
Fatiha Sultāna Mehmeta Universitāte
Stambula
Maģistra studijas Tradicionālās mākslas fakultātes miniatūrglezniecības specializācijā.
Darbavieta
1988–1990
Latvijas Valsts vēstures arhīvs
Slokas iela 1, Rīga
Dokumentu izmantošanas nodaļas arhivāre.
1995–2000
Laikraksts "Lauku Avīze"
Rīga
Žurnāliste.
2001–2002
Īrija
Sēņu lasītāja.
2003–2004
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Priekšsēža vietniece.
2003–2005
Žurnāls "Karogs"
Kuršu iela 24, Rīga
Redaktore, žurnāliste, autore.
2006–2009
Izdevniecība "Rīgas Viļņi"
Rīga
Redaktore, žurnāliste, autore.
2009–2011
Laikraksts "Diena"
Rīga
Redaktore, žurnāliste.
2019–2021
Imanta Ziedoņa fonds "Viegli"
Sporta iela 2, Rīga
Tekstu redaktore.
Dalība organizācijās
1988
Folkloras grupa "Savieši"
Rīga
1989
Vides aizsardzības klubs
Rīga
2002
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Biedre.
2015
Latviešu kultūras biedrība Turcijā
Turcija
Biedre.
Apbalvojumi
Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par darbu "Šampinjonu derība".
Proza
2003
Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par romāna "Šampinjonu derība" plašu izmantojumu un jaunu interpretāciju, to dramatizējot un iestudējot Latvijas Nacionālajā teātrī. Romāns arī tulkots un publicēts vācu un zviedru valodās.
2008
Eduarda Veidenbauma literārā prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "BrāliBrāli".
2009
Latvijas Literatūras gada balva
Labākais darbs bērniem
Nominants
2014
Latvijas Literatūras gada balva
Labākais prozas darbs
Nominants
2017