Par stāstu krājumu "Meitene, kas nogrieza man matus" (Mansards, 2011)
"Pirmais iespaids, kādu rada Kristīnes Želves proza, – tas ir tieši šis dzīvīgums un vieglums, kas mazliet ietonēts ar nostalģiju un (paš)ironiju. Autore līdz ausīm iekšā deviņdesmito gadu realitātē (retumis pakāpjoties atpakaļ arī līdz astoņdesmitajiem) (..) Noprotams, ka stāsti nav rakstīti, domājot par to apkopošanu grāmatā vai vismaz ciklā, tomēr dīvainā kārtā tie veido, neteiksim, pabeigtu, bet vienotu ainavu, kas jau pati par sevi vēsta par autores izkopto poētiku. Vēstītājas personība – visi stāsti sarakstīti no pirmās personas skatpunkta – būtībā ir tikai papildus elements, kas šo vienotības efektu pastiprina. Ainavas priekšplānā, protams, dzīvesprieks un nostalģija komplektā ar deviņdesmito gadu Rīgas sadzīves bildēm: joprojām pastāvošajiem komunālajiem dzīvokļiem, dzelzceļa staciju bufetēm, videokasešu nomām, šņabi diennakts kioskos un tukšām importa dzērienu pudelēm, ar kurām lepni tiek dekorēti dzīvokļi."
Guntis Berelis. Kristīnes Želves stāsts un mīts.
Kultūras Diena, 10.02.2012
""Skaidra kā stikliņš", kāda Želves stāsta varoņa vārdiem runājot, ir krājuma galvenās varones un vienīgās vēstītājas tagadnības apziņa, kas pievēršas retrospektīvajai jaunībai (ir arī jaunība vispār). Rodas iespaids, ka pagātne jau ir izanalizēta un stāsti par gadījumiem iz dzīves nākuši nedaudz novēloti, personīgo mitoloģiju apvienojot ar ļoti ievērojamu prozistes talantu, ko gribētos uzslavēt galvenokārt par formas un satura vieglumu. (..) Jau multimākslinieka Hardija Lediņa zināmākā projekta nosaukums "Nebijušu sajūtu restraurēšanas darbnīca" kļūst par Želves stāstu atslēgu un raksturo to varones atmiņās saglabājušos līmeni, kas atrodas starp sirrealitāti un dokumentalitāti. Nedaudz uzkavējusies varoņu pļāpāšanā, autore prozā ļauj ieplūst tai pašai brīvībai un mākslinieciskajam avantūrismam, kas bija pamatā Lediņa un domubiedru rīkoto performanču un hepeningu kultūrai."
Jūlija Dibovska. Sieviete, kas man uzrakstījusi stāstus.
Latvju Teksti, Nr. 6, 2011, 41.–42. lpp.