Krišjānis Nātra

30.05.1874 – 12.02.1942

Krišjānis Nātra (1874–1942) – dzejnieks. Jaunībā pārcēlies uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur galvenokārt dzīvojis Filadelfijā. Bijis Amerikas latviešu baptistu laikraksta "Drauga Balss" redaktors. Rakstījis dzejoļus ar reliģiskiem un sabiedriskiem motīviem, kā arī trimdas tematiku. Darbi bijuši plaši izplatīti ASV, Brazīlijā, kā arī latviešu kolonijās Krievijā.

Darba autors (3)

Recepcijas persona (1)

Dzimšanas laiks/vieta

30.05.1874
Mežotne

Miršanas laiks/vieta

12.02.1942
Filadelfija

Personiska informācija

Dzimis kalpa ģimenē grāfa Līvena muižas kalpu mājā tuvu Lielupei. Vēlāk no Mežotnes pārcēlies uz Rīgu un pievērsies baptismam. Tad devies uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

Profesionālā darbība

LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmā publikācija
1897: dzejolis "Ar ko laistīšu" Freija izdotajā "Latviešu kalendārā 1897. gadam"

Pēcāk darbi rodami gan rokrakstos, gan Amerikas latviešu periodikā. Tie bijuši plaši izplatīti ASV, Brazīlijā, kā arī latviešu kolonijās Krievijā.

1902: "Skaņu rota" (krājums, kurā izdoti daži komponēti K. Nātras dzejoļi)
1927: "Dzimtenes dzintari" (krājums, kurā kopā ar K. Sproģa un J. A. Blumberga darbiem publicēti K. Nātras dzejoļi)

CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI

Tulkojis V. Vitmena, H. Longfelova, Dž. G. Bairona, N. Lēnava darbus.

Citātu galerija

PAR KRIŠJĀNI NĀTRU

"Nātra kļuva pazīstams visur, kur dzīvoja latvieši, sevišķi baptisti. Viņa darbi ceļoja no tālās Amerikas uz Latvijas pilsētām un ciemiem, Krievijas latviešu kolonijām, Sibirijas sniega klajumos notiesāto latviešu polītisko darbinieku mītnēm, Ziemeļamerikas piesārņotajām rūpnīcām un Brazilijas mūža mežiem. Nātra pats ir aprakstīts kā vidēja auguma, vienkārša izskata cilvēks, īsts zemnieka dēls. Ļaužu barā viņš neesot daudz runājis, bet vairāk klausījies, bieži domās aizlidojot kaut kur tālu prom. Nātra esot iededzies tikai tad, kad pārrunas skārušas sabiedrību, literātūru un reliģiju — viņam tuvus tematus."

Andersons, Edgars. Ievērojamākais veclatviešu dzejnieks Krišjānis Nātra. Treji Vārti, nr. 102, 01.11.1984.