Ķēstutis Nastopka
18.03.1940 – 23.07.2024
Ķēstutis Nastopka (1940–2024) – lietuviešu literatūrzinātnieks, kritiķis, dzejnieks, filoloģijas zinātņu kandidāts (1986). Publicēties sācis 1962. gadā. Galvenokārt pētījis literāros sakarus. Monogrāfija "Lietuviu ir latviu literatūru ryšiai" ("Lietuviešu un latviešu literatūru sakari", 1971) – nozīmīgs darbs abu tautu literāro sakaru izpētē. Grāmatā "Lietuviu eileraščio poetika. XX amžius" ("Lietuviešu dzejoļa poētika. XX gadsimts", 1985) aplūkotas dzejas teorijas, īpaši versifikācijas problēmas. Literatūrkritikā lietuviešu un latviešu presē salīdzinošā aspektā aplūkojis dzejas attīstības jautājumus. Kopā ar citiem tulkojis dzejoļus Ulda Bērziņa izlasei "Kukaiņu soļi" ("Vabsdžiu žingsniai", Vilnius, 1997). Atdzejojis arī Montas Kromas darbus. Piedalījies konferencēs Latvijā, analizējis latviešu rakstnieku darbus ārzemēs.
Dzimšanas laiks/vieta
18.03.1940
Kauņa
Miršanas laiks/vieta
23.07.2024
Viļņa
Personiska informācija
Dzimis ārstu ģimenē.
Profesionālā darbība
1966: aizstāvējis filoloģijas zinātņu kandidāta grādu par darbu "Lietuviešu un latviešu literatūru sakari".
1971: Lietuvas Rakstnieku savienības biedrs.
1986: aizstāvējis habilitētā zinātņu doktora grādu par darbu "Lietuviešu dzejoļu poētika: 20. gadsimts".
2012: 10. decembrī piešķirta Lietuvas Nacionālā prēmija kultūras un zinātnes jomā.
2015: 6. jūlijā ordenis "Par nopelniem Lietuvas priekšā".
LITERATŪRZINĀTNISKIE DARBI
1971: Lietuvių ir latvių literatūrų ryšiai. (Lietuviešu un latviešu literatūru sakari.) Vilnius: Vaga, 1971.1972: Struktūrinė eilėraščio analizė. (Dzejoļa strukturālā analīze.) Vilnius, 1972.
1973: Польский романтизм и балтийские литературы. (Poļu romantisms un Baltijas literatūra.) Vilnius: Mintis, 1973.
1977: Tarybinių Pabaltijo tautų literatūros. (Padomju Baltijas tautu literatūra.) Vilnius.
1985: Lietuvių eilėraščio poetika: XX amžius. (Lietuviešu dzejoļa poētika. XX gadsimts.) Vilnius: Vaga, 1985.
1991: Išsprūstanti prasmė: straipsnių rinkinys. Vilnius: Vaga, 1991.
2002: Reikšmių poetika: semiotikos bandymai. (Nozīmju poētika.) Vilnius: “Baltų lankų” leidyba.
2010: Literatūros semiotika. (Literatūras semiotika.) Vilnius: “Baltų lankų” leidyba, 2010.
2012: Trys semiotikos. Vilnius: “Baltų lankų” leidyba.
Citātu galerija
PAR PĒTĪJUMU LIETUVIŲ IR LATVIŲ LITERATŪRŲ RYŠAI (Lietuvju un latviešu literatūras sakari, 1971)
"1971. gada beigās Viļņas izdevniecībā “Vaga”
izdotā Ķēstuta Nastopkas grāmata “Lietuvju un latviešu literatūru sakari” ir
plašākais un sistemātiskākais pētījums šajā jomā. Autors, kā viņš to norāda
savas grāmatas ievadā, atteicies no stingras hronoloģijas, par darba galveno
principu izvirzīdams literatūras sakaru tipus. Pielietojot tipoloģisko metodi,
iespējams dziļāk un daudzpusīgāk pētīt vienotu literāru parādību, kura citādi
tiktu sadrumstalota vairākos periodos. [..] Grāmatā galvenokārt aplūkoti
lietuvju un latviešu literatūru kontakti XIX gadsimtā un XX gadsimta pirmajā
pusē (līdz 1940. gadam). Problēmu vēsture, protams, izgaismota gan pirms minētā
perioda, gan arī pēc tā – līdz pat mūsu dienām. Taču šis materiāls, kaut arī
pats par sevi visai saturīgs, vairāk domāts grāmatas kompozicionālajam aprāmējumam.
Tajā pašā laikā grāmata it kā paliek nepabeigta – tā atgādina daļu no hronikas,
nepārtraucamas un nebeidzamas. Literāros kontaktus Ķēstutis Nastopka vienmēr
aplūko plašā vēsturiskā, sociālā un estētiskā koptekstā. Mēs iegūstam vispusīgu
priekšstatu par tām sabiedriskajām idejām, kas veicinājušas abu tautu tuvināšanos.
Un arī par tam idejām, kas attālinājušas. [..] Ikviens attīstības etaps Ķēstuta
Nastopkas grāmatā ir sīki izgaismots ar arhīvu materiāliem, citātiem, autora
paša secinājumiem. Izkārtojums ir visai prasmīgs — grāmatā ielasoties,
aizmirsti, ka tas ir zinātnisks pētījums. Negrēkojot pret precizitāti, autoram
izdevies izveidot dinamisku stāstījuma stilu, kurā labi jūtams attiecīgā
laikposma kolorīts un no skaņojums. Bez pārspīlējuma var apgalvot, ka izmantoti
gandrīz visi Lietuvā un Latvijā esošie materiāli. Tālākajā gaitā varbūt varēs
precizēt un ievietot attiecīgajā kontekstā vienu otru jaunatklātu sīkumu, taču
kopainu tas vairs nemainīs.
Nopietnu kultūrvēsturisku nozīmi šī grāmata
iegūst arī ar to, ka tā apcer sakarus teātra, tēlojošās mākslas, mūzikas un
atsevišķos gadījumos pat zinātnes lauki. Uz šāda fona daudzas parādības, kuras
mēs esam pieraduši traktēt tradicionāli hrestomatīvi, iegūst pilnvērtīgāku,
objektīvāku iemiesojumu.
(Skujenieks, Knuts. Brālība darbos. Karogs, 1972, Nr. 8)
Izglītība
1947–1957
Biržai
Biržu 2. vidusskola
1957–1962
Viļņas Universitāte
Viļņa
Beidzis Viļņas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Lietuviešu valodas un literatūras nodaļu.
1962–1965
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Latviešu literatūras katedras aspirantūra literatūras sakaru specialitātē.
Darbavieta
1966–1972
Lietuviešu valodas un literatūras institūts
Viļņa
Jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks.
1972–1989
Viļņa
Viļņas Pedagoģiskais institūts, docētājs.
1989–1991
Viļņa
Viļņas Pedagoģiskā institūta Lietuviešu un aizrobežu literatūras katedras vadītājs.
1991–1996
Viļņa
Viļņas Pedagoģijas Univesitātes Literatūras kadedras vadītājs.
1992–1998
Viļņas Universitāte
Viļņa
Profesors
1998–2005
Viļņas Universitāte
Viļņa
Literatūras teorijas katedras vadītājs
2007–2007
Viļņa
Aļģirda Greima semiotikas pētījumu centra vadītājs
Dalība organizācijās
1971–2004
Viļņa
Lietuvas Rakstnieku savienības biedrs
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1997. gada 23. aprīļa lēmumu.
IV šķira
1997
