Kelīna Klāna

Dzimusi Barkavas pagasta "Krievbirzēs" Donāta un Jadvigas Tropu ģimenē. Bērnības atmiņas aprakstījusi autobiogrāfiskajā grāmatā "Maizīte un zvaigznīte”.
No vectēva Staņislava Broka “Krievbirzes” mājām ģimene drīz pārcēlās pie otra vectēva – tēva tēva Jāzepa Tropa Kalnagalā. Tur drīz kļuva par šauru un ģimenei atdalīja zemes gabalu, lai tā veido savu saimniecību. Viss tapa nežēlīgi smagā darbā.

Literārā darbība
20. gs. 60. gadu beigās Madonas rajona avīzē "Stars" parādījušās dažas "dzejiskas miniatūras", kā autore pati tās apzīmē.
1979: piedalījusies jauno autoru seminārā Rīgā.

Romāni
1997: Slota no tīreļa mirtēm (Karogs)
1999: Baltā odze (Karogs)
2002: Klūrgu sūnākļa rēgs (Lauku Avīze)
2010: Trīs vītušas rozes (Lauku Avīze)

Stāsti
2003: Maizīte un zvaigznīte (Priedaines)

Romāns "Slota no tīreļa mirtēm" dramatizēts un 2000. gadā iestudēts Latvijas Radioteātrī. Režisore Irēna Cērmane. Lomās: Marina Janauss, Ilze Rūdolfa, Svetlana Bless un Vilis Daudziņš. Klausīties: Kelīna Klāna "Slota no tīreļu mirtēm" / LR1 / / Latvijas Radio (lsm.lv)

Par romānu "Baltā odze" klausīties Toma Treiberga un Svena Kuzmina "Etīdes par literatūru": Cienījamie lasītāji. Kelīna Klāna. Baltā odze / Ieraksts / REplay.lv (lsm.lv)

Strādājusi par skolotāju Meirānos, Degumniekos, Murmastienē, Ošupē, Stalīdzānos un Kalnagalā.

Par romānu "Slota no tīreļa mirtēm" (Rīga: Karogs, 1997)
"Romāna darbība notiek lielākoties padomju okupācijas gados, atmiņu pavedieniem iesniedzoties arī tālākā pagātnē. Beidzamās nodaļas jau vēsta par atgūtās neatkarības gadiem, kas lauku cilvēkiem nebūt neatnes vieglākas dienas, bet gan gluži otrādi. Pēc lielā saviļņojuma braucot uz piedalīšanos Baltijas ceļā, kas visai aizkustinoši attēlots 12. nodaļā, seko vilšanās, jo "noslēpumainā brīnumvistiņa – brīvā tirgus saimniecība" zelta oliņas dēj tikai apsviedīgu šeftētāju makos, bet lielai daļai klānmaliešu pēc kopsaimniecības likvidēšanas trūkst kapitāla, lai uzsāktu saimniekot un iztikt uz savu roku. Atceroties piedalīšanos barikāžu sardzē Rīgā, Skalguntiņu Robim uzmācas šaubas "vai bija maz vērts laužu pūliem no savām lauku nomalēm triekties pasaulīgos gaisa gabalus uz Rīgu, drebināties no saltuma, bezmiega, satraukuma un neziņas baismām, ja visa galā iemantotā dzīves kārtība, kuŗā cilvēks ar strādīgām rokām un godīgu lāpstu vairs nekā nevar izrakt. Kārtība, kuŗā tikai ar cūkas šņukuru var iespēt kaut ko izkašāt..." Romānā aprakstīta lauku ļaužu dzīve Klānmales kopsaimniecībā jeb "padomjmuižā", kur "pasaules trokšņi ienāk . Pieklusināti, atmaidzināti". Okupanti šajā apkārtnē nav apmetušies, jo dzīves apstākļi klānos ir pārāk bargi. Tādēļ arī klānmalieši var brīvi sarunāties latviski. Jāpielāgojas tikai "viņu" nosacītajai kārtībai un likumiem, ko izmanīgi latviešu goda vīri vietējo vadītāju posteņos prot izdarīt tā, lai strādātu produktīvi un lai dzīves apstākļus pēc iespējas atvieglotu. Romāna izšķērdīgi plašais materiāls veiksmīgi sakārtots 17 nodaļās, kam katrai savs fokuss – kāds notikums (cūku bēres, Jāņu svinēšana, kolhoza sapulce) vai arī kādas personas vai ģimenes liktenis (Vējslotu Lība, Kamena, Čībistānu Binde, Brendu ģimene), ap nodaļas asi apvijot daudzas atkāpes un atzarojumus. Raibajam personu un notikumu jūklim autore lasītāju tomēr izvada cauri visai izmanīgi, neļaujot apmulst vai apmaldīties fabulas sakarībās."
Sūrmane, Biruta. Svece zem pūra. JG213 Biruta Sūrmane: Kelīna Klāna, Slota no tīreļa mirtēm (jaunagaita.net)

rakstniece
skolotāja

Elīna Tropa

Kelīna Klāna

Elīna Koļesņikova

Lubānas vidusskola
Lubāna

Rēzeknes pedagoģiskā skola
Rēzekne
Mācījusies neklātienē.

Barkava
Mācījusies Barkavas septiņgadīgajā skolā.

Stalīdzāni
Deviņus gadus strādājusi par skolotāju Stalidzānu skolā.

1973–1987
Stalīdzāni
Stalidzānu ciema padomes priekšsēdētāja.