Kaspars Elverss
07.11.1680 – 08.04.1750
Kaspars ELVERSS (Elvers, 1680-1750) ir Baltijas vācu teologs un valodnieks. Viņš ir dzimis Rīgas tirgotāja Melhiora Elversa ģimenē, mācījies Rīgas Akadēmiskajā ģimnāzijā, pēc tam studējis Jēnas un Halles universitātēs teoloģiju, iepazinies ar piētisma idejām un kļuvis par piētistu un vēlāk Rīgā arī hernhūtiešu atbalstītāju. Iespējams, Elvers studējis arī Greifsvaldē. Viņš atgriežas Rīgā 1710. gadā, strādā par palīgmācītāju, palīdz pie sprediķošanas un lūgšanu stundām mēra un kara skartajā pilsētā. No 1711. līdz 1712. gadam Elverss ir pirmais apvienotās Piņķu un Salas mācītājs, bet 1712. gadā jau ir atpakaļ Rīgā, kalpo kā diakons un vēlāk kā mācītājs Rīgas sv. Jāņa baznīcas draudzē. Kopš 1726. gada viņš ir arī pilsētas konsistorijas piesēdētājs. Elgers ir sastādījis ap 8000 vārdu plašu vācu-latviešu vārdnīcu "Liber memorialis Letticus.." (1748), kas - jādomā - atspoguļo tobrīd Rīgā un tās apkaimē lietoto latviešu leksiku. Vārdnīcas materiālus vēlāk izmantojis Gothards Frīdrihs Stenders saviem leksikas vākumiem. Elgers rakstījis arī vairākus gadījuma dzejoļus (apsveikumus un sēru dzeju) vācu un latīņu valodā, kā arī sacerējis runas. Latviešu literatūras vēsturē Elgers galvenokārt pazīstams kā valodnieks.