Kārlis Vērdiņš

Dzimis pedagogu ģimenē.

LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmā publikācija
1997.07.31.: dzejolis "Tīņu stils" laikrakstā "Rīgas Balss".

Dzeja
2001: "Ledlauži" (Nordik); atkārtots izdevums 2009. gadā (Mansards).
2004: "Biezpiens ar krējumu" (Atēna).
2008: "Es" (Neputns).
2012: "Mēs: kopotā dzeja" (Mansards).
2015: "Pieaugušie" (Neputns).
2020: "Gatavā dzeja" (Neputns).
2023: "Lībiešu balādes / Līvõd balādõd" (Neputns).

Dzeja bērniem
2007: "Burtiņu zupa", Otto Zitmaņa ilustrācijas (Liels un mazs).
2016: "Tētis", Reiņa Pētersona ilustrācijas (Liels un mazs).
2018: "Dilles tante", poēma, Rebekas Lukošus ilustrācijas (Liels un mazs).
2023: "Jandāliņš", Lotes Vilmas Vītiņas ilustrācijas (Liels un mazs).

Literāro darbu tulkojumi citās valodās
2003: "Титры" ("Titri", Argo-Risk/Kolonna), bilingvāls izdevums latviešu un krievu valodā, atdzejojis Aleksandrs Zapoļs u.c.
2009: "Niosłem ci kanapeczkę" ("Vedu tev siermaizīti", Biuro Literacke), poļu valodā, atdzejojis Jaceks Denels (Jacek Dehnel).
2013: "Ja" ("Es", Dauphin), čehu valodā, atdzejojis Pāvels Štolls (Pavel Štoll).
2015: "Come to Me" (Arc), angļu valodā, atdzejojusi Ieva Lešinska.
2017: "Papás" ("Tētis", Esdrújula Ediciones), spāņu valodā, atdzejojis Lorenss Šimels (Lawrence Schimmel).
2018: "Adam Panker" ("Ādams Panks", Škuc), slovēņu valodā, atdzejojis Klemens Pisks (Klemen Pisk).
2022: "Vidaus tvarkos taisyklės" ("Iekšējās kārtības noteikumi", Slinktys), bilingvāls izdevums latviešu un lietuviešu valodā, atdzejojuši Ērika Druņģīte (Erika Drungytė), Laimantas Jonušis (Laimantas Jonušys), Audrjus Musteiķis (Audrius Musteikis), Artūrs Vaļonis (Artūras Valionis),Arvīds Vaļonis (Arvydas Valionis).
2023: Adultes ("Pieaugušie", franču valodā). Traduit par Nicolas Auzanneau. Liège: Le Boustrographe.
2024: Soppaa ja saippuaa ("Zupa un ziepes", somu valodā). Koonnut ja suomentanut Mirja Hovila. Salo: Paperiporo.

Literāro darbu tulkojumi kopkrājumos
2004: dzeja iekļauta Centrālās un Austrumeiropas jauno dzejnieku antoloģijā "A Fine Line" (Arc).
2009: "За нас" ("Par mums", Orbīta), latviešu un krievu valodā, atdzejojis Aleksandrs Zapoļs.
2011: "Six Latvian Poets" ("Seši latviešu dzejnieki", Arc), angļu valodā, atdzejojusi Ieva Lešinska.
2013: "Junge Dichtung aus Lettland" ("Jauna dzeja no Latvijas", hochroth), vācu valodā, atdzejojis Kristaps Grasis.
2016: dzeja iekļauta antoloģijā "Werde zum Gespenst: Gedichte aus Lettland" (Wunderhorn), sastādītājs Hanss Tills (Hans Thill), vācu valodā.
2019: Grand Tour: Reisen durch die junge Lyrik Europas. Herausgegeben von Jan Wagner und Federico Italiano. München: Hanser Verlag.
2020: Jos unohdat oman nimesi / Ja aizmirsti savu vārdu. Somu valodā atdz. Annika Suna. Nokia: Palladium Kirjat.
2020: Wszystkie ptaki, co we mnie...: antologia współczesnej poezji łotewskiej (Visi putni, kas manī...). Poļu valodā atdz. Olga Anna Wiewióra. Lublin: Warsztaty Kultury.
2021: No, Love Is Not Dead: An Anthology of Love Poetry from Around the World. Ed. by Chris McCabe. Angļu valodā atdz. I. Lešinska. London: John Murray Press.
2022: 100 Queer Poems. Ed. by Andrew McMillan and Mary Jean Chan. Angļu valodā atdz. I. Lešinska. Vintage.
2022: Introvertide ball: Läti uue luule antoloogia (Introvertu balle: latviešu mūsdienu dzejas antoloģija). Igauņu valodā atdz. Contra. Tallinn: Hea lugu; kopā ar Anna Auziņa,Ingmāra Balode, Valts Ernštreits, Agnese Krivade, Raimonds Ķirķis,Katrīna Rudzīte, Henriks Eliass Zēgners, Madara Gruntmane, KrišjānisZeļģis, Agnese Rutkēviča, Toms Treibergs, Liepa Rūce, Artis Ostups,Alise Zariņa, Jānis Tomašs, Inga Gaile, Arvis Vigulis.
2023: Viisi miestä veneessä (Pieci vīri laivā, somu valodā atdz. Mirja Hovila). Eduards Eipurs, Jānis Elsbergs, Kārlis Vērdiņš, Arvis Viguls, Henriks Eliass Zēgners. Salo: Paperiporo.
2023: Tirpsta diena kaip ledai (Diena kūst kā saldējums, latviešu bērnudzejas antoloģija). Lietuviešu valodā atdz. Audrius Musteikis. Vilnius:Slinktys.
2024: Alfabeedi sünnimaa (Alfabēta dzimtene: latviešu konceptuālistu dzejas izlase). Igauņu valodā atdz. Contra. Paranoia.

Sarakstījis priekšvārdu latviešu dzejas antoloģijai lietuviešu valodā "Pavasaris bus kaip visuomet" ("Pavasaris būs kā vienmēr", 2012, Lietuvas Rakstnieku savienība).

CITTAUTU RAKSTNIEKU DARBU TULKOJUMI

Atdzejojumi no angļu valodas
2000: T.S. Eliota (T. S. Eliot) poēma "Tukšie ļaudis" (periodikā).
2007: Viljama Šekspīra (William Shakespeare) krājuma "Soneti" (Neputns) līdzautors, arī sastādītājs un priekšvārda autors.
2009: Oskara Vailda (Oscar Wilde) dzejproza (Periodikā).
2011: Volta Vitmena (Walter Whitman) "Zāles stiebri"(Neputns) līdzautors, arī sastādītājs un priekšvārda autors.
2013: Čārlza Simiča (Charles Simic) krājums "Nav gala pasaulei" (Dienas Grāmata), arī pēcvārda autors.
2015: Viljama Batlera Jeitsa (William Butler Yeats) “Baltie putni" (Neputns) līdzautors, arī sastādītājs un priekšvārda autors.
2017: Emīlijas Dikinsones (Emily Dickinson) "Āboliņš un bite" (Neputns), arī sastādītājs un priekšvārda autors.
2021: Toma Haironsa (Tom Hirons) "Dažreiz traks Dievs" (Zvaigzne ABC).
2022: T.S. Eliota (T. S. Eliot) "Dzejas izlase" (Neputns) līdzautors, arī sastādītājs un komentāru autors.

Atdzejojumi no krievu valodas
2003: Semjona Haņina (Семен Ханин) "Tikko" (Orbīta) līdzautors.
2009: Josifa Brodska (Ио́сифБро́дский) "Dzejas izlase" (Neputns) līdzautors.
2012: Ļeva Rubinšteina (Лев Рубинштейн) dzejoļi (periodikā).
2013: Semjona Haņina "Peldus” (Orbīta) līdzautors.
2013: Artūra Puntes "Artūra Puntes poētiskie veltījumi" (Orbīta) līdzautors.
2017: Semjona Haņina "Bet ne ar to/ Но не тем" līdzautors, arī sastādītājs un ievadvārdu autors.
2019: Mihaila Kuzmina (Михаи́л Кузми́н) dzejoļu krājums "Tīkli / Сети" (Neputns), kopā ar Eināru Pelšu.
2020: Daniila Harmsa (Даниил Иванович Хармс) dzejoļi bērniem " Ļoti briesmīgs notikums" (liels un mazs).
2022: Erika Naivo dzejoļu krājums "Ritms / Ритм" (Valters Dakša), kopā ar Eināru Pelšu un Arvi Vigulu.

Atdzejojis un periodikā publicējis Innas Lisņanskas, Gokčenura Č., Samiras Negrušas, Talas Nitcanas un citu autoru darbus.

ZINĀTNISKĀ DARBĪBA

Zinātnisku rakstu publikācijas kopš 2006. gada.

2006–2010: Eiropas Komisijas finansētā 6. ietvara programmas Ekselences tīkla "CLIOHRES.net" darba grupas "Vara un kultūra" darbinieks.
2010: Pizas Universitātes apgādā iznākusi monogrāfija "The Social and Political Dimensions of the Latvian Prose Poem".
2011: monogrāfija "Bastarda forma: Latviešu dzejprozas vēsture", kas tapusi, par pamatu ņemot doktora disertāciju.
2013: sastādījis kolektīvo monogrāfiju "Mūsdienu literatūras teorijas" (kopā ar Ievu E. Kalniņu).
2016: sastādījis rakstu krājumu "Queer Stories of Europe" (kopā ar Jāni Ozoliņu).
2017: kolektīvās monogrāfijas "Fin de siècle literārā kultūra Latvijā" (LU LFMI) līdzautors.
2018: kolektīvās monogrāfijas "Latviešu literatūra 2007-2015" (LU LFMI) sastādītājs un līdzautors.
2022: kolektīvās monogrāfijas "Monta Kroma: dzeja un refleksija" (LU LFMI) sastādītājs un līdzautors.

SASTĀDĪTĀS GRĀMATAS

2000: Dzejas diena 2000 (kopā ar Māri Salēju). Rīga: Daugava.
2005: Zemgaliešu Biruta. Sārtais skūpsts. Rīga: Pils.
2006: Gunars Saliņš. Raksti. 1. sējums. Rīga: Valters un Rapa.
2011: Linards Tauns. Dzeja. Rīga: Mansards.
2011: Pēteris Zirnītis. Bez komentāriem. Rīga: Mansards.
2016: Edvarts Treimanis-Zvārgulis. 150 epitafu jeb kapuzrakstu. Rīga: LU LFMI (kopā ar E. Eglāju-Kristsoni, S. Raudivi).
2023: Gunars Saliņš. Raksti. 2. sējums. Rīga: LU LFMI.
2024: Mudīte Austriņa. Saules spēles. Rīga: LU LFMI.
2024: Gunars Saliņš. Apmežosim Ņujorku. Rīga: Neputns.

DALĪBA STARPTAUTISKOS LITERATŪRAS FESTIVĀLOS

2000: Festivāls Littera Baltica Turku, Somijā.
2001: Dzejas festivāls Poetinis Druskininku Ruduo, Lietuvā.
2001: Festivāls Stockholms Poesifestival.
2003: Festivāls "Dzejnieku biennāle" Maskavā.
2004: Festivāls Poesie International Dornbirnē, Vācijā.
2004: Dublin Writers Festival, Īrijā.
2006: Festivāls VI Nordic Poetry Festival Tallinā.
2007: Festivāls Dnevi poezije in vina Medanā, Slovēnijā.
2007: Festivāls "Dzejnieku biennāle" Maskavā (kopā ar grupu "Orbīta").
2008: Festivāls Littera Baltica Turku, Somija.
2008: Gēteborgas grāmatu svētki Zviedrijā.
2009: Poesie-Festival Berlin 2009 (kopā ar grupu "Orbīta").
2009: Second Qinghai Lake International Poetry Festival Ķīnā.
2010: Festivāls Port Wroclaw Polijā.
2010: Festivāls Head Read Tallinā.
2012: Festivāls Poetry Parnassus Londonā.
2012: Festivāls Vilenica Slovēnijā.
2013: Lahti International Writer's Reunion, Somija.
2014: Festivāls Nordic Summer Biržos, Lietuvā.
2015: Leipcigas grāmatu mesa, Vācijā.
2015: London Book Fair, Lielbritānijā.
2015: European Literature Night, British Library, Londonā.
2015: North Wales International Poetry Festival Bangorā, Lielbritānijā.
2015: London Literature Festival, Lielbritānijā.
2015: Ilkley Literature Festival, Lielbritānijā.
2015: Festivāls Ó Bhéal Winter Warmer, Korkā, Īrijā.
2016: Festivāls Вершы на асфальце, Minska.
2016: XXI festival internacional de poesia de Granada, Nikaragva.
2016: Festivāls T-junction Middlesbrough, Lielbritānija.
2016: Bucharest International Poetry Festival, Rumānija.
2016: Literatūras festivāls Head Read Tallinā.
2017: Festivāls Prima Vista, Tartu.
2018: London Book Fair 2018, Lielbritānija.

Kopš 2016. gada piedalās Preiļu konceptuālistu dzejas grupas aktivitātēs.

LĪDZDALĪBA AR LITERATŪRU SAISTĪTOS PROJEKTOS

2004: dzejoļi "Iekšējās kārtības noteikumi" un "Vēstule" iekļauti radio "NABA" dzejas diskā "Poeticus Mixturalis" (Melo Records).
2007: libreta autors Ērika Ešenvalda operai "Augļu koks ir Jāzeps" (kopā ar Ingu Ābeli).
2011: dzejolis "Putekļus slaukot" iekļauts radio "NABA" dzejas diskā "Dzejas piegrieztne" (NABA Music/ Melo Records).
2012: libreta autors Andra Dzenīša operai "Dauka".
2012: piedalās dzejas diska "Dzejaslode. Krāsas" (Apostrofs) tapšanā (kopā ar Valtu Ernštreitu).
2013: dzejoļi no cikla "Mēs" iekļauti radio "NABA" dzejas diskā "Robežstūmējs" (NABA MUSIC/ Melo Records).
2014-2015: kopā ar grupu "Sigma" piedalījies projektā "Dzejkoncerts".
2014: Latvijas pārstāvis Valsts Akadēmiskā kora Latvija kompaktdiskā "Dzintara ceļš".
2016: kopā ar grupu "Sigma" piedalījies projektā "Mūsdienu skaņu celiņš".
2016: dzejolis "Es" iekļauts radio "NABA" dzejas diskā "Corpus Poesis" (NABA MUSIC/ Melo Records).
2019: Jēkaba Nīmaņa izrādes "Ceļojums uz ziemeļiem" dziesmu tekstu autors.
2024:Gunars Saliņš un Elles ķēķis: kultūras festivāls, 16.-19.05.2024., Rīgā, Drustos un Vecpiebalgā (kopā ar Jāni Ozoliņu).

Publicējis rakstus par literatūru un grāmatu recenzijas periodiskajos izdevumos "Diena", "Karogs", "Kultūras Forums", "Latvju Teksti" un citos. Sadarbojies arī ar latviešu komponistiem un mūziķiem Līgu Celmu, Intaru Busuli, Kārli Lāci. Piedalījies vairākos starptautiskos literatūras festivālos.

ATZINĪBAS

2014: dzejolis "Come to me" iekļauts Sautbenkas Mākslas centra (Southbank Centre) ekspertu veidotajā piecdesmit pēdējo gadu labāko mīlas dzejoļu izlasē.

PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "LEDLAUŽI" (NORDIK, 2001)

"[..] ķermeniskiem tēliem un sajūtām "Ledlaužos" ir lielākā loma, jo tas ir kaut kas neizbēgami reāls, pat afektīvi uzmācīgs. Dvēseles izpausmes [..] ir klusinātākas un fragmentārākas, reizēm ietērptas stilizācijā vai citātā (kā "rozes zied un mūžam nenovīst" vai "dziedi māt... kā toreiz bērnībā" u. tml.) – ironija kā slēpšanās līdzeklis. Blakus "pasaulīgo prieku dārzam" miesa atklājas neuzticamības, pat nodevības nozīmē: tā priekšmetiskojas, gan iekārē, gan (neizbēgamajā) novecošanā un sairumā (pat ja marmora miesa) - pamet vienu."

Čaklā, Inta. Par vienu motīvu. Karogs, nr. 8, 2001.

PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "ES" (NEPUTNS, 2008)

"Brīžiem šķiet, Vērdiņa dzejoļi prozā ne tik daudz atraisa lasītājā poētisko uztveri, cik piesaista domas pie ikdienas pasaules un tās traģikomiskuma. Krājuma ironiskie dzejoļi iesākumā var radīt iespaidu, ka tie pašmērķīgi cenšas izklaidēt, sasmīdināt [..]. Taču pēc tam saproti, ka esi uztvēris tikai teksta virskārtu, zem kuras slēpjas mūsdienu cilvēka skumjas un kaislības, tāpat kā starp neskaitāmajiem krājuma tēliem un varoņiem slēpjas tas Es, kas ir autora dubultnieks, tikai iesprostots mūžīgā un neizbēgamā papīra eksistencē."

Viguls, Arvis. Intelektuālā ironija. Satori, 16.06.2008.

PAR MONOGRĀFIJU "BASTARDA FORMA: LATVIEŠU DZEJPROZAS VĒSTURE, LATVIEŠU DZEJPROZAS ANTOLOĢIJA" (LU LITERATŪRAS, FOLKLORAS UN MĀKSLAS INSTITŪTS, 2011)

"Kā zināms, grūti uzrakstīt aizraujošu literatūrzinātnisko darbu, bet Kārlis Vērdiņš monogrāfijai "Bastarda forma" ir izplānojis tādu kompozīciju, kas rada iespēju uztvert viņa grāmatu ne vien kā teorētisko atziņu kopu, bet arī ar interesi sekot analizēto iezīmju realizācijai dažādu rakstnieku tekstos. Grāmatai doti divi apakšvirsraksti un divas funkcijas: "Latviešu dzejprozas vēsture. Latviešu dzejprozas antoloģija". Tie nosaka kompozīcijas veidojumu – vēsturiskos periodos izkārtots pārskats par dzejprozas attīstību pasaulē un Latvijā ar pamīšus katrai nodaļai pievienotiem dzejprozas tekstiem. Šāds salikums padara grāmatu daudzfunkcionālu, un lasītājam nodrošināta iespēja izvēlēties tīkamāko lasījuma variantu."

Burima, Maija. 6953 rakstu zīmes par Kārļa Vērdiņa "Bastarda formu". Satori, 05.04.2011.

PAR DZEJOĻU KRĀJUMU  "PIEAUGUŠIE" (NEPUTNS, 2015)

"Kārļa Vērdiņa teksti mani saprot. Tiem piemīt ironija, pašironija, kritiskā domāšana, vienlaikus tie nav noliedzoši un izsmējīgi, tie ir humāni. Tie zina, ka pasaule mēdz būt nežēlīga un jēga ir kultūrnosacīta, tomēr nav ciniski. Tie ir erudīti, bet nav aroganti, ir dziļi, bet nav dziļdomīgi utt. Šīs radniecības centrā ir attieksme pret vērtībām un jēgu – un par šo attieksmi var pateikt galvenokārt to, ka tā ir neviennozīmīga un sarežģīta."

Baklāne, Anda. Jēga, kura nepārklāj visu vienlīdz biezi: kāpēc Kārļa Vērdiņa dzejas krājumi pagaidām nekļūst sliktāki. Punctum, 14.12.2015.

PAR DZEJOĻU KRĀJUMU BĒRNIEM "TĒTIS" (LIELS UN MAZS, 2016)

"Tētis grāmatas dzejoļos piedzīvo dažādas transformācijas, un, ja gribētu izteikties pavisam smalki – viņa tēls sevī iemieso jau no sengrieķu pasaules pazīstamās pretējās stihijas: gan apolonisko, kas saistās ar kārtību, viedumu un mieru, gan vētraino un mežonīgo dionīsisko pasauli. Tētis šeit aizēno bērnam ierasti tuvāko mammu, kura parādās epizodiski vai arī tiek izmantota, lai apvērstu šķietami tradicionālo ģimenes modeli, kā tas notiek dzejolī "Mīļais tētis", kur tētis aprūpē bērnu (nav nosakāms, vai tas ir zēns vai meitene), kamēr mamma taisa karjeru un arī mājās nespēj aizmirst par nebūšanām darbā."

Madris, Aivars. Tēta azotē. Satori, 12.08.2016.

PAR KĀRĻA VĒRDIŅA DARBĪBU KRITIKĀ

“Kārļa Vērdiņa recenzijas nav akadēmiskas, tomēr nedaudzos vārdos viņam izdodas precīzi pateikt ko būtisku par strāvojumiem, procesiem un aktualitātēm. Šāda izteiksmes vienkāršība, vieglums un skaidrība ir iespējama vienīgi tad, ja rakstītājs saprot un zina daudz vairāk, nekā izsaka. Tāpat kā Vērdiņa dzejai, arī viņa recenzijām raksturīga ironija, kas liedz ar pārlieku nopietnību attiekties pret šedevriem, klasiķiem un autoram pašam pret sevi, taču šķietami nenopietnajā atmosfērā nereti tiek risināti jautājumi, kurus citiem autoriem nebūtu drosmes cilāt. Cilvēki, kas lasa Vērdiņu, ar katru rakstu kļūst nedaudz zinošāki, arī tad, ja paši to nepamana."

Žūrijas pamatojums, piešķirot Normunda Naumaņa Gada balvu mākslas kritikā (2022).

PAR DZEJAS KRĀJUMU "LĪBIEŠU BALĀDES" (NEPUTNS, 2023)

"Lībiešu tēma, neraugoties uz vienmēr klātesošo asprātību, nav vien kāds jociņš spociņš. Darbu pie grāmatas viņš sācis jau 2011. gadā, kad Valts Ernštreits aicināja latviešu dzejniekus sacerēt pa vienam dzejolim par lībiešu tematiku,  atdzejoja tos un publicēja kopkrājumā “Tā iznirst lībieši”. Šajā krājumā Kārlis Vērdiņš ērti jūtas savā stihijā – iztēlotu fikciju, aci nepiemiedzot (vai piemiedzot, tikai ļoti, ļoti nemanāmi) uzdot par baltu patiesību. Kārļa Vērdiņa mēģinājums liroepikas žanrā, iztēlojoties, kā varētu skanēt kāda lībiešu laikmetīgā dzejnieka balss, valdzina ar Vērdiņa unikālo spēju sinhroni rakstīt ļoti nopietni un galēji nenopietni."

Adamaite, Undīne. Lībiešu balādes. laligaba.lv, 2024.

PAR DZEJAS KRĀJUMU BĒRNIEM "JANDĀLIŅŠ" (LIELS UN MAZS, 2023)

"Vērdiņa dzejoļos viss ir savās vietās: “desiņa – panniņā/ pīlīte – vanniņā/ pupiņas – bļodiņā/ čuriņa – podiņā”. Un, ja kādubrīd sākas skandāliņš jandāliņš, kad lietām sajūk prāts un tās pamet savas vietas, kārtība vienalga atgriežas. Tad vecāki ķīlnieki jau atkal uz brīdi ir mīlnieki un tētis neākstās, bet pareizi lasa, un Sapnītis paliek un neaiziet, un, kad kopā esam mēs – mums ir tik labi. Nomierinoša un tāpēc – iedrošinoša lasīšana."

Zebris, Osvalds. Jandāliņš. laligaba.lv, 2024.

atdzejotājs
autors
dzejnieks
literatūrzinātnieks
mūzikas autors
redaktors
scenārists
tulks

Sentluisa

Valērija Belokoņa izdevniecība

1997–1999
Laikraksts "Zemgales Ziņas"

1999–2003
Žurnāls "Luna"
Strādājis žurnāla "Luna" redakcijā.

2001–2009
Strādājis "Latvijas enciklopēdijas" redakcijā

2007 līdz šim
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Mūkusalas iela 3, Rīga
Vadošais pētnieks; Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļas vadītājs.

2010–2015
Žurnāls "Latvju Teksti" (2010–2015)
Pērses iela 14 - 8, Rīga
Redaktors

2011–2012
Žurnāls "Letonica" (1998–)
Latvijas Zinātņu akadēmija
Redaktors

1986–1997
Jelgavas 4. vidusskola
Akmeņu iela 1, Jelgava

1998–2002
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Bakalaura studijas

2002–2004
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Ieguvis maģistra grādu kultūras teorijas specialitātē.

2004–2009
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Aizstāvējis promocijas darbu "Latviešu dzejproza 20. gadsimtā", iegūstot filoloģijas doktora grādu.

2016–2022
Vašingtona Universitāte Sentluisā
Brookings Dr 1, St. Louis
Kopš 2016. gada studē salīdzināmās literatūras studijas Vašingtonas Universitātē Sentluisā.

2003 līdz šim
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Biedrs

Laikraksta "Diena" gada balva kultūrā
Dzeja
2001

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk skanējušo dziesmu “Melanholiskais valsis” ar Emīla Dārziņa melodiju grupas “Prego” izpildījumā.
2006

Olivereto balva dzejā ''Trubadūrs uz ēzeļa''
Balva piešķirta par dzejoli ar devīzi "Vienmēr gatavs" – dzejolis "Karavīri".
2007

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta kategorijā "Bērnu literatūra" par krājumu "Burtiņu zupa".
Bērnu literatūra
2008

Laikraksta "Diena" gada balva kultūrā
Dzeja
2008

Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par gada labāko dzejoļu krājumu "Es".
Dzeja
2008

Laikraksta "Diena" gada balva kultūrā
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Pieaugušie".
Literatūra
2015

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais dzejas darbs
Nominants
2016

Lielā lasītāju balva
Balva piešķirta par krājumu "Pieaugušie".
Oriģināldzeja
2016

AKKA/LAA Autora balva
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Pieaugušie".
2016

Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva
Balva piešķirta par dzejoļu grāmatu "Tētis", kurā, ģimenes attiecību tēlojuma centrā izvirzot tēti, emociju un intonāciju daudzveidība, īpaši labsirdīgais humors, ironija un groteskie pārspīlējumi, uzrunā dažādu vecumu lasītāju, arī pusaudzi, valdzina ar
Bērnu literatūra
2016

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par krājumu "Pieaugušie".
Labākais dzejas darbs
2016

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais darbs bērniem
Nominants
2017

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par atdzejoto Emīlijas Dikinsones bilingvālo dzejas izlasi "Āboliņš un bite/One Clover & a Bee".
Labākais ārvalstu literatūras tulkojums latviešu valodā
2018

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais darbs bērniem
Nominants
2019

Autortiesību bezgalības balva
Balva piešķirta par poēmu "Dilles tante", kas publicēta grāmatā ("Liels un mazs", 2018), iestudēta Latvijas Leļļu teātrī (pirmizrāde 2020. gada 11. oktobrī), iestudēta arī skolu teātros – Indras pamatskolā (2020) un Svētes pamatskolā (2021).
2021

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais dzejas darbs
Nominants
2021

Normunda Naumaņa Gada balva mākslas kritikā
Par publikācijām 2021. gadā
2022

Latvijas Literatūras gada balva
Par Tomasa Stērnsa Eliota Dzejas izlases atdzejojumu
Labākais atdzejojums
Nominants
2023

Latvijas Literatūras gada balva
Par Tomasa Stērnsa Eliota "Dzejas izlases" atdzejojumu kopā ar Ievu Lešinsku
Labākais atdzejojums
Nominants
2023

Sabiedrisko mediju balva "Kilograms kultūras"
Prozas darbu kategorijā
Nominants
2023

Žurnāla "Domuzīme" Dzejas balva
Žurnāla "Domuzīme" Dzejas balvai nominēts par dzejas krājumu "Lībiešu balādes".
Nominants
2024

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais dzejas darbs
Nominants
2024

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Jandāliņš".
Labākais darbs bērniem
2024

Aleksandra Pelēča literārā prēmija
Nominants
2024