Kārlis Rudevičs
19.01.1939 – 18.07.2002
Kārlis Rudevičs (1939–2002) – romu mākslinieks, dzejnieks, kultūras darbinieks, romu alfabēta un literārās valodas izveidotājs. Devis nozīmīgu ieguldījumu romu literatūras un mākslas attīstībā Latvijā, veicinājis starpkultūru sakarus. Pirmās ilustrētās čigānu ābeces un čigānu-latviešu-angļu etimoloģiskās vārdnīcas sastādītājs (kopā ar valodnieku Leksu Mānušu). Romu valodā tulkojis Lūkas evaņģēliju un Jāņa atklāsmes grāmatu. Vācis romu folkloru. Vairāku romu valodā tapušu literāru darbu, tostarp bērnu dzejas grāmatu autors, nozīmīgākais darbs – vēsturiskā poēma "Romi un Mahmuds Gadžo" (1996). No 1991. gada aktīvi līdzdarbojies romu kultūras biedrību dibināšanā. Iestājies par izglītības veicināšanu romu tautības bērniem. Pasaules Čigānu rakstnieku savienības "Romani PEN" biedrs un Vispasaules Čigānu informācijas centra "ROM-NEWS" korespondents.
Dzimšanas laiks/vieta
19.01.1939
Vangaži
Miršanas laiks/vieta
18.07.2002
Personiska informācija
Tēvs – Mārtiņš Rudevičs (dzimis Grencis), māte – Berta Sīmane. Dzimis kā desmitais bērns ģimenē. 1942. gadā vecāki, bēgot no holokausta, ar visu ģimeni pārcēlās uz dzīvi Rīgā. 7 gadu vecumā Kārlis zaudēja māti, 19 gados – tēvu.
Sieva – Valentīna Rudeviča, dēli – Normunds, Sando un Raimonds.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
1996: vēsturiska poēma "Romi un Mahmuds Gadžo"
1998: dzejas krājums latviešu un romu valodā "Čigāna sirds"
2000: dzejas krājums "Saulē un ēnā"
2000: bērnu dzejas krājums "Čigānu barons"
2000: grāmata pēc romu tautasdziesmu motīviem "Bimbars"
TULKOJUMI
1999: tulkojis Lūkas evaņģēliju romu valodā (izdevēja Latvijas Bībeles biedrība)
Romu valodā tulkojis arī Jāņa atklāsmes grāmatu.
DARBI VALODNIECĪBĀ
1996: kopā ar Ļeksu Mānušu (Aleksandrs Belugins) izveidojis pirmo čigānu ābeci.
Līdzdarbojies pie Ļ. Mānušas "Čigānu-latviešu-angļu etimoloģijas vārdnīcas" un J. Neilanda "Latviešu-čigānu vārdnīcas" pabeigšanas.
Citātu galerija
PAR DZEJAS KRĀJUMU "ČIGĀNA SIRDS" (1998)
"Kārlis Rudevičs dzejoļus raksta jau kopš skolas sola. Viņš mācījies Rīgas 1.vidusskolā un par publikācijām "Pionierī" savulaik izpelnījies arī ceļazīmi uz Arteku. Jaunekļa gados viņš savas domas un jūtas sāka izteikt čigānu valodā. Pie lasītājiem tie nonāca lielākoties krievu tulkojumā, diemžēl bieži vien tas bija visai tālu no autora ieceres. Šai izlasei Kārlis Rudevičs no saviem vairāk nekā pieciem tūkstošiem dzejoļu un poēmu izvēlējies tos, kas visvairāk raksturo čigānu tautu. Viņš pats tos atdzejojis latviski un pats ir arī grāmatas sakārtotājs un mākslinieks.
Čigānu valodā vārdiem "dzīve" un "dvēsele" ir viena sakne — dži. Un šī grāmata arī ir par čigānu tautas dzīvi un dvēseli."
Anon. (1998). Čigāni – sen blakus mums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 282, 30.09.
"[..] viņš zinājis atbildēt uz jebkuru jautājumu. Bijis ļoti stingrs un prasīgs, rūpīgi sekojis, lai bērni mācītos. Pats pabeidzis Rīgas 1. vidusskolu, mācījies Tirdzniecības tehnikumā, strādājis dažādus darbus, arī par veikala vadītāju. Kad padomju iestādes uzzināja, ka Kārļa sieva nodarbojas ar zīlēšanu, no darba atlaists. Visu mūžu daudz lasījis, vienmēr bijis jaunām zināšanām atvērts. Dzeju rakstījis kopš jaunības, gleznošanai pievērsies brieduma gados. Kad nodevies tikai radošajām nodarbēm, ģimeni uzturējusi māte – pie viņas, zīlnieces, braukuši pat no Vladivostokas. Kā visvērtīgāko mantojumu dēliem atstājis senus rokrakstus par romiem. Un, pats būdams Latvijas patriots, to iemācījis arī dēliem."
Antra Krastiņa (2021). Romi – tauta, kas dzīvo ceļā. Ciemos pie Rudeviču klana. Patiesā Dzīve, 7.11.
Dzīvesvieta
Saulkrasti
Izglītība
Rīgas 1. vidusskola
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Beidzis Rīgas 1. vidusskolu.
Republikas Padomju Tirdzniecības tehnikums
Mācījies Tirdzniecības tehnikumā.
Apglabāts
25.07.2002
Raiņa kapi
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1999. gada 30. jūnija lēmumu.
IV šķira
1999