Par lugu "Divas pasaules" (1923)
"Kārļa Rēpsa drāmā četros cēlienos "Divas pasaules" daudz vairāk joku kā [Andreja] Iksena komēdijā. Neko nekait, ka tie nedomāti un negribēti. Domāt un apdomāt Kārlim Rēpsim vispāri nav bijis daudz laika. Pārliecīgā skubā viņš traucies latviešu literatūru aplaimot ar savu dramatisko nedarbu. [..] Nekāda drāma nerodas no pirmziemnieciski naivas pļāpāšanas par visvisādām lietām, piem., par dancošanas kaitīgo iespaidu uz jauniešu tikumību."
A. U. [Andrejs Upīts]. Ar ušņu duramo. Dramatiskas pabiras. Domas, nr. 8, 1924, 276. lpp.
"Ideālisms un sevišķi Rēpsa moralizējošais ideālisms būtu varbūt laba lieta, tomēr no mākslas darba ikreizes mēs prasam arī māksliniecisku uztvērumu un apstrādājumu. K. turpretī savu romantisko tikumību ietērpj pilnīgi nemākslinieciskā formā. Nerunājot nemaz par uztvērumu, viņa luga arī no drāmas tehniskās puses gluži nepieņemama. Tā nav nekāda drāma, bet neizdevies lugas mēģinājums, savelkot vienkopus garas prātnieciskas un liekvārdīgas dialogu rindas. Divās pasaulēs nav darbības, bet tikai izrunāšanās. Personas viena otrai uzdod dzīves jautājumus, bet pašas nedzīvo. Un atbild daudzreiz tīri muļķības. Kur daudz maz darbība parādās, tur atklājās nepielaižamas psiholoģiskas un scēniskas kļūdas. Drāma pilnīgi bez vērtības, jo neuzrāda pat rakstnieka iesācēja spēju. Tā ir literārisks pārpratums, kurš apliecina vienīgi sarakstītāja pilnīgu paškritikas trūkumu.
E.S. Kārlis Rēpss. Divas pasaules. [rubrika Apskats]. Latvju Grāmata, nr. 9–10, 1923, 56. lpp.
Par literāro pasaku krājumu "Pasakas" (1924)
"Kāds Kārlis Rēpss raksta ne skices, bet pasakas. Bet arī pasaku rakstībā ir sava sižeta izveidojuma, kompozīcijas likumība. Kārlim Rēpsam no tā, zināms, nav nekādas jēgas, un viņš laikam raksta "pasakas" tādēļ, ka tad var justies brīvs no katras īstenības un loģiskas sakarības kontroles. [..]
Pie šīs grāmatas apstājos ne tāpēc vien, ka tā ar savu prāvo apmēru un atbaidoši neglīto vāka zīmējumu ir uzkrītoša grāmatveikalu skatu logos, bet galvenām kārtām tāpēc, ka ar savu nosaukumu tā viļ nopietnu grāmatu draugus. [..] no vairākiem skolotājiem esmu dzirdējis ar sašutumu stāstam, ka tie pasakas pirkuši, bet – nopirkuši neapdāvināta diletanta neliterāriskus savārstījumus... Kas nav vēl ar šo grāmatu vīlies, lai neviļas uz priekšu. Bet pats Kārlis Rēpss lai nopietni lasa (bet ne raksta!) pasakas: varbūt tā viņš sapratīs, ka arī pasakas rakstīt nevar katrs diletants. Un tajā pašā laikā derētu pamācīties arī gramatiku!"
K. Dz. Ar ušņu duramo. Arī "rakstnieki"! Domas, nr. 5, 1925, 390.–391. lpp.