Kārlis Rasons

Dzimis kalpa ģimenē. 
Mācījies Lazdonas draudzes skolā un Madonas vidusskolā. 
Strādājis gadījuma darbus. 
1920. gados: emigrējis uz PSRS. 
Strādājis par grāmatvedi Penzā un Kzilordā (Kazahijas PSR).
1928: strādājis laikraksta "Sibīrijas Cīņa" redakcijā Novosibirskā, vēlāk Kirsanovas rajona avīzē (Tambovas apgabalā). 

PSRS latviešu presē publicējis stāstus un aprakstus par Kazahijas ļaužu sadzīvi, satīriskus feļetonus par dienas aktualitātēm.
1928: publicējis dzejojumu "Muciņu Jēpis" laikraksta "Sibīrijas Cīņa" pielikumā "Jaunais Arājs" – par dzīvi Sibīrijas latviešu kolonijā.
1932: publicējis romāna fragmentu "Baltā vara" žurnālā "Celtne" Nr. 5 – par apstākļiem Latvijā pēc padomju varas krišanas 1919. gadā. 
Tulkojis Demjana Bednija satīras.

PAR KĀRLI RASONU

"Literārisko darbību K. Rasons uzsācis jau Latvijas humoristiskos izdevumos. Par kādu asāku feļetonu „Pūcesspieģelī" tam nācies pāris dienas nosēdēt politiskā apsardzē. Padomju Savienībā viņš rakstīja arī krievu laikrakstos un žurnālos. PirmIe šejienes darbi sadzīves tēlojumi, kuros stipri izmānāms krievu humorista Zoščenko iespaids. Kazakstānas īpatnējā daba un dzīvesveids devusi ierosinājumu pāris prozas gabaliņiem: „Džumašs" un „Šaitanplite". Ja pirmā K. Rasons vēl parādas tikai kā versifikators, kā dažādo "austrumnieciskā kolorīta" stilizatoru atdarinātājs, tad otrā, cauri veiklai stilizācijai un austrumu eksotikas nogaršojumam, jūtami jau krietni vien patstāvīgāki, drošāki mākslinieciskās rokas vilcieni, dziļāks sabiedriskais skatījums. Mūsu laikrakstos un „Latvju Arāja Kalendārā" Rasons drukāja satīriskus feļetonus dzejā un prozā, dzīvi atsaukdamies uz dienas jautajumiem. Plašākais viņa dzejojums (ap 550 rindas) ir „Muciņu Jēpis" par budzi Sibīrijas latvju kolonijā („Sib. C.“ piel. „Jaunais Arājs" 4. num. 1928. gadā). Starp feļetoniem prozā dažs labs ar prāvu publicistisko un mākslas vērtību, piem.,„Ļembasts" („Sib. C.“ 44. num. 1928. g., arī „Latvju Ar. Kalend." 1930. g.). Rasons tulkojis vairākas Demjana Bednija satīras, daļa no kurām ievietota „Demjana Bednija satīru izlasē" („Prometejs", 1929. g.). Mums vēl pagaidām nav nākuši rokās visi Rasona atstātie papīri. Jau 1928. g. viņš aizsāka plašaku stāstu, kurā bija domājis tēlot pirmās dienas Baltā Latvijā pec padomjvaras atkāpšanās 1919. g., balto teroru un pret viņu vērsto mežbrāļu darbību. „Darbs nopietns, nezinu, kā veikšu," bažījās Rasons kādā vēstulē. Stāsta sākums liecināja, ka še gaidāms vērtīgs un īpatnējs ražojums. Bet pērnvasar Sibīrijā tiekoties autors to vēl „Celtnei" solīt nevarēja... Jaunais rakstnieks nepaguva izkopt savas spējas. Nelaiķis bija mīksta rakstura cilvēks, personīgā dzīvē pārak paļāvīgs citu ne ikreiz labvēlīgam iespaidam. Šis apstāklis pa daļai vainīgs arī pie viņa pāragrās nāves."

Pelēkais, Kārlis. Kārlis Rasone. Celtne, Nr. 5, 1.05.1931.

rakstnieks

Lazdonas draudzes skola
Lazdona

Madonas vidusskola
Madona

1920
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība

1928
Novosibirska
Strādājis laikraksta "Sibīrijas Cīņa" redakcijā.