Kārlis Plukšs
30.10.1906 – 20.04.1945
Kārlis Plukšs (1906–1945) – literatūrzinātnieks, ģermānists. Literatūrzinātnieces Elzas Grāvītes-Plukšas vīrs. Beidzis Alūksnes ģimnāziju. Studējis Latvijas Universitātē ģermāņu filoloģiju (1926–1931), papildinājies Vīnē. 1940–1944 privātdocents LU, līdztekus tam - skolotājs Rīgas 2. valsts ģimnāzijā. 1944 emigrējis uz Vāciju. Periodikā publicējis rakstus galvenokārt par vācu literatūru. Īpaši aktīvi par vācu literatūru rakstījis 1941-44 žurnālos "Izglītības Mēnešraksts", "Latvju Mēnešraksts". 40. gados rakstījis disertāciju par R. Blaumaņa noveļu sakariem ar vācu literatūru "Das Verhältnis der Novellen und Erzählungen von Rudolf Blaumanis zur deutschen Literatur des 19. Jhs" (tās fragments "Das Unkraut von R. Blaumanis un P. Rosegers Gidel, der Verschenkte" public. krāj. "Ceļi", 1961, 10); par šo tēmu arī raksts "R. Blaumanis un Pēteris Rozegers" - "Izglītības Mēnešraksts", 1944, 6. nr.). Sast. "Vācu jaunākās literatūras enciklopēdiju" (1942).
Dzimšanas laiks/vieta
30.10.1906
Veclaicenes pagasts
Dzimis Veclaicenes pagastā.
Miršanas laiks/vieta
20.04.1945
Tībingene
Gājis bojā autokatastrofā.
Profesionālā darbība
1933: Pirmās publikācijas – dzejolis "Prom zaļajos laukos" (rakstu krāj. "Ceļi", II, 1933), raksts "Goete un Euripīds" (turpat, III, 1933).
Raksti par vācu literatūru periodikā.
Īpaši aktīvi par vācu literatūru rakstījis (1941–1944) žurnālos "Izglītības Mēnešraksts", "Latvju Mēnešraksts".
Citātu galerija
"Klejoju tālāk pa Rīgu. Raiņa bulvāra un Valde māra ielas stūrī pamanīju jaunu aceņotu vīrieti, kas mani apsveica ar ļoti labsirdīga latvieša zēna smaidu. Tāds smaids bija arī dzejniekam Ziemeļniekam, bet šim jauneklim daudz labsirdīgāks. Viņš bija docents Kārlis Plukšs, kam reiz par mani iespiesta plaša ap cere. Plukšs liels vācu literātūras (arī agrākās angļu dzejas) pazinējs, Hermaņa Štēra, Fridricha Šnaka, Veinhēbera cienītājs un apceretājs. šoreiz sapnī man pavisam sajuka laiki, es reizē Plūkšu redzēju Rīgā un zināju, ka viņš miris 1945. gadā Vācijā, franču auto mašīnas sabraukts, nelaimes upuris kā Biruta Klodija. Bija smagas bēdas, dzirdot Vircburģā viņa nāves vēsti. Tomēr pavaicāju viņam kaut ko par dažu Blau maņa pirmā laika noveļu pirmavotiem, kurus sa meklēt viņš bija Vācijā atbraucis. (Tūliņ gan atmi nējos, ka Plukša materiālus kāds mācītājs aizvedis uz Ameriku, un nekas vairs par tiem nav zināms). Plukšs gan klausījās manos jautājumos, bet kavējās ar atbildi. Smaids sejā bija izdzisis — un es manīju, ka viņam šī lieta ar Blaumaņa novelēm tagad vans nav tuva. Tad atcerējos — viņam taču Latvijā palika daiļa sieviņa — Elza Grāvīte, jauna literātūras kri tiķe. „Vai jūs zināt, kā klājas Elzai?" — Kārļa Plukša seja nu bija tik sāpīgi skumja. Viņš paskatījās mani ciešāk, itka gribēja ko teikt... un pēkšņi viņa vairs nebija šai ielai stūrī, kur es viņu beidzamo reizi dzīvē 1940. gadā biju redzējis. Jā, sapnī pazuda šis tīkamais no manas dzimtās puses cēlies cilvēks, ar ko arī dzīvē diemžēl maz biju ticies.
Pēteris Ērmanis. Sapnis par aizgājējiem. Laika Mēnešraksts, Nr.8 (20.08.1958)
Saiknes
Elza Grāvīte-Plukša - Skolas biedre
Pēteris Ērmanis - Domubiedrs
Nodarbes
Dzimtais vārds
Kārlis Voldemārs Plukšs
Izglītība
citi izglītības veidizinašanas papildinājis Vīnē
1926
Alūksne
1926: beidzis mācības Alūksnes ģimnāzijā.
1926–1931
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Beidzis studējas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens ģermāņu filoloģija.
Darbavieta
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Skolotājs
1940–1944
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Privātdocents