Par Kārļa Kundziņa darbību Latvijas Zinātņu akadēmijas Literatūras sektora vadītāja amatā
"Kārlis Kundziņš darba gaitas bija sācis kā skolotājs, viņam piemita audzinātāja talants un tādas īpašības, kas daudziem no mums trūkst,– smalkjūtība un takta izjūta. Sektora vadītājs prata mūs audzināt, nekā īpaši neaudzinot; es neatceros, kad Kārlis Kundziņš būtu kādu rājis vai pie bikts saucis. [..] Kālis Kundziņš ir mākslas zinātņu doktors, Valsts prēmijas laureāts, citu goda nosaukumu viņam nav. Bet ir pats cildenākais – viņš mums ir skolotājs. Vai saprotat, cik tas ir daudz?"
Hausmanis, Viktors. Mūsus skolotājs.
Literatūra un Māksla, Nr. 32, 1987.
Par Kārļa Kundziņa nozīmi latviešu kultūrā
"Kārlis Kundziņš ir ielicis pamatus un radījis cilti. Pamatus latviešu literatūras un teātra pētniecībai. Izaudzinājis literatūrvēsturnieku un teātra zinātnieku cilti. Man gribētos viņu salīdzināt ar Raiņa Jēkabu. Varbūt tādēļ, ka Raiņa luga "Jāzeps un viņa brāļi" pieder pie Kārļa Kundzina visdārgākajiem mākslas darbiem. Varbūt arī tādēļ, ka bail izvēlēties kādu citu, vispārīgāku lielas cieņas pilnu salīdzinājumu. [..] Un varbūt arī tādēļ, ka mūsu cilts, Kārļa Kundzina tiešo un netiešo audzēkņu pulks, tāpat kā Jēkaba dzimta, ir pretrunu pilna, reizēm nesaticības piestrāvota, īpaši kritikas jomā. Bet Kārļa Kundzina klātbūtnē mēs visi kļūstam vienoti, skaidrāk apjēdzam pamatpatiesības un pamatvērtības, kuras aizstāvēt un vairot var tikai kopīgiem spēkiem."
Dzene, Lilija. Sveicam.
Literatūra un Māksla, Nr. 30, 1982.
Par Kārļa Kundziņa zinātnisko rakstības stilu
"Apbrīnas un parauga vērta ir Kārļa Kundziņa vienreizīgā, droši vien — neatkārtojamā prasme vēstures notikumu un parādību izklāstā nevainojamu zinātnisko objektivitāti apvienot ar šo notikumu un parādību sabiedriskās nozīmības, vēsturiskās cēloņsakarības un pat nākotnes perspektīvas izpratni un skaidrojumu."
Pabērzs, J. Teātra vēstures ceļa cirtējs.
Dzimtenes Balss, Nr. 31, 1982.