Kārlis Pamše

1917. gada 31. marts: Kārlis Pamše dzimst muižas kučiera ģimenē. Viņa māsa Anna vasarās piedalās vēlākā Dailes teātra aktiera Rūdolfa Kreicuma iestudētās izrādēs. No tuvākajiem radiem minams arī Ceļojošā teātra aktieris Pēteris Treicis.

1935: Pirmā publikācija – dzejolis ''Zem baltzaļā karoga" žurnālā "Mazpulks" (3. nr)
1937: Pamše pirmo reizi uzstājas Rīgas Radiofonā, aizsākdams 70 gadu ilgu sadarbību ar Latvijas Radio.

Dzeja

1937:
"Noslēpums" (Magazīna, nr. 252)
"Saruna ar akmeni" (Sievietes Pasaule, nr. 22)
"Mātei" (Sievietes Pasaule, nr. 9)
"Virāne" (Madonas Ziņas, nr. 3)
"Atmodas svētkos" (Madonas Ziņas, nr. 13)
"Arāja bagātība" (Madonas Ziņas, nr. 18)
"Mātes asaras" (Madonas Ziņas, nr. 19)
"Līgo naktī" (Madonas Ziņas, nr. 25)
"Pavasarī" (Madonas Ziņas, nr. 27)

Lugas

1957: ''Kuģi taujā ostas''

Biogrāfiskas apceres un proza

1966: ''Nemierā ar sevi: stāsts par aktrisi Ludmilu Špīlbergu'' (Liesma)
1981: ''Pastāsti man savus sapņus'' (Liesma)
1989: ''Ja mana dzīve būtu tik maza vien...'' (Liesma)
1997: ''Operetes karuselī: stāsts par Edgaru Zveju'' (RaKa)
1997: ''Mana īsbiogrāfija, kas izvēršas garumā 33 notikumos'' (Likteņstāsti)
2004: ''Es zagu'' (Likteņstāsti)

Memuāri

1971: ''Kāpums mūža garumā: atmiņas par A. Amtmani-Briedīti'' (Liesma)
1980: ''Jānis Zābers: atmiņu krājums'' (Liesma)
1994: ''Paliksim kopā: atmiņas par Antu Klinti'' (Teātra anekdotes)
1999: ''Mani draugi un citas nepatikšanas'' (Likteņstāsti)
2002: ''Anta Klints. Sarunas'' (Likteņstāsti)

Esejas un raksti par latviešu teātra personībām

1959: "Gunārs Cilinskis" (Cīņa, nr. 80)
1961: "Harijs Avens – jubilārs" (Rīgas Balss, nr. 106)
1962: "Anta Klints" (Padomju Latvijas Sieviete, nr. 2)
1963: "Emma Ezeriņa" (Teātris un Dzīve, nr. 7)
1965: "Alfreds Amtmanis-Briedītis – jubilārs" (Ļeņina Ceļš, 5. augusts)
1971: "Emīlija Viesture un Dailes Teātris" (Literatūra un Māksla, nr. 21)
1972: "Lilija Sniedze" (Karogs, nr. 7)
1973: "Ar radošu patstāvību un nerimtību" (par skatuves mākslas pedagogu Juriju Jurovski un aktieri Edgaru Zīli; Karogs, nr. 3)
1974: "Par Birutu Zāberi" (Karogs, nr. 11)
1975: "Alīse Brehmane - jubilāre" (Dzimtenes Balss, nr. 52)
1975: "Jānis Osis" (Karogs, nr. 7)
1977: "Elvīra Bramberga" (Karogs, nr. 5)
1978: "Benita Ozoliņa" (Karogs, nr. 7)
1979: "Arvien skaistāka" (par aktrisi Helēnu Romanovu; Karogs, nr. 7)
1980: "Arī Imants Adermanis jubilārs" (Karogs, nr. 8)
1981: "Arvīds Laķis" (Literatūra un Māksla, nr. 19)
1986: "Edgars Zveja" (Literatūra un Māksla, nr. 44)
1989: "Helēna Romānova" (Teātra Vēstnesis, nr. 7)
1991: "Aina Vāvere un Latvija" (Tēvzemes Avīze, 4. maijs)
1994: "Artūra Frinberga piemiņai" (Diena, nr. 47)

Kopumā 416 publikācijas latviešu periodikā par skatuves mākslu.

Iestudējumi LPSR Valsts akadēmiskajā drāmas teātrī

1950: Brāļi Kaudzītes ''Mērnieku laiki''
1953: Aleksandrs Ostrovskis ''Mežs''
1952: Nikolajs Gogolis ''Labā pilsēta''
1953: Vasilijs Minko ''Nenosaucot uzvārdus''
1954: Andrejs Upīts ''Balss un atbalss''
1956: Branislavs Nusičs ''Ministrienes kundze''
1956: Nazims Hikmets ''Savādnieks''
1957: Aleksandrs Dimā (dēls) ''Kamēliju dāma''
1957: Arvīds Grigulis ''Baltijas jūra šalc''
1957: Jānis Anerauds ''Kaut kur pie Gaujas''
1958: Aleksandrs Korneičuks ''Kāpēc smaidīja zvaigznes''
1958: Nikolajs Pagodins ''Trešā patētiskā''
1959: Alehandro Kasona ''Trešais vārds''
1959: Viktors Jons Popa ''Take, Jake un Kadars''
1960: Antons Čehovs ''Kaija''
1960: Teodors Dreizers ''Amerikāņu traģēdija''
1960: Žanis Grīva ''Nemierīgie ūdeņi''
1961: Fricis Kūns ''Nībelungu kredīts''
1962: Vera Panova ''Kā tev klājas, zēn?''
1963: Ērihs Marija Remarks ''Trīs draugi'' (ar Alfredu Amtmani-Briedīti un Žani Katlapu)
1963: Konstantīns Simonovs ''Tā arī būs''
1964: Vilis Lācis ''Juris Indrups (Senču aicinājums)''
1964: Mihails Šolohovs ''Plēsums''
1965: Daniils Graņins ''Eju pretī negaisam''

Iestudējumi Operetes teātrī

1967: Gunārs Ordelovskis ''Peldētāja Zuzanna''
1967: Imre Kalmans ''Silva'' (atkārtots iestudējums 1969. gadā)
1971: Imre Kalmans ''Cirka princese''
1971: Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts ''Trejmeitiņas'' (atkārtoti – 1979)
1974: Jara Benešs ''Zaļā pļavā''
1974: Imre Kalmans ''Bajadēra''
1976: F. Lesners ''Čārlija krustmāte''
1979: Raimonds Pauls ''Māsa Kerija''
1980: Imre Kalmans ''Monmartras vijolīte''
1983: Johans Štrauss (dēls) ''Čigānu barons''

Skatuves mākslinieka un rakstnieka piemiņai

2005: Portretfilma Ilonas Brūveres režijā no cikla DOMINANTE (Kinolats):



2017: Kārļa Pamšes simtgadei veltītais raidījums ''Kultūras Rondo'' (Latvijas Radio 1).
Pieejams: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/karlim...

Par Kārļa Pamšes darbu Operetes teātrī

''Kārlis Pamše daudz svētīgu un vērtīgu atziņu guvis no Žaņa Katlapa un Veras Baļunas. Caur cilvēku teātris kļūst dzīvs. Šī viņu atziņa arī Pamšem palīdz noslīpēt viņa diplomdarbu – A. Ostrovska "Meža" uzvedumu, vēlāk A. Upīša — "Balsi un atbalsi", N.Pogodina — "Trešo patētisko", T. Dreizera — "Amerikāņu traģēdiju". Tās ir izcilas virsotnes Akadēmiskā drāmas teātra un paša Kārļa Pamšes režisora veikumā.
Šos prasīguma principus viņš patur acu priekšā, kad gandrīz vai pirms vienpadsmit gadiem sāk strādāt Operetes teātrī. Atceroties tur pavadīto sākuma posmu, Pamše reizēm iesmejas: "Cik tas paradoksāli — visu skolu visās liecībās man bijis viens vienīgs divnieks. Un kur? Padomājiet: dziedāšanā! (Lai gan vectēvs man bijis mūziķis un tēvs puslīdz pieklājīgi spēlējis vijoli.) Un tagad bija jāsāk mācīt dziedoņus... Vai nav dīvaini?"
Kārlis Pamše daudz darījis šī teātra labā. "Trejmeitiņas", "Cirka princese", "Peldētāja Zuzanna" — tie ir tikai daži no viņa iedvesmas apgarotā darba daudzkrāsainajiem un skanīgajiem augļiem. Dziesmu spēles "Zaļā pļava" iestudējumam tiek piešķirta PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādes prēmija. Operete nav tikai izklaidējošas mūzikas veids. Tā ir nopietna un dziļa māksla. Šo uzskatu viņš neatlaidīgi rauga ieaudzināt arī saviem tagadējiem Teātra fakultātes studentiem, atjautīgi un vispusīgi viņiem pasniedzot aktiera meistarību.''

Andris Vējāns. Dzelzavas vīrs. Rīga, Karogs, nr. 3, 01.03.1977.

Par darbu ''Nemierā ar sevi''

''Bērnība, skolas gadi, pirmie soļi uz skatuves Valmierā, tad sarežģītie darba posmi Nacionālajā teātrī un Dailes teātrī parādīti joti emocionālā formā. Mēs sadzirdam Ludmilas Špīlbergas dvēseles ilgas pēc patiesas un lielas mākslas. Kārlis Pamše izmanto nepublicētos materiālus (piemēram, Špīlbergas vēstuli Annai Brigaderei), kolēģu izteikumus, laikrakstu ziņas un recenzijas. Autors daudz rakstījis dialogos, grāmata lasāma gandrīz kā luga, aktrise nostājas mūsu priekšā kā dzīvs cilvēks.
...Ludmila Špīlberga un Anta Klints mazajā ģērbtuvē sarunājas par dīvaino skatītāju reakciju Šarla de Peirē-Sapuī lugas 'Mīlestības neprāts'' pirmizrādē. Grāmatas autors dara zināmas lasītājam Ludmilas Špīlbergas un Vasilija Toporkova pārdomas par Staņislavski 1940. gada vasarā. Te sastopam aktrises ierakstus piezīmju grāmatā...
Taču visvairāk Kārļa Pamšes grāmatā uzzinām par aktiera daiļrades laboratoriju. Un tas grāmatu neļauj nosaukt tikai par stāstu, bet gan to ierindo pie nopietnām un dzijām monogrāfijām.''

Gunārs Treimanis. Ne tikai stāsts. Rīga, Rīgas Balss, nr. 273, 22.11.1966.

No Pamšes pierakstītajām teātra anekdotēm

''Dailes teātra izbraukuma izrāde Blaumaņa "Ugunī"‚ kādā mūsu lauku rajonā. Mēs, "jaunie'', piedalījāmies zaļumballes masu
skatos. Sākās izrāde. Pēc neilga laika dzirdu čaloņu, čukstus, vēlāk lielu jautrību. Izrādās, mūsu vecmeistare Irma Laiva, kura atveidoja Vešerieni, pabeigusi dialogu, dodas uz durvīm. Jūt, ka tās cieši pieborētas. Pēc pamatīga cīniņa tomēr izlauž vienu spraugu un aiziet. Izrādās, ka viņa ir atlauzusi pamatīgu krāsns daļu un cēli izgājusi caur to uz garderobi.
[Atstāstījusi] Ilze Vazdika''

Kārlis Pamše. No aizkulisēm. Rīga, Liesma, nr. 47, 24.03.1990.

Spāņu dramaturga Alehandro Kasonas atbildes vēstule Kārlim Pamšem

''Dārgais draugs un kolēģi!

Jūsu vēstule man sagādāja patīkamu iepriecinājumu. Jūs esat rakstījis manā dzimtajā valodā, un es Jums pateicos par to, apskaudams Jūs kā labu draugu. Pateicos par visām Jūsu pūlēm, par aizkustinošajiem valodas grubulīšiem, par Jūsu liesmaino toni, par Jūsu skatuves kolēģa sirsnību, ko izstaro ši vēstule. Liels paldies visiem par «Trešajam vārdam» veltīto mīlestību.

Mani ieinteresēja Jūsu fotogrāfijas. Lejaskalnes, Šmithenes un Miezītes kundze izstrāvo simpātisku, humānu maigumu, kuru tik dedzīgi pauž viņu tēlotais personāžs. Mārai Zemdegai piemīt neparasts spānisks skaistums. Liedskalniņas žests pilns dziļa dramatisma. Zandbergs šķiet jauneklīgs, apbrīnojams Pablo; Akurātera acīs vīd autoritāte. Pasakiet viņiem, ka man ir liels gods saukt tos par saviem draugiem, kā arī to, ka viņu fotogrāfijas es glabāšu blakus labāko vācu, krievu, spāņu, itāliešu, poļu un portugāļu aktieru attēliem; šie aktieri reprezentē manus personāžus šajā neaptveramajā teātra brālībā.

Jūs vēlaties kaut ko uzzināt par manu dzīvi. Tajā nav nekā neparasta: nevienas sensacionālas anekdotes, nekādu lielu ceļojumu, neviena skandāla, neviena novelistiska piedzīvojuma. Esmu nepretenciozs rakstnieks, kas dzīvo no sava darba, un lepns spānietis, kurš atzīst par labāku dzīvot trūcīgi kā trimdiniekam Amerikā nekā būt bagātam Spānijā kopā ar tirāniem, kas pazemo cilvēku, atņem tam brīvību un tiesības.

Esmu pārliecināts, ka būsiet pareizi interpretējis manu lugu, tāpēc ka to mīlat. Ko patiesi mīl, tas mūs apstaro kā gaisma. Būšu priecīgs, ja Jūsu draugs dzejnieks pārtulkos manas komēdijas latviski.

Aizsūtu Jums divus savu lugu sējumus. Pirmajā ietilpst mana pirmā komēdija ''Sirēna uz sauszemes'', ''Laiva bez zvejniekiem'' un ''Koki mirst stāvus'', otrajā – ''Dāma baltā'' (piecas joku ainas vienā cēlienā) un ''Trešais vārds''.

No visiem maniem darbiem starptautiskā kritika par vislabāko atzinusi lugu ''Dāma baltā''. Vispopulārākā ir ''Koki mirst stāvus'', kas uzvesta vairāk nekā trīsdesmit valstīs. Es pats visaugstāk vērtēju lugas ''Dāma baltā'' un ''Laiva bez zvejniekiem''.

Pastāstiet man par savu darbu un saviem nodomiem, par latviešu teātri, par saviem kolēģiem. Cik žēl, ka esmu no Jums tik tālu...
Visiem sirsnīgi pateicos un spiežu roku.

A. Kasona''

Cik žēl, ka esmu no Jums tik tālu... Rīga, Rīgas Balss, nr. 126, 30.05.1959.

aktieris
direktors
rakstnieks
režisors

Māris Klajs, K. Kalnarājs

Pastariņa prēmija
Prēmija piešķirta par aktrises Veltas Līnes bērnības tēlojumu grāmatu "Pastāsti man savus sapņus".
1982

Spēlmaņu nakts
Balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā
2008

Spēlmaņu nakts
Balva par mūža ieguldījumu
2009

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Ordeņa domes 2011. gada 16. marta lēmumu. Ordenis pasniegts 2011. gada 4. maijā Rīgas pilī.
III šķira
2011