Kārlis Lapiņš
27.01.1895 – 21.04.1942
Kārlis Lapiņš (1895-1942), rakstnieks un žurnālists. Mācījies par burtlici Gutenberga burtu lietuvē, apmeklējis Ozoliņa komerczinību un Plūdoņa literāros kursus (1909-13). 1914. gada pavasarī arestēts par piedalīšanos revolucionāru kustībā, Pēc soda izciešanas 1916. gada pavasarī iestājies Latviešu strēlnieku rezerves bataljonā Tērbatā, piedalījies kaujās, ievainots, evakuēts uz Petrogradu. 1921-22 bijis PSRS delegācijas sastāvā Polijā. No 1924 laikraksta "Latvis" līdzstrādnieks, redaktors un redakcijas kolēģijas loceklis laikrakstos "Brīvais Imantas Gars" (1925), "Latvijas Sargs" (1925-26), "Izšķiries!" (1926-27), u.c. 1940. gada decembrī arestēts, apsūdzēts pretpadomju aģitācijā, deportēts. Publicēties sācis 1913-14, darbojies žurnālistikā. Ieslodzījuma laikā rakstījis cietumnieku žurnālos, 1923 sūtījis rakstus no PSRS uz Latviju. Sarakstījis romānus "Revolūcijas mutuļos" (1927), "Nemiera paaudze" (1929), "Čekas gūstā" (1930), u.c. Dominē autobiogrāfiskais materiāls, 1. pasaules kara un pēckara laikmeta dokumentējums. 20. gadu beigās un 30. gados regulāri publicējis recenzijas un rakstus par latviešu literatūru un latviešu rakstniekiem. Rakstījis arī ceļojuma aprakstus.