Kārlis Landers
05.04.1883 – 29.07.1937
Kārlis Landers (1883–1937) bijis vēsturnieks un padomju darbinieks. No 1902. gada piedalījies sociāldemokrātu pulciņu darbībā Liepājā. Bijis skolotājs Tāšu pagastā. No 1906. līdz 1914. gadam bijis profesionāls revolucionārs, uzturējies Pēterburgā, Maskavā, Rīgā, Liepājā, Samārā. No 1915. gada Rietumu frontē veicis partijas uzdevumus, vadījis žurnālu "Zarja Povolžja". 1917. gadā ievēlēts par Rietumu frontes strādnieku un zaldātu deputātu padomes un Minskas guberņas padomes priekšsēdētāju, no 1918. līdz 1937. gadam ieņēmis augstus amatus Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas (KPFSR) un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) pārvaldes aparātā, lasījis lekcijas Maskavas un Ļeņingradas augstskolās. Sarakstījis darbu "Latvijas vēsture" (1908–1909), kurā aplūkojis Baltijas sociālekonomisko attīstību, līdztekus tās raksturojumam sniedzot pārskatu par latviešu literatūras vēsturi.