Kārlis Landers
05.04.1883 – 29.07.1937
Kārlis Landers (1883–1937) bijis vēsturnieks un padomju darbinieks. No 1902. gada piedalījies sociāldemokrātu pulciņu darbībā Liepājā. Bijis skolotājs Tāšu pagastā. No 1906. līdz 1914. gadam bijis profesionāls revolucionārs, uzturējies Pēterburgā, Maskavā, Rīgā, Liepājā, Samārā. No 1915. gada Rietumu frontē veicis partijas uzdevumus, vadījis žurnālu "Zarja Povolžja". 1917. gadā ievēlēts par Rietumu frontes strādnieku un zaldātu deputātu padomes un Minskas guberņas padomes priekšsēdētāju, no 1918. līdz 1937. gadam ieņēmis augstus amatus Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas (KPFSR) un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) pārvaldes aparātā, lasījis lekcijas Maskavas un Ļeņingradas augstskolās. Sarakstījis darbu "Latvijas vēsture" (1908–1909), kurā aplūkojis Baltijas sociālekonomisko attīstību, līdztekus tās raksturojumam sniedzot pārskatu par latviešu literatūras vēsturi.
Dzimšanas laiks/vieta
05.04.1883
Vērgale
Miršanas laiks/vieta
29.07.1937
Maskava
Miris no miokarda infarkta jeb sirdstriekas. Citos avotos minēts, ka ticis arestēts un nošauts.
Personiska informācija
Dzimis trūcīga Kurzemes zemnieka ģimenē.
Sākot ar 1901. gadu, uzturējis personiskus kontaktus ar krievu rakstnieku Ļevu Tolstoju. Tieši viņš 1904. gadā sniedzis galvojumu Kārļa Landera atbrīvošanai no aresta Liepājā. Apbalvots ar goda nozīmi "Cīnītājam pret badu". Precējies ar čekisti Valdu Gendrihu.
Profesionālā darbība
Revolucionāra rakstura tekstus publicējis
liberālajos un sociāldemokrātiskajos laikrakstos "Mūsu Dzīve", "Dzīves
Vēstnesis", "Baltijas Balss", "Pievolgas Balss", "Pievolgas Ausma" un vairākos
citos.
1908–1909: "Latvijas vēsture". 3 daļās. Aplūkojis Baltijas sociālekonomisko attīstību, līdztekus tās raksturojumam sniedzot pārskatu par latviešu literatūras vēsturi.
191?: "Latviešu inteliģence un tās sociālie centieni".
1925: "1905. gada priekšvakarā".
Citātu galerija
Par Kārli Landeru
"Partijas un padomju darbinieka, čekista un zinātnieka Kārļa Landera vārdu labi pazīst Latvijā un Maskavā, Baltkrievijā un Ziemeļkaukāzā, Ļeņingradā, Pievolgā, daudzās mūsu Dzimtenes vietās. Un tai ir saprotams. Savas īsās, bet nemierpilnās dzīvei laikā (pēc ilgas un grūtas slimības Kārlis Landers nomira 1937. gada 29. jūlijā) viņš paveica daudz."
Riekstiņš, J. Par Kārļa Landera dzīvi. Cīņa, 04.04.1973.
Kārlis Landers un V. I. Ļeņins
"Kārlis Landers vairākkārt bija pieņemšanā pie V. I. Ļeņina, personiski ar viņu apspriedās. Viena šāda tikšanās notika 1920. gada 3. oktobrī, kad K. Landers, kurš toreiz bija Strādnieku un zemnieku inspekcijas kolēģijas loceklis, bija atgriezies no Ziemeļkaukāza un ziņoja par turienes iedzīvotāju piedalīšanos Lielā Oktobra iekarojumu aizstāvēšanā un labības sagādē. Pēc V. l. Ļeņina ieteikuma K. Landers iesniedza partijas Centrālajai Komitejai par to sīku pārskatu."
Mistre, M. Cilvēks ar neparastu likteni. Rīgas Balss, 05.04.1973.
Kārlis Landers par ceļu uz marksismu
"Par sociāldemokrātu un marksistu es tāpat kā biedrs Daniščevskis netiku dzimis. Par tādu kļuvu pēc dziļa, nopietna darba, pēc nopietnām studijām, kad atradu marksismā atbildi uz visiem tiem jautājumiem, kas mani interesēja sakarā ar revolucionāro kustību. Un par darbinieku kļuvu praktiskā, pašā darba procesā, sākdams no paša mazākā revolucionāra mācekļa darba."
Landers, Kārlis. 1905. gada priekšvakarā. Maskava: Latvju Izdevniecība. 1925. 4. lpp.
Nodarbes
Izglītība
1899
Liepājas pilsētas skola
Liepāja
1899
Liepāja
16 gadu vecumā kā eksterns nokārto eksāmenus, lai kļūtu par tautskolotāju.
1905
Maskavas Universitāte
Maskava
Apmeklējis lekcijas Vēstures
un filozofijas fakultātē. Izstājies pēc trešā kursa.
Darbavieta
1899–1901
Kurzeme
Tautskolotājs Tāšu pagastā (vēlāk – Talsu pagasts).
1906
Sanktpēterburga
Laikraksts "Pribaltijskoje Eho"Redaktors
1906
Laikraksts "Dzīve" (1908–1914)
Liepāja
Redaktors
1906
Samāra
Laikraksts "Zarja Povolžja"Redaktors
1917
Minska
Minskas Strādnieku un zaldātu deputātu padomes
priekšsēdētājs
04.11.1917
Rietumu frontes Kara revolucionārās komitejas
priekšsēdētājs
26.11.1917
Rietumu apgabala un Rietumu frontes Tautas
Komisāru Padomes priekšsēdētājs
1918
Viskrievijas Centrālās Izpildu Komitejas
Prezidija loceklis
1920
Strādnieku un zemnieku inspekcijas kolēģijas loceklis
1920–1923
Maskava
Partijas komitejas aģitācijas un propagandas
nodaļaVadītājs
1924–1927
PSRS Ārējās tirdzniecības tautas komisariāts
Dalība organizācijās
1902
Liepāja
Piedalījies sociāldemokrātu pulciņu darbībā.
1905
Maskava
Maskavas latviešu boļševiku grupa.Organizētājs kopā ar
Paulu Daugi
1905
Krievijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija (1898—1917)
Biedrs
Emigrē
1905
Maskava
1917
Minska
Apcietinājums
1915
Samāra
Pēc nelegālas sapulces Samārā tiek arestēts un izsūtīts uz
Ņžņijnovgorodu. Kopumā bijis arestēts 7 reizes.
1923–1924
Liepājas cietums
Liepāja
Iesaistījies Liepājas sociāldemokrātiskajā organizācijā,
arestēts par nelegālu izdevumu izplatīšanu un glabāšanu, gadu pavadījis
nebrīvē.