Kārlis Krūmājs

13.01.1899 – 14.08.1944

Kārlis Krūmājs (1899–1944; īstajā vārdā Kārlis Štrauhs) – literāts, publicists un redaktors. Bijis vairāku periodisko izdevumu redaktors, rakstījis feļetonus. Rakstījis humoru un satīru. Vienīgā grāmata – stāstu krājums "Dižkareivis Vilibalds Drosmiņš" (1943).

Darba autors (5)

Recepcijas persona (2)

Dzimšanas laiks/vieta

13.01.1899
Vārmes pagasts
Mundiķu muiža

Miršanas laiks/vieta

14.08.1944
Rīga
Miris no sirdstriekas.

Personiska informācija

Muižas rentnieka dēls. Dienējis Imantas pulkā – bijis kasieris, piedalījies pirmajā latviešu frontes laikraksta veidošanā.

Profesionālā darbība

Darbība literatūrā

Pirmās publikācijas Sibīrijas latviešu strēlnieku izdevumos. Periodikā publicējis feļetonus. 1932: sarakstījis lugu-rēviju "Dumpis radiofonā".
1939: Teksta autors "Laša dziesmai" filmā "Zvejnieka dēls".
1943: grāmata "Dižkareivis Vilibalds Drosmiņš" (divās daļās).

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

No vācu valodas
1933: Paula Kneplera operetes "Paganīni" teksts.

Citātu galerija

"Lai gan pats esi no mums aizgājis, tak mūsu vidū dzīvos tavs kuplais humora devums, Tavs gara bērns – priecīgais karotājs dižkareivis Vilibalds Drosmiņš, kas mūsu karavīriem kļuva tik tuvs un arī cīņu visnopietnākos brīžos lika viņiem pasmaidīt, atceroties priecīgā dižkareivja piedzīvojumus kara laukā un aizmugurē. Draugi, darba biedri un humora cienītāji vienmēr Tevi paturēs atmiņā kā īstu latvieti, sirsnīgu, patiesu draugu, izpalīdzīgu darba biedru un redaktoru. Draugs, sveicini citus, jau iepriekš aizgājušos humoristus!"

Rirdāns, Ernests. Kārlis Krūmājs aizsaulē. Tēvija, Nr. 191, 1944, 15. aug., 4. lpp.
"Šķiet, ka pat naidnieki, ja viņam vispār tādi ir, nepārmetīs, ja uz Kārli Krūmāju, dzimušu Štrauchu, sauktu arī Kokainu, attiecināsim pazīstamo atzinumu – labs cilvēks var gan būt slikts humorists, bet labs humorists nekad nav slikts cilvēks. Par viņa labām humorista spējām nav jāšaubās, jo vai citādi dažādo periodisko un neperiodisko izdevumu izdevēji būtu ļāvuši iespiest savos laikrakstos un žurnālos rindas, kuŗu kopgaŗuma pietiek, lai 17 reizes apjostu zemes lodi un vēl pāri paliktu gals no Romas līdz "Enkura" restorānam Rīgā, kur daļa šo bezgalīgo rindu pārveidojusies priekā un galvas sāpēs. Nekas nespēj izdzēst glāstītāju smaidu, kas, plūzdams cauri biezajiem aceņu stikliem, iesilda sabiedrību, kuŗa savā vidū uzņēmusi šo masīvo (mierlaikos svars – pāri par 120 kg) vīru. Arvien iecietīgs, savaldīgs un citu domu respektētājs sabiedrībā, tāds viņš ir arī savos darbos."

Krūklītis, Kārlis. Kārlis Krūmājs. Krūmājs, Kārlis. Dižkareivis Vilibalds Drosmiņš. Rīga: Kontinents, 1943, 8. lpp.