Kārlis Krauze

1909: pēc tēva nāves kopā ar māti pārcēlās uz Kārļu muižu.

1923.–1925. gadā izgatavoja pirmos 39 Latvijas pilsētas un miestu ģerboņus. 

1936. gadā ar akvareļiem piedalījās Cēsu mākslinieku grupas izstādē. Vara un kokdzeluma tehnikā izgatavoja portretus, ilustrēja grāmatas, zīmēja karikatūras žurnālam "Svari". Daudzos zīmējumos un asējumos mākslinieks tēloja seno latviešu dzīvi, vēsturiskus notikumus, gatavojis arī daudzas ilustrācijas, grāmatu zīmes un ietērpus.

PAR GRAFIĶI KĀRLI KRAUZI

"Kārlis Krauze bija viens no mūsu rosīgākajiem grafiķiem, kas savas tehniskās spējas attīstījis augsti kvalificējamā sniegumā. Viņš guvis pamatīgu izglītību un zināšanas, sevišķi gravūras tehnikās. Tamdēļ ievērojama un punktuālā precizitāte redzama pat viņa darbu detaļās. Gravūra tam nesagādāja nejaušību, viņš to pārvaldīja meistarīgi un šai tehnikā sekmigi gatavoja marku un naudas zīmju zīmējumus Valsts naudas un vērtspapīru spiestuvei, kur tas bija nodarbināts ilgus gadus, vēl akadēmijas darbnīcā esot. [..] Krauzes māksla visraksturīgāk izpaužas praktiskām vajadzībām darinātos vara un tērauda grebumos. Daudzos zīmējumos un asējumos mākslinieks tēlojis seno latviešu dzīvi, vēsturiskus notikumus, kur jāoperē ar figūru masām, aizvien pūlēdamies izcelt latvisko stilā un raksturojumā. Mākslinieks gatavojis arī daudzas ilustrācijas, grāmatu zīmes un ietērpus."

Saldavs, Oļģerts. Kārlis Krauze. Tēvija, Nr.131 (09.06.1942)

"Jau 15 gadus darbodamies kā grafiķis un zīmētājs, Kārlis Krauze neatlaidīgā darbā veidojis un kopis savu aroda māku, kļuvis iecienīts meistars. Attīstīdamies akadēmiskā reālismā tradīcijās, ilustrējot, raksturojot, tēlojot viņš tiecies izkopt patstāvīgu valodu. It īpaši pēdējos pieci gados, ķerdamies pie sarežģītiem kompozicionaliem uzdevumiem liela apmēra darbos, jaunais mākslinieks gan apliecinājis spējas, briedumu, gan arī to, ka viņa tālākā attīstībā gaidāmi sasniegumi, kas daudz sola. Neviens latviešu grafiķis līdz šim nav pārvaldījis tik plašā tvērienā sava amata dažādās nozares, kā K. Krauze. Akvarelim, grafītam, spalvas zīmējumam viņa veikumos pievienojas asējums, aukstā adata, mīkstā laka, akvatinta, mecotinta, vara grebums, koka grebums, litogrāfijā un šo tehniku dažādi kombinējumi. Mūsu grafikā viņš darinājis pirmo vara grebumu un ir labākais šīs disciplīnas pratējs Latvijā."

Siliņš, Jānis. Kārlis Krauze. Students (laikr. "Students" turpinājums), Nr.10 (17.03.1939)

grafiķis
ilustrators
mākslinieks

Cēsu elementārskola
Cēsis

Cēsu Longīna Ausēja reālskola
Cēsis

1921–1932
Latvijas Mākslas akadēmija
Gogoļa iela 3, Rīga
Studēja Riharda Zariņa Grafikas meistardarbnīcā.Studiju gados papildinājis zināšanas Berlīnē un Vīnē.

1920–1933
Valstspapīru spiestuve
Maskavas iela 11, Rīga
Līdztekus studijām strādāja Valsts naudas un vērspapīru spiestuvē par gravieri, gatavojot marku un naudas zīmju zīmējumus.

1934–1940
Latvijas Mākslas akadēmija
Gogoļa iela 3, Rīga
Grafikas meistardarbnīcas vadītāja palīgs, no 1939: docents.

1941
Deportēts uz Krieviju.