Kārlis Konstantīns Kraukliņš

Kārlis Konstantīns Kraukliņš (1792-1873) ir dzimis Bauskas tirgotāja, namīpašnieka un birģermeistara Kaspara Valentīna Krauklinga (1737-1805) un viņa sievas Annas Šarlotes, dzim. Šrēderes (Schroeder, mir.1814) ģimenē. Kraukliņa tēvs ir dzimis fon Šepingu Bornsmindes (tagad Ziedoņi) muižas Kaukliņu mājās, atbrīvots no dzimtbūšanas, pēc barona nāves pārcēlies uz Bausku, kur tirgojies ar vīnu un garšvielām un iedzīvojies bagātībā. Abi Kraukliņa vecāki apbedīti Bauskā tēvam piederošajā plašajā dārzā līdzās Salātu ielai (tagad starp peldbaseinu un Rīgas ielu), kur, iespējams, tēvs bija iecerējis izveidot muižiņu un ainavu parku, piemineklis vēlāk pārvietots. Kārlis Konstantīns Kraukliņš pirmo izglītību viņš ir ieguvis mājmācībā.
3.10.1819. Berlīnē Kraukliņš apprecējās ar Karolīni Vilhelmīni Pfeiferi (Pfeiffer, 1800-1841), pēc pārcelšanās uz Drēzdeni piedzima dēls Ludvigs Heinrihs Jūlijs (Ludwig Heinrich Jullius Kraukling, 1820-1832), viņa krusttēvs bija Kraukliņa draugs vācu rakstnieks Ludvigs Tīks (Tieck, 1773-1853). Jaunākais dēls Ernsts Vilhelms Frīdrihs Teodors Krauklings (1825-1896) bija portretists; viņa māsa - Marija Krauklinga.
Ziņas no: V. Smilga. Kaspars Kraukliņš - Bauskas birģermeistars (1737-1805). Pašvaldību Dzīve, nr.47, 20.11.1937; Dainis Bruģis. Pieminot baušķiniekus tēvu un dēlu Krauklingus. Bauskas Dzīves ielikums Kultūrvide novados, 1.09.2020; Konstantin Hermann. Karl Constantin Kraukling: Direktor des Königlichen Historischen Museums Dresden (1839-1868); ein Zeitbild. In: Jahrbuch der Staatlichen Kustsammlungen Dresden, Bd.37 (2011), S. 54-67.

Kārlis Konstantīns Kraukliņš zīmējis portretus un aizrāvies ar sejas pantu studijām. Georga Manceļa "Jaunas latviešu sprediķu grāmatas" (1823) prettitulā ievietots viņa zīmēts izdevēja J.F.Stefenhāgena portrets ar parakstu "C.C.Krauckling, del.".

Literārā darbība

Dzejoļu publikācijas latviešu presē
1822: Mātes tenkošana. Latviešu Avīzes, nr.7.
1822: Šūpļa dziesma. Latviešu Avīzes, nr. 31.
1822: Meita vērpdama. Latviešu Avīzes, nr. 47.
1823: Ganu dziesma. Latviešu Avīzes, nr. 14.
1824: Kara vīrs un sava krūziņa [atdzejojums: J.E.Veith. Feldflasche]. Latviešu Avīzes, nr. 44.
1847: A.von Weihrauch. Lied. [O. F. Rozenberga tulkojums "Dziesma" ar Kraukliņa komentāriem]. Dresdner Album: Zur Unterstützung der Nothleidenden im sächsischen Erzgebirge, im Voigtlande und in den Weberdörfen der Oberlausitz. Dresden: Meinhold,

Publikācijas vāciski
1808: Patriotische Gedanken über die Eisen- und Stahl-Veredlung in Sachsen: Zum Besten der dienstlosen Beamten im Herzogthum Warschau. Dresden.
1816: Lebensgeschichte des.. Christian Heinrich Wolke: Mit Gedichten und Briefen von Ihm, und mehreren andern von Kant, v. Göckingk, Matthisson, Langbein, Zeüne, Wadzeck, Kraukling, Dietrich u.s.f. Aachen: Leuchtenrath.
1847: [kopā ar Karlu Ludvigu Kācu (Kaaz)]. Erinnerung an Karl Kaaz: nebst einem bisher ungedruckten Schreiben von Goethe an Kaaz. Dresden: Meinhold.
1896: Glaube und Andacht. Dorpater Sängerbünde, S. 114-115.
Vairākas grāmatas no Kraukliņa personiskās bibliotēkas atrodas Berlīnes Valsts bibliotēkā, Vilhelma Kraukliņa (Wilhelm Kraukling) piemiņas albums (Stammbuch des Wilhelm Kraukling, Mscr.Dresd.App.1213) atrodas Drēzdenes Saksijas Valsts, zemes un universitātes bibliotēkā, citi ar Kraukliņu saistīti materiāli - arī Saksijas Valsts un Galvenajā valsts arhīvā Drēzdenē (Sächsisches Staatsarchiv - Hauptstaatsarchiv Dresden).

Agrā rītā, pulksten 4 celdamies, cauru dienu katru brītiņu censīgais zēns izlietojis mācīdamies. Mīlestība uz mākslu viņā pamodusies jau agrā bērnībā. Mājskolotāju vadībā izglītodamies, pēc praktisko zinību mācības stundām viņš ar lielu prieku nodevies mūzikai un zīmēšanai, mēģinājies arī dzejā, bet par visām lietām nodevies lasīšanai. Trīs dažāda satura bibliotēkas, ko viņa tēvs bija sagādājis, sniedza viņa censīgajam garam bagātus zinību materiālus, sevišķi literatūrā un literatūras vēsturē, kas palikusi viņa mīļākā nodarbošanās visu mūžu. Lielu patiku viņš atradis fiziognomiskās studijās un zīmējis ar lielu prieku katru ģīmetni, kas vien pacietīgi sēdējis viņa vaibstu attēlošanai.
Jānis Misiņš. Kārlis Konstantīns Kraukliņš. Ilustrēts Žurnāls, 1925, nr. 6.

Krauklingu – gan tēva, gan dēla – piemiņa mums tagad ir pat ļoti svarīga. Šo cilvēku biogrāfijas patiesībā ir iedvesmojošs stāsts par kādreizējo baušķenieku spēju pacelties pāri ikdienības šaurībai, stāsts par to, kā liela turība var rezultēties nevis trulas patērēšanas kultā, bet garīgā izaugsmē, stāsts par to, kā nodzīvot saturīgu un piepildītu dzīvi.
Dainis Bruģis. Pieminot baušķeniekus tēvu un dēlu Krauklingus. Bauskas Dzīve, ielikums Kultūrvide novados, 2020. 1.sept.

izdevējs
kultūras darbinieks
literāts

Karl Constantin Krau(c)kling

Kurzemes dēls

Krauklihn

1809–1813
mācījiesmācījies Jelgavas ģimnāzijā

1809–1813
Jelgavas vīriešu ģimnāzija
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Mācījies, studiju laikā dzīvojis un skolojies pie Heinriha Kristofa fon Lībau (von Liebau), grieķu senvēstures un mitoloģijas zinātāju. Viņu citu vidū Krauklings vērtējis īpaši augstu, arī pats pievēršoties literatūras, klasisko valodu un poētikas studijām. Šajā laikā Krauklings sācis veidot arī savu mājas bibliotēku, kas vēlāk tika vērtēta kā viena no bagātīgākajām grāmatu privātkolekcijām Baltijā. Izceļojot uz Vāciju, Krauklings bibliotēku uzdāvināja Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības muzejam Jelgavā. Studiju laikā iepazinies ar Serafimu (Seraphim), Kārli Brantu (Brandt), Adolfiju (Adolphy), Kupferu (Kupffer), Bilterlingu (Bilterling), Tilingu (Tilling) un Gerberu (Görber).No: L. Cambecq. Reminiscenzen. Das Inland, 1853, nr. 19, S.394.

1814
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Studējis īslaicīgi medicīnu, pulcinājis ap sevi literatūrā un mākslā ieinteresētus studentus, tomēr viņa ideja par studentu pulciņa dibināšanu netika realizēta. Kraukliņa studiju biedrs Dr. Kambeks (Cambecq) sauc viņu par "fēniksu tā laika studentu vidū". Studijas plašo interešu un vārgās veselības dēļ pārtrauc.

1815–1818
Berlīnes Humboltu universitāte
Berlīne
studējis medicīnu, velāk - arī filozofiju, mākslu un literatūru.

1814
Kurzemes studentu korporācija "Curonia"
Tartu
Korporācijas loceklis

1815–1819
Berlīne
Dzīvojis, studējis, publicējies, iepazinies un draudzējies ar vācu literātiem un māksliniekiem, piemēram, ar Žanu Augustu Coini (Jean August Zeune, 1778-1853), Francu Hornu (Franz Horn, 1781-1837), Kristiānu Heinrihu Volki (Christian Heinrich Wolke, 1741-1825), Karlu Frīdrihu Celteru (Karl Friedrich Zelter, 1758-1832), Frīdrihu Augustu Volfu (Friedrich August Wolf, 1759-1824) un citiem. Vācu dzejnieks Frīdrihs Augusts Ernsts Langbeins (Langbein, 1757-1835) Kraukliņu pārim viņu kāzās veltīja dzejoli. Berlīnes laiks bija izšķirošs posms visai Kraukliņa vēlākajai dzīvei un literārajai darbībai.

1819–1873
Drēzdene
1819. gada vēlā rudenī kopā ar ģimeni ierodas Drēzdenē, apmetas uz dzīvi namā, kas līdz mūsu dienām nav saglabājies un atradās toreizējā Jāņa ielā (Johannisgasse 28b). Pirmos gadus Drēzdenē Kraukliņš visticamāk pārtiek no tēva atstātajiem līdzekļiem un drīz pievienojas pilsētas literātu un mākslinieku lokam, iedraudzējoties ar Žanu Polu (Jean Paul, 1763-1825) un citiem. 1828. gada 1. septembrī Krauliņš tikās ar vācu dzejnieku J.V. Gēti, šo tikšanos vēlāk viņš vērtēja kā savas dzīves augstāko punktu.

1827–1828
Laikraksts "Dresdner Morgen-Zeitung" (1827–1828)
Drēzdene
Avīzes redaktors.

03.04.1833–08.12.1834
Drēzdenes Karaliskā publiskā bibliotēka
Drēzdene
Bibliotēkas otrais sekretārs

09.12.1834–1839
Drēzdenes Karaliskā publiskā bibliotēka
Drēzdene
Bibliotēkas pirmais sekretārs

1839–01.05.1868
Drēzdenes Karaliskais vēstures muzejs (Bruņu krātuve)
Karaliskā pils, Drēzdene
Muzeja bibliotekārs un direktors, tobrīd vienā no slavenākajām Eiropas krātuvēm. Muzeja personāls - direktors, inspektors, rakstvedis un daži uzraugi, Krauklinga alga - 400 dālderi - pārsniedz vidējo šāda amata algu muzejos, valsts finansējums; tai jāpieskaita neregulāri papildus ienākumi, ko piemēram, veido apmeklētāju ziedotās summas, kuras darbinieki sadala savā starpā. Tā starp 1863. un 1865. gadu Kraukliņš nopelna papildus ap 500 vai pat 600 dālderus, bet 1866. gadā šī summa nokrīt līdz 122 dālderiem. Šajā laikā ekskursijas pieejamas arī citās valodās, piemēram, inspektors Gustavs Hermans Bitners (Buettner) tās vada angliski un franciski, muzejs ļoti populārs Drēzdenes tūristu vidū. 1830gados muzeja eksponātu inventarizācija, jaunu kolekciju iepirkšanai trūkst nepieciešamo līdzekļu. 1860gados papildinātas galvenokārt monētu un vara gravīru, kā arī naturāliju un minerālu kolekcijas, būtiska nozīme dāvinājumiem. Kraukliņa laikā kolekciju papildinājumi kopumā maz nozīmīgi, to apliecina arī ieraksti, piemēram, par periodu no 1853. līdz 1863. gadam - "nekādi nozīmīgi jaunieguvumi". Starp pēdējiem, piemēram - 1857. gadā 24 šveiciešu bajonetes jeb pie ieroča piestiprināmi durkļi. Kraukliņu direktora amatā raksturo interese par etnogrāfiju un antropoloģiju, kas gan vispārēja laikmetam tipiska aizraušanās, par to liecina, no Bertelsdrofas Brāļu draudzes direkcijas pie Hernhūtes ar mācītāja C.T.Reišela (Reichel) starpniecību iegūtais Austrālijas šķēps un tobrīd par lielu retumu uzskatāmais bumerangs. Pēdējam aprakstu Krakliņš sagatavojis ar sevišķu rūpību. Muzeja direktora amatā daudz nogurdinošu pienākumu, kolekcijas cieš no nepiemērotiem glabāšanas apstākļiem - pastāvīga mitruma, telpu sliktais stāvoklis brēc pēc remonta, kam trūkst finansējuma, vairākkārt krājumu apdraud zagļi utt.. Karls Augusts Farnhāgens fon Enze (Varnhagen von Ense) muzeju apmeklē 1857. gada 21. jūlijā - Kraukliņš izvadā pa ekspozīciju 3,5 stundas "drausmīgi nogurdinošā gājienā", kam seko kafija kopā ar Karla Guckova (Gutzkow) sievu un Seresu (Serres) - ja Krauklingam nekam citam vairs neatlika laika, tad literātu un mākslinieku - domubiedru pulciņam tas vienmēr atradās. Pats Kraukliņš savu amatu un veikumu uzskatīja par maznozīmīgu, dzīves nogalē sacerētā CV lauvas tiesa veltīta posmam līdz 1839. gadam, direktora laikam atstājot vien pāris rindas. Viņa vadības laikā maz publikāciju par muzeja darbību kopumā, izņemot Frencela (Frenzel) 1850. gadā izstrādāto ceļvedi. Krauklings pensionējās smagas acu slimības dēļ, kas noveda pie akluma.No: Konstantin Hermann. Karl Constantin Kraukling: Direktor des Königlichen Historischen Museums Dresden (1839-1868); ein Zeitbild. In: Jahrbuch der Staatlichen Kunstsammlungen Dresden, Bd.37 (2011), S. 54-67.

04.1873
Drēzdenes Trīsvienības kapsēta
Apglabāts līdzās sievai un dēlam. Kapavieta 1971. gada 23. martā nolīdzināta. No: Konstantin Hermann. Karl Constantin Kraukling: Direktor des Königlichen Historischen Museums Dresden (1839-1868); ein Zeitbild. In: Jahrbuch der Staatlichen Kunstsammlungen Dresden, Bd.37 (2011), S. 65.