Kārlis Kasparsons

1890: Pirmā publikācija – raksts "Censons un prātons" žurnālā "Austrums" (2.nr.).
Kopā ar Aleksandru Daugi, Eduardu Veidenbaumu un Pēteri Pīpkalēju nodibināja literāri-zinātnisku studentu biedrību „Pīpkalonija”, kas izdeva rakstu krājumu „Pūrs” (I—III, 1891—1893), kurā pirmo reizi tika sludinātas Jaunās strāvas idejas.

"Kasparsonam aizejot, pasaulē laikam gan vairs neatliek neviena, kas būtu personīga pazinis Eduardu Veidenbaumu, kura dzejoļi pag. gadsimta beigās iezvanīja jauna laikmeta sākumu latviešu literatūrā. Viņi sastapās Tērbatas augstskolā, kur Kasparsons kopš 1884. gada studēja vispirms teoloģiju, tad filoloģiju un dabzinātnes. Vēl piedaloties vēlākajiem profesoriem Jānim Kauliņam un Aleksandram Daugem, viņi nodibināja Tērbatas latviešu studentu literāro biedrību, kuras locekļi parasti pulcējās pie J. Pīpkaleja un kas ikdienā tāpēc ieguva "Pīpkalonijas" nosaukumu. Biedrības virziens bija kreiss, un vēsturiskā perspektīvā Kasparsons un Dauge ir pirmie, kas latviski populārizējuši marksisma idejas, lai gan turpmāk abi no tām stingri norobežojās. „Pīpkaloņu" izdotajā rakstu krājumā „Pūrs" (I— III, 1891—93) Kasparsons rakstīja arī par reliģiju vēstures problēmām, aizstāvēdams vienpusīgās, taču tolaik modernās, monistiskās teorijas lomu, t. i. atvedinādams visus ticējumus uz senču kultu. Kādā citā turpat iespiestā apcerē par moderno dzeju viņš vēl priekš J. Jansona aicināja dzejniekus nekavēties romantizētā pagātnē, bet pievērsties tagadnei un tās sociālajiem jautājumiem. Jaunās strāvas uzplūdos Kasparsonu atzina par bīstamu revolūcionāru, 1897. gadā viņš kopā ar 87 citiem radikāliem jauniešiem bijaļ divas nedēļas ieslodzīts Tērbatas universitātes karcerī."





Andrejs Johansons. Dānijā miris pirmais Latvijas izglītības ministrs. Laiks, Nr.9 (31.01.1962)

"Kara laikā Dr. K. Kasparsons kopā ar kundzi nokļūst vācu okupētā Dānijā. Šeit nelaiķis piedzīvo dziļu traģēdiju personīgā dzīvē: viņa dzīves biedreni hitleriešu lazaretē noindē kā darba nespējīgu sirmgalvi. Sava mūža pēdējos gadus Dr. K.Kasparsons pavadīja dāņu Tistedes veco ļaužu mītnē. Te viņš arī uzrakstīja „Divas eseļas" — par latviskiem vietu vārdiem un uzvārdiem ārpus Latvijas un humānisma principiem, kuras „Zelta Ābele" publicēja 1958. gadā. šīs grāmatas priekšvārdā Latvijas sūtnis Kārlis Zariņš raksta: „Dr. Kārlis Kasparsons ir viens no tiem latvju kultūras darbiniekiem, kura vārds Latvijas vēsturē vienmēr ieņems cienījamu vietu."

Prof. A.Dreimanis. Latvijas pirmā izglītības ministra Dr.Kārļa Kasparsona piemiņai! Latvija Amerikā, Nr.11 (10.02.1962)
"Kad 1865. g. ieraudzīju pasaules gaismu, bija jau atausis nacionālās atmodas rīts. Paaudzis būdams, dzirdēju tēvu stāstām, ar kādu sajūsmu viņi toreiz lasījuši "Pēterburgas Avīzes" un "Dundurus". Ar tādu pat sajūsmu vēlāk kā ģimnāzists lasīju Kronvalda "Nationale Bestrebungen". Vasaras un ziemas brīvlaikā vācu no tautas mutes papildinājumus Ulmaņa vārdnīcai un vietvārdus. Kopā ar draugu kāda ziedoņa rīta no Rīgas devāmies skatit Staburagu — nacionālā likteņa simbolu. Tas mums bija svētceļojums. Par Staburagu uzrakstīju garu dzeju, tik romantisku, ka kautrējos kādam par to pat ieminēties. Viengabalains, nesaskaldits valdīja un jūsmināja nacionālais gars divdesmit gadu ilgā laikmetā. Irdināt šo viengabalainumu sāka "Dienas Lapa" Bergmaņa vadībā. Tomēr sākumā maz ko tai izdevās nodrupināt. [..]
Satiekoties ar citiem latviešiem nekorporeļiem, gadījās, ka grupa teologu ierosināja dibināt "Literāri zinātnisku latviešu studentu sabiedrību" pēc to sabiedrību pa rauga, kādas jau bija cittautiešiem nekorporeļiem. Dabūja atļauju. Pirmajā sastāvā bija bez mums abiem filologiem teologi Brmanis, Ozoliņš, Pavasara, Stamers, Odris, mediķi Krumbergs, Liepiņš un veterinārs Drejmanis. Drīz pienāca klāt vēstures students Dauge, jurists Veidenbaums, teologs Pīpkalējs, salīdzināmās valodniecības students Kovaļevskis. mediķi Alksnis, Bērziņš, Buševics, Bušs, Lkšteins, Neibergs, Pūce, Roziņš, Steinbergs, Vītols un veterināri Atrēns, Bērziņš, Hertels, Pauls un Veiss (vēlāk mediķis). Sanāca reiz nedēļā, sestdienas vakaros. Ikreiz bija kādam jāuzņemas referāts. Pēc referāta pārrunas un dziedāšana Ermaņa, Pavasara, Ūdra vadībā. Dziedāja visvairāk tautas dziesmas. Atļauts bija tikai alus,
viena pudele aipereonu pa visu vakaru. Visi stiprākie dzērieni bija aizliegti. Gars bija visgarām stingri nacionāls. Visi cītīgi strādāja katrs savā nozarē. Veideiibaums šad tad nolasīja kadu Horaca odu veiklā tulkojuma. Ka viņam bija ari krājums oriģināldzejoļu, to mēs neviens nezinājām. Tikai pēc viņa agrās nāves to atrada viņa tuvinieki. Viņš bija kautrējies šos dzejoļus nolasīt mūsu referātu vakaros. Kādu daļu no referātiem vēlāk publicēja "Pūrā". Man uzdeva tos rediģēt. Mūsu korporeļi mūs saukāja par "pīpkaloņiem" Motīvs bija tas, ka mūsu teologa Pīpakaleja uzvalks nemaz neatbilda korporāciju prasībām Pfpkalēja tēvs bija mazturīgs Rīgas nomnieks, un dēla iztika bija ļoti trūcīga."

Kārlis Kasparsons. Atmiņas. Ceļa Zīmes, Nr.26 (01.07.1955)

filologs
literāts
politiķis
publicists

K. Siguldietis, Unus

Latviešu studentu biedrība "Pīpkalonija"
Ülikooli 18, Tartu
Studiju laikā kopā ar E. Veidenbaumu, J. Pīpkalēju, J. Kauliņu, A. Daugi u.c. nodibinājis studentu zinātniski literārisko biedrību (Pīpkaloniju).

1887–1901
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Studējis teoloģiju, filoloģiju, dabas zinātnes un medicīnu.

1897
Tērbatas Universitāte
1897. gadā K. Kasparsonu kopā ar 87 citiem jaunstrāvniekiem apvainoja revolucionārajā darbībā un piesprieda 2 nedēļas ieslodzījuma universitātes karcerī.

12.1918–03.1919
Valmieras cietums
Valmiera
Sarkanās armijas uzbrukuma laikā 1918. gada beigās lielinieki Kasparsonu apcietināja, Valmieras cietumā viņš mēģināja izdarīt pašnāvību. Pēc tam, kad K. Kasparsons bija parakstījis iesniegumu, ka vairs nenodarbosies ar politiku, ar P. Stučkas atļauju viņš 1919. gada martā tika atbrīvots no apcietinājuma.

1902
Rīga
Ārsts.

1917–1918
Rīga
Pirmā pasaules kara laikā Kārlis Kasparsons strādāja Latviešu strēlnieku bataljonu apvienotajā lazaretē.

1918
Latvijas Tautas padome
Latvijas Tautas padomes loceklis 1918. gadā.

1918–1920
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga
Latvijas brīvības cīņu laikā bija pirmais Latvijas Republikas izglītības ministrs (1918-1920).

1920
Latvijas Republikas Satversmes sapulce
Rīga
Pēc kara beigām K. Kasparsons bija Satversmes sapulces un 1. Saeimas deputāts.

1922–1925
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
1.Saeimas deputāts.

1925–1929
Latvijas Sarkanais krusts
Rīga
Latvijas Sarkanā Krusta priekšnieks.

1944
Dānija

18.06.1993
Elizabetes iela 59, Rīga
1993. gadā 18. jūnijā pie nama Elizabetes ielā 59 atklāja K. Kasparsonam veltītu plāksni.