Kārlis Freimanis
17.10.1911 – 19.06.1975
Kārlis Freimanis (1911–1975) – sabiedrisks un teātra darbinieks, skolotājs, kordiriģents, tulkotājs. Beidzis Rīgas Skolotāju institūtu (1931), studēja Latvijas Universitātē un Latvijas Konservatorijā. Strādājis par skolotāju Viesītē un Biržos, kur vadīja arī kori un teātra izrādes, piedalījās mazpulkos. 1939. gadā apbalvots ar Atzinības krustu. Bijis mūzikas recenzents laikrakstā "Pēdējā Brīdī". 1944. gadā nonācis Rendsburgā, Vācijā, kur nodibināja latviešu kori un teātra trupu, koncertējis bēgļu nometnēs, tur 1947 izrādīta komēdija "Viss kārtībā". Kopš 1948. gada dzīvoja Austrālijā, vadīja vienu no agrīnākajiem Austrālijas latviešu koriem Bathurstā. Sidnejas Universitātē ieguvis bakalaura grādu filoloģijā (1960), mācījis angļu valodu Austrālijas vidusskolās. Darbojies latviešu sabiedrībā mūzikas un literatūras jomā. Kopš 1954. gada strādājis Sidnejas Latviešu teātrī, sacerējis izrāžu dziesmu tekstus, tulkojis lugas. Rakstījis teātra un mūzikas kritikas laikrakstā "Austrālijas Latvietis" un citur.
Dzimšanas laiks/vieta
17.10.1911
Rīga
Miršanas laiks/vieta
19.06.1975
Sidneja
Personiska informācija
Dzimis amatnieka ģimenē Rīgā. Bērnību 1. pasaules kara laikā pavadījis Pēterpilī, pēc kara atgriezies Rīgā. Agri zaudējis vecākus, tāpēc abus ar brāli, vēlāk mūziķis, komponists Eižens Freimanis, uzaudzinājis un izskolojis radinieks Rīts.
1944: devās bēgļu gaitās uz Vāciju.
1948: izceļoja uz Austrāliju.
Profesionālā darbība
Literārie darbi
Lugas
1936: luga "Tēva sētā" (atkārtoti, 1938).
1938: luga "Krustcelēs".
1947: luga "Viss kārtībā".
Librets Eižena Freimaņa dziesmuspēlei "Brandenburgas princis".
Bijis 363. Biržu-Bērzgala mazpulka vadītājs.
1950: martā ieceļotāju nometnē Bathurstā (Austrālijā) līdzdarbojies operas ansambļa izveidē, bija tās kormeistars.
Izrāžu vajadzībām rakstījis dziesmu tekstus ("Sarkangalvīte", 1954), tulkojis lugas (P. Džona "Apbalvojums", 1959).
Rakstījis apceres par trimdas rakstniekiem Jāni Sarmu, Osvaldu Lāci un Ernu Ķikuri (tās publicētas šo rakstnieku darbu izdevumos Austrālijā).
Rediģējis A. Krīpena grāmatu "Kalpaka bataljons un Baloža brigāde" (1963).
Apbalvojumi
1939: apbalvots ar Atzinības krusta V šķiru par darbību mazpulkos.
Citātu galerija
Par jaunatnes lugu "Krustceļos" (Rīga: Grāmatrūpnieks, 1938)
"... jaunatnes luga stāsta par pilsētas zēnu Mārci, kas atbrauc no patversmes uz laukiem, lai mācītos strādāt un godīgi dzīvot. Pēc grūtas cīņas dvēselē, kurā to uz brīdi uzvar ilgas pēc pilsētas — viņš Zāļu vakarā atkal atgriežas lauku sētā, top mīļi uzņemts un liecina: „es eju pa tavu ceļu, svētā zeme, un mani pārņem tavs klusais, klusais miers. Tu rādi man savu neizmērojamo bagātību. Es tev pateicos par visu." Kaut Freimaņa izmantotais sižets ir jaunatnes lugās jau vairākkārt izmantots, viņa tēlotie tipi iznākuši diezgan dzīvi un pārliecinoši. Visumā darbs nav ne sliktāks, ne arī labāks par tiem jaunatnei — un it īpaši mazpulkiem — domātiem uzvedumiem — kas pēdējā laikā parādās tirgū tik bieži, kā mežā parādās sēnes pēc silta lietus."
Mazpulks, Nr.10 (15.10.1938)
Par Kārļa Freimaņa personību un radošo darbību
"Skolotājs, rakstnieks, psīchologs, diriģents, mūzikas, teātra un literātūras kritiķis, — visi šie apzīmējumi būtu pareizi, bet katrs par sevi izsaka tikai nelielu daļu no Kārļa Freimaņa darbības un interešu aploka. Skolotāja darbs Latvijā un Austrālijā ir bijis vairāk "maizes darbs", tomēr ari tajā jubilārs spējis apvienot patīkamo ar lietderīgo. Mācot angļu valodu Aškroftas austrāliešu vidusskolā, viņam jālabo audzēkņu lugas, ari pats uzrakstījis vairākus skečus un īsas ludziņas angļu valodā. Jau sešus gadus raksta kritikas arī Izglītības ministrijas oficiālajā izdevumā Education Gazette. [..] Austrālijas Latvieša lasītājiem Kārlis Freimanis visvairāk
pazīstams ar rakstiem teātra kritikā, regulāri rakstot par Sidnejas latviešu izrādēm. Kad, nobeidzis Rīgas skolotāju institūtu, Kārlis Freimanis sāka strādāt savā arodā vispirms kā skolotājs Viesītes pamatskolā, vēlāk par skolas pārzini Biržu Bērzgaļu sešklasīgā
pamatskolā, viņa interešu lokam pievienojās diriģēšana. Vasaras brīvlaikā nobeidzis diriģentu kursus, Kārlis Freimanis sāk diriģēt lauku korus Viesītē, Biržos, Krustpilī. Vēlāk K. Freimanis turpina diriģēt korus Vācijas nometnēs, kuģi uz Austrāliju, Bathurstas izvietošanas nometnē, beidzot ari austrāliešu vidusskolās. - Mūzikas kritikas sācis rakstīt jau pēc skolotāju institūta nobeigšanas, tās publicēdams Pēdējā Brīdī. Par rakstniecību interese radusies jau Rīgas skolotāju institūta laikā, kad "Pēdējā Brīdī" publicējis feļetonus. Vēlāk skolotāja darbības laikā būdams Jēkabpils novada mazpulku vecākais, uzrakstījis arī divas mazpulku lugas Tēva sētā un Krustceļos, kas savā laikā bijušas ļoti populāras un ienesušas daudz naudas. Šīsdienas skatījumā autors viņu vērtību kautrīgi apšauba, tāpat nevēlas daudz stāstīt par Brandenburgas princi. [..] Kārļa Freimaņa literārā darbība ir gan austrāliešu vidē (skola, periodika), gan latviešu sabiedrībā: bijis daudzkārt referents Sidnejas literāros vakaros, arī paneļa vadītājs", rakstījis apceres un kritikas gandrīz visos latviešu žurnālos un laikrakstos, bet it īpaši Austrālijas Latvietī un Tiltā."
Krādziņš, Juris. Skolotājs, rakstnieks, psīchologs... Austrālijas Latvietis, Nr.1106 (26.11.1971)
Izglītība
–1931
Rīgas Skolotāju institūts
Liepājas iela, Rīga
1960
Sidnejas universitāte
Sidneja
Ieguvis bakalaura grādu angļu literatūrā.
Darbavieta
Viesīte
Strādājis par skolotāju.
Birži
Strādājis par skolotāju.
Austrālija
Angļu valodas skolotājs.
Benkstauna
Skolotājs Benkstaunas pamatskolā.
10.1937–1939
Biržu pagasts
Iecelts par Bērzgaļu 6-klasīgās pamatskolas skolas pārzini.
1954–1975
Sidnejas Latviešu teātris
Sidneja
Teātra literārās daļas vadītājs.
1973–1975
Žurnāls "Jaunā Gaita"
Toronto
Teātra nodaļas redaktors.
Apbalvojumi
Atzinības krusts
Par darbību mazpulkos
1939