Kaldejs Arums

1944: devās bēgļu gaitās uz Vāciju.
1949: izceļoja uz ASV.

Literārā darbība
1968: pirmā publikācija žurnāla "Treji Vārti" 9. numurā publicēta pasaka "Pazudušais sapnītis".

Literārie darbi
1973: pasaku grāmata "Ganu zēns un velns un citas pasakas".
1976: pasaka "Pastarītis".
1977: "Pazudušais sapnītis".
1979: pasaka "Trīs Laimas vēlējumi".
1980: pasaka "Princese un Nabaga Nelga".
1983: "Ačgārnā māja un citas pasakas".
1989: "Četri muzikanti".
1987: tēlojumu krājums "Stāsti par murcīšiem".
1997: karikatūru, anekdotu un feļetonu grāmata "Atskabargas".
Sarakstījis lugas "Līgo vakars Garezerā" (iestudēta 1973), "Sena dziesma" (1974), dziesmuspēli vienā cēlienā "Tracis zvejniekciemā" (izrādīta Kalamazū 1972), "Trejdevītais vilnis", "Miglas kalna dzirnas" (abas 1984), dažas no tām izrādītas uz latviešu trimdas skatuvēm.

Dzīvojot trimdā, pievērsās glezniecībai. "sevišķi ūdens krāsām, kas bija jau iepaticies jaunībā. Gleznās parasti atveido reālās formas, bet neturas pie fotogrāfiskām sīkdaļām, kas gleznu pārblīvētu. Grāmatu ilustrācijām lieto tušas un spalvas zīmējumus. Sākot ar 1965. gadu Balka darbi pieņemti daudzās Grandrapidu Mākslas muzeja gadskārtējās skatēs un Betlkrīkas (Battle Creek) Mākslas centra izstādēs. Piedalījies arī latviešu rīkotās Kultūras fonda, dziesmusvētku un citās izstādēs Ņujorkā, Klīvlandē, Grandrapidos, Milvokos, Indianapolē un citur." Akadēmiskā Dzīve, Nr.34 (01.01.1992)

Ilze Liepiņa-Šīmane: "Glezniecībā Balks dod priekšroku akvarelim dažādās tehnikās. Viņa palete ir klusināti dabas toņi, reizēm arī uzdzirkstī krāsu zibeņi, kas parādās tieši pēdējo gadu darbos, ieslīgdami abstrakcionismā. Viņa mīļākās tēmas ir ūdeņi, laivas, ēku silueti. Izstādīti ari vairāki Vecrīgas skati. Darbu forma un līnija reizēm parādās tīri ģeometriskās kompozīcijās, piemēram, laivas ar baltām burām, šis darbs ari ilustrē ielūgumu uz izstādi. Sākot ar 1964. gadu, Jānis Balks izstādījies vairākās ASV pilsētās un ieguvis amerikāņu un latviešu žūrēto akvareļu izstāžu godalgas. Bez akvareļiem gatavojis arī spalvas un tušas zīmējumus, ilustrācijas grāmatām latviešu valodā. Kaut arī sāpīgs ir redzes trūkums, sirmais mākslinieks vēl arvien turpina gleznot, tiekdamies pēc jauniem meklējumiem un atradumiem." Laiks, Nr.22 (27.05.2006)

Par Kaldeja Aruma literāro devumu
"Iepazīstoties ar viņa grāmatiņām, patīkami pārsteidz veiklais stāstījums. [..] Liekas, no tautas pasakām autors daudz mācījies arī fabulas risināšanā. Abās pasaku grāmatiņās darbība rit spraigi, varoņi — ganu zēns un Pastarītis beigās uzvar ļaunos spēkus."
Nikolajs, Kalniņš. Kaldeja Aruma grāmatas. Laiks, Nr.66 (18.08.1976)



Par pasaku "Pastarītis" (Kalamazū: Dzilnas apgāds, 1976)
"Savā pirmajā pasaku grāmatā Ganu zēns un velns Kaldejs Arums ievietojis vairākas pasakas, bet Pastarītis ir visa viena gara pasaka, kas ar saviem raibajiem piedzīvojumiem, humoru un Jāņa Balka interesantajiem tušas zīmējumiem var saistīt ikviena lasītāja uzmanību. [..] Kā Kaldeja Aruma lugās, tā arī pasakās izceļas dinamiski spēcīga, saistoša fabula, negatīvos tēlus rādot greizā spogulī, kā arī pozitīvos netaupot labsirdīga humora dzirkstījumā. Visam cauri aužas tautas pasaku valoda, ko K. Arums atdarina meistarīgi ar visām spējām darbības laika maiņām, kas izteiksmi bagātina. Kaldejam Arumam bijusi laime uzaugt Latvijas skolās un vērot tautu gan laukos savā dzimtajā pusē, gan arī pilsētās Liepājā un Rīgā. Tas viss dod iztēlei bagātu kolorītu. Arī šajā
pasakā varam vērot tautas pasaku un apkārtnes ietekmi uz autoru. [..] Tāpat kā tautas pasakās dzīvnieki spēj runāt, arī Pastarītis iemācās viņu valodu, ir pret tiem draudzīgs un saņem viņu atbalstu cīņā pret ļaunajiem pārspēkiem. "Uztraukumā un steigā Pastarītis bij aizmirsies. Viņš bij. sācis stāstīt svarīgās ziņas tanī pašā putnu valodā, kā mazā zīlīte viņam bij to vēstījusi" (15. lp.) [..] Ārkārtīgi raitais, notikumiem bagātais stāstījums, tautas pasaku dzīvīgā valoda, spraigā, interesantā fābulas uzbūvē, sirsnīgais tēlojums ar spilgtām redzes un dzirdes gleznām, dzirkstošas humors, kā arī pasakas plašums pārliecina, ka šis ir vienreizīgs darbs latviešu pasaku literatūrā, kas ieteicams mūsu skolu latviešu valodas stundās par lasāmvielu. Palielāki bērni to lasītu ar sajūsmu, un
arī paši audzinātāji varētu priecāties par šīs pasakas lielisko sniegumu."
Balka, Austra. Pastarītis. Latvija Amerikā, Nr.37 (24.09.1977)



Par pasakām "Ačgārnā māja un citas pasakas" (Kalamazū: Dzilnas apgāds, 1983)
"Ir iznākuši divu autoru jaunie sniegumi: Ačgārna māja (1983. g.) un Burvību sakta (1986. g.). Katra grāmatā ir vairākas pasakas, kas dzīvo stāstījuma ritmu un jauko vārdu rotaļu dēļ »modina patiesu sirsnīgu līksmi par latviešu tautas dzīves ziņas balto patiesību un valodas diženā tecējuma cēlo varenību. [..] Pasaka vēršas dzīvē un dzīve pasakā. Svarīga ir arī grāmatu apdare, kas labi izdevusies. Tā iespiestais vārds uzrunā garu, to nenogurdinot. Ir nopietni pārdomāts arī par nopietnu burtu lielumu, tāpat par rindu atstarpēm, kas iepriecina sevišķi jaunāko gadu lasītājus un veicinās sadraudzēšanos ar grāmatu. Ačgārna mājā ir 6 Kaldeja Aruma pasakas. Tās bagātas dialogiem un veiksmīgi izmantojamas skolēnu, skautu un gaidu, kā arī citiem jauniešu uzvedumiem. Varbūt, ka arī pat vecāku gadu gājumu ļaudīm būtu prieks sarīkot kādu pasaku stāstīšanas vakarēšanu. Satura dažādība aicināt aicina pakavēties tautas garīgo vērtību un izteiksmes līdzekļu daudzpusībā, jo te atdzīvināts daudz jau piemirsto paražu, tā dodot jaunatnei spēku kļūt par tautas tradīciju kopējiem, bet pieaugušajiem svešumā nepagurt. Kaldeja Aruma pasaku uzbūve ļoti spraiga. Valodas izteiksme tautas pasakām līdzīga, ļoti dzīva, humora pilna. Viņa skatījums ir ar ironiju par zināma ļaunuma parādībām dzīvē, kas pārnestas pasaku izteiksmes formā. Ne katreiz teikums rakstīts, kā to prasa skolas grāmatas, bet tas ir viņa izteiksmes spēks, tāpat kā tautas pasakās, no ka viņš mācījies, tās visas izlasīdams un cenzdamies dot tām līdzīgu turpinājumu savos darbos, papildinot tos ar raksturīgiem tušas zīmējumiem, ar ko pasakas bagātīgi ilustrētas. Krājumā Burvību sakta K. Aruma pasaka Zelta putns ir īpatnēja situāciju maiņa, kad ķēniņš dabū izjust pats savu izdarību ļaunas sekas. Augstajā viesī redzam cēluma pazemīgumu, kas iedomīgiem ārišķību cienītajiem nav viegli atklājama. Trešajā K. Aruma pasakā Virs bez bēdām ar atjautībām izkļūst no nepatīkamiem, pat skarbajiem dzīves sarežģījumiem, uzvijām iegūst visādus labumus. Te ir lielisks humors."
M. R. Ačgārnā māja un burvību sakta. Laiks, Nr.91 (12.11.1986)



Par grāmatu "Stāsti par murcīšiem" (Kalamazū: Dzilnas apgāds, 1987)
"Kaldejs Arums (Jānis Balks) mums līdz šim vairāk pazīstams kā pasaku rakstnieks. Bet dzīvē arī var būt pasakaini notikumi. Tādēļ grāmatā rakstīts, ka tā ir īstenība. Šī īstenība redzama no vērotāja viedokļa, kas iejūtīgi seko līdzi kaķīšu īsajām dzīvēm. Tēlojums "Stāsti par Murcīšiem" uzrakstīts ar daiļi sirsnīgu dvēseles spalvu. Valoda viegla, raita un bagāta, ļoti tuva mūsu tautas pasakām. Vietām pamanāma daža iespiedkļūda, kā arī novada izteicieni, kas jau nāk līdzi vai katram rakstniekam, dodot darbam īpašu kolorītu. Kļūdas būtu jālabo turpmākajos izdevumos, bet šajā jāsamierinās ar to sirsnību, kas tajā izteikta. Murcītis Murcis, Murcīši... Kā par pirmo, ne visai gribēto, tā arī par visiem pārējiem "piedzīvotājiem" gan gaišo brīžu, gan arī skumjo ēnu pavēnī rakstnieks Kaldejs Arums savā nupat pabeigtajā tēlojumā ar košu sirds degsmi stāsta par īstiem savas mājas kaķīšu — Murcīšu
piedzīvojumiem. [..] Kaķīšu dzimtas raibo piedzīvojumu virknei vijas cauri arī paša autora pārdzīvojuma mirkļi. Ne vienu vien reizi aizkustina gan patiesas gādības piemēri, gan "varenu" cīņu ainas, īpatni izskan šķiršanās un atvadīšanās liktenība. [..] Grāmatā daudz pārsteidzošu; gadījumu, kas liecina, ka arī šodien tomēr brīnumi vēl iespējami, un ne tikai kaķīšiem. Ir tikai jāmācās tos ieraudzīt. Murcīšu stāsti ir pievilcīga lasāmviela, kas sevišķi ieteicama vecākiem bērniem. Bet arī mazbērniem šos stāstus var izskaidrot vecāki un skolotāji jo kaķīšu dzīve un piedzīvojumi spēj sniegt zināšanas — nedari otram pāri, mācies un centies just līdzi, kaut ar tas būtu tikai sīks dzīvnieciņš!"
M. R. Pasakaini notikumi, kas ir īstenība. Laiks, Nr.86 (28.10.1987)

Jānis Balks

Tadaiķu 6-klašu pamatskola
Tadaiķu skola

Saulieša pamatskola
Republikas iela 12, Liepāja

1936
Liepājas Valsts 1. ģimnāzija
Ausekļa iela 9, Liepāja
Beidzis mācības.

1936–1943
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: ekonomika.

1945–1949
Beidz kokgriezēju kursus un strādā šai nozarē līdz pat izceļošanai.

1959
Skrantona
Neklātienē beidzis mākslas kursu I.C.S. Skrantonā (Scranton), Pensilvēnijā.