PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "TĀLSARUNA"
"Līdzīgi kā Antonioni filmās Janpaules dzejas pasaulē ir svarīga atsvešinātība, deformēta laika izjūta, kā arī pilsētas metaforas. Viņas varoņi apdzīvo naksnīgas ielas un ēnainus kvartālus, viņiem pieder vien īrēts privātums un rēgaina klātbūtne, viņi piedzīvo sastingušas vasaras un raugās atpakaļgaitā. Tomēr tā nav samudžināta vai sirreāli sagraizīta pasaule, dzejnieces piedāvātajos motīvos atpazīstami ikdienas nospiedumi. Tie ir iespaidi, kas, iespējams, jau nākamajā dienā tiks aizstāti ar svaigākiem, tomēr nemanot nogulsnējas un pārvērš cilvēku. "Tālsaruna" ir arī ļoti laikmetīga grāmata, jo liek domāt par izjūtām intensīvās "draudzēšanās", attālumu pārvarēšanas un pieaugušo ambīciju laikā. Savukārt jaunās dzejas ainas kontekstā viņa lieliski nodemonstrē, ka niansētībai nav nekādas saistības ar detaļu gūzmu."
Brokāne, Laura. Iebridusi valodā. Punctum, 12.11.2015.
“Manuprāt, vieni no spēcīgākajiem Janpaules dzejoļiem ir ainavas, parasti tās ir skaistas. [..] Dažas no tām ir “metafiziskas”, citas vides uzzīmējumā atsedz personisku, emocionālu pieredzi (bērnība, būšana ceļā, laika ritums). Dzejniecei piemīt prasme kensekvneti izstrādāt tēlu visa dzejoļa garumā, nepaļaujoties uz kaleidoskopa stikliņu nejaušu sakrišanu veiksmīgā kombinācijā. Citviet labi attaisnojas arī “tēlu diapozitīvu” stratēģija: atsevišķi jaudīgi kadri tiek virknēti cits aiz cita – nākamais it kā pilnībā aizsedz iepriekšējo, tomēr nezaudējot tematisko un asociatīvo saikni visa dzejoļa garumā [..].”
Baklāne, Anda. Ainava ar… Domuzīme, 2015.3., 45 lpp.