Juris Pabērzs

2 bildes

29.07.1891 – 22.04.1961

Juris Pabērzs (1891–1961) – dzejnieks, jurists un sabiedrisks darbinieks. Studējis jurisprudenci Pēterburgas universitātē (1912–1917). Studiju gados sācis aktīvi darboties Pēterburgas latgaliešu sabiedriskajā organizācijās rakstījis un latgaliešu presē publicējis dzejoļus, stāstus un publicistiskus rakstus. Darbojies Muzikālajā biedrībā, biedrībā "Gaisma", ģimnāzijas pulciņā "Sauleite", vēlāk Latgaliešu bēgļu palīdzības biedrībā, bijis laikraksta "Dryva" un "Jaunas Zinias" līdzstrādnieks. 1917. gadā Pabērzs bijis Latgales latviešu kongresa un Zemes padomes loceklis. Strādājis par miertiesnesi Daugavpils apriņķī (1917-1918), vācu okupācijas laikā 1918. gadā ieslodzīts Daugavpils cietumā, pēc tam Hāfelbergas koncentrācijas nometnē Vācijā, no kurienes atgriezies pēc revolūcijas Vācijā. Latvijas Tautas padomes loceklis, Latgales Zemnieku partijas pārstāvis Satversmes sapulcē. Laikraksta "Latgalīts" redaktors (1920-1922 un 1925), žurnāla "Dzimtines Skaņas" redakcijas loceklis (1925), laikraksta "Jaunō Straume" redakcijas kolēģijas loceklis un līdzizdevējs (1926, 1929-1930). Vairākkārt bijis ministrs Latvijas Republikā - ministrs bez portfeļa (Latgales lietās, 1926), tieslietu ministrs (1929-1931), tautas labklājības ministrs (1934. g. sāk.-1934.15.V); Saeimas deputāts (1928-1934), Daugavpils apgabaltiesas vicepriekšsēdētājs (1934 V-1940 VI); 1940-1941 tieslietu misistrs, LPSR AP Prezidija loceklis (1940.25.VIII-1947 III). 2. pasaules kara laikā evakuācijā Saratovas apgabalā. Pēckara gados līdz mūža beigām strādājis par juriskonsultu Jūrmalā un Rīgā.
Dzejot sācis jau tēva mājās, bet nopietnāk - ģimnāzijas laikā. No 1911. gada presē publicēti stāsti un publicistiski raksti. Sarakstījis dzejoļu krājumu "Pavasara skaņas" (1913), kas ir pirmais atsevišķā izdevumā iznākušais latgaliešu dzejas krājums. 1914. gadā atsevišķā grāmatā izdots stāsts "Mīrā laime". 1923. gadā iznāca pirmais Pabērza kopotu rakstu krājums "Rūzes un ērkški" (dzejoļi un stāsti), 1940 - "Rokstu krojums" (1, dzejoļi).

Dzimšanas laiks/vieta

29.07.1891
Pabierži
Tolaik Kalupes pagasta Pabēržos.

Miršanas laiks/vieta

22.04.1961
Rīga

Personiska informācija

Dzimis zemnieka ģimenē. Māte Agate (dz. Mukāns).
Precējies ar Veroniku Pudāni (1897–1957), dēli Juris (1918–2003; teātra un literatūras kritiķis), Heinrihs (1920–1990; jurists), Ēvalds (1922–1994; jurists), Aristids (1934– 2013). Mazmeita literatūrzinātniece Ilona Salceviča.
Otrreiz precējies 1959. g. ar Helēnu Ivbuli (dz. Borbale).

Studentu biedrības “Montania” filistrs.

Profesionālā darbība

1912: Pirmā publikācija tēlojums "Vējputnī" laikrakstā "Dryva" 4.-11.I.

1917: Latgales latviešu kongresa un zemes padomes loceklis.
1918 – 1920: Izsūtīts uz Vāciju.
1920.04.18–1922.09.07: Satversmes sapulces deputāts, Latgales zemnieku partija.
1920: Daugavpils apriņķa zemstes valdes loceklis.
1923–1926: Daugavpils apgabaltiesas loceklis.
1926: Ministrs bez portfeļa Latgales lietās.
1927.10.27–1928.01.23: Tieslietu ministrs.
1928.10.06–1931.10.03: Saeimas III deputāts, Progresīvā tautas apvienība.
1929.20.19–1931.20.07: Tieslietu ministrs.
1931.10.08–1934.05.15: Saeimas IV deputāts, Progresīvā tautas apvienība.
1934.03.17–1934.05.15: Tautas labklājības ministrs.
1934–1940: Daugavpils apgabaltiesas vicepriekšsēdētājs.
1940: Pēc Latvijas okupācijas sadarbojies ar okupācijas varu. Kļuvis par tieslietu ministru Augusta Kirhenšteina vadītajā marionešu valdībā. Piedalījies nedemokrātiskajās Tautas Saeimas vēlēšanās, tika ievēlēts, kā arī bijis delegācijā, kas Maskavā lūgusi Latvijas pievienošanu PSRS.
1940–1941: LPSR Tieslietu tautas komisariāta Tiesu pārvaldes priekšnieks.
1940–1947: LPSR Augstākās Padomes deputāts un prezidija loceklis.
1944–1961: Juriskonsults Jūrmalā un Rīgā.

Citātu galerija

"Publicistika un dzeja saistīta galvenokārt ar Latgales atmodas centieniem un idejām. Dzeja labskanīga, tajā daudz tautiskas jūsmas, idillisku dabas gleznu, sirsnīgas mīlestības, pārdomu. Individuālais pārdzīvojums saistīts ar dabas parādībām, cilvēka mūža ritējums - ar gadalaiku nomaiņu. Pabērza dzeja tautā ļoti iecienīta. Visspēcīgākie un ar pietiekošu nozīmi ir garākie liroepiskie dzejojumi "Dūmas Joņu vokorā", "Mōtes vōrdi", "Skūpais vecis". Stāstiem pamācošs raksturs."

Ilona Salcēviča. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R. 2003

Latgola

Vai zyni, draugs, kur mola breinumskaista,
Kur saile maigus dzintarstorus laista,
Kur kolni golvas laipni augšup ceļ,
Kur azari un upes viļņus veļ?

Skot, Daugava storp akmiņs krostim pylnim
Skaun Daugavpili putojūšim viļņim.
Te tūrņu krysti Dīva vōrdu pauž,
Un sērmais cītūksnis aiz myurim snauž.

Pi azarim, skot, Krōslova tur glaužās
Un Sauleskolns pi mōkūnim te laužās.
Un boltō Aglyuna tur lejā speid,
Kur azarstorpā krysta attāls sleid.

Skot tōļōk: Bukmuižas tur raibos solas,
Kur zalim krostim nasaredzi molas;
Tur tōļōk stīpās dryumi klusais syls,
Bet tōļōk – plēšās Rāznas azars zyls.

Te, skotīs, krōšņō Rēzekne; piļs drupas;
Uz kolnim, kūkūs tērptim, nomu čupas;
Pa vydu upe namiteigi trauc
Un Mōras zemes sirdei mīru jauc.

Bet tōļōk – Ludza rōmā azarmolā.
Piļs drupas skumst tur augsta kolna golā.
Te kaidreiz Brīsmeigais ir karōjis,
Tō laika smogas pādas atstōjis.

Skot apkōrt: plaši lauki, dziļas lejas.
Pa vydu strauteņš upi skaun un smejās.
Pa laukim zemnīks dorba gaitu īt,
Un meža molā ganeņš žēli dzīd.

Kad vokors nōk un apkōrt krāsla matās
Un augšā īsadag jau zvaigznes ratas, -
Pōr mežim duņūt zvonu skaņas trauc
Un nūgurušas ļaudis mīrā sauc ...

Tu zyni, draugs, cik mola šeit ir skaista,
Cik syltus saule storus te tev laista.
Tev šymā molā beja šyupuļs kōrts,
Tev dvēselē tei kvēļ kai gunis sorts.


(1913)

No: J.Pabērza darbu izlases grāmatas „Juram Pabēržam – 100. Rēzekne : Latgolas kultūras centra izdevniecība, 1992. – 50 lpp.”

Saiknes

Ilona Salceviča - Mazmeita
Juris Pabērzs - Dēls

Pseidonīms

Klaidūņs, Jurs Klaidūņs, Kūrmis, Zamdaga

Papildu vārdi

Jurs Pabēržs

Izglītība

–1912
Pēterburgas Svētās Katrīnas ģimnāzija
Sanktpēterburga
Beidzis Sv. Katrīnas proģimnāziju Pēterburgā.

Arendole [o]
Mācījies pamatskolā.

1912–1917
Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Studējis jurisprudenci.

Dalība organizācijās

Studentu biedrība "Montania"
Bijis biedrības filistrs.

Pēterpils latviešu muzikālā biedrība
Sanktpēterburga

Biedrība "Gaisma"

Pēterburgas Svētās Katrīnas ģimnāzija
Sanktpēterburga
Darbojies ģimnāzijas pulciņā "Sauleite".

Latgaliešu kara upuru palīdzības biedrība
Sanktpēterburga
Darbojies Latgaliešu bēgļu palīdzības biedrībā.

Laikraksts "Drywa"
Ņevas prospekts, Sanktpēterburga
Bijis laikraksta līdzstrādnieks.

Laikraksts "Jaunas Zinias"
Sanktpēterburga
Bijis laikraksta līdzstrādnieks.

1917
Latgales Pagaidu zemes padome
Latgale
Bijis padomes loceklis.

1926
Laikraksts "Jaunō Straume"
Rīga
Bijis laikraksta redakcijas kolēģijas loceklis.

1929–1930
Laikraksts "Jaunō Straume"
Rīga
Bijis laikraksta līdzizdevējs.

1940
Bija viens no Maskavas delegācijas locekļiem.

Piemiņas vietas

Pabierži
20.gs. 80. gadu vidū Rožkalnu pagasta „Pabēržos”, Jura Pabērza dzimto māju pagalmā, uzstādīts viņam veltītais piemineklis.

Darbavieta

1917–1918
Augšdaugavas novads
Strādājis par miertiesnesi Daugavpils apriņķī.

1920–1922
Laikraksts "Latgalīts"
Rīga
Redaktors

1920
Latvijas Tautas padome
Bijis padomes loceklis.

1920
Augšdaugavas novads
Bijis Daugavpils apriņķa zemstes valdes loceklis.

18.04.1920–07.09.1922
Latvijas Republikas Satversmes sapulce
Rīga
Latgales Zemnieku partijas pārstāvis Satversmes sapulcē.

1923–1926
Daugavpils
Bijis Daugavpils apgabaltiesas loceklis.

1925
Laikraksts "Latgalīts"
Rīga
Redaktors

1925
Žurnāls "Dzimtenes Skaņas" (1925)
Daugavpils
Bijis laikraksta redakcijas loceklis.

1926–1928
Latvijas Republikas Ministru kabinets
Brīvības bulvāris 36, Rīga
Bijis ministrs bez portfeļa (Latgales lietās).

27.10.1927–23.01.1928
Latvijas Republikas Ministru kabinets
Brīvības bulvāris 36, Rīga
Bijis tieslietu ministrs.

1928–1931
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
Bijis 3. Saeimas deputāts, ievēlēts no Progresīvās tautas apvienības.

19.10.1929–07.10.1931
Latvijas Republikas Ministru kabinets
Brīvības bulvāris 36, Rīga
Bijis tieslietu ministrs.

08.10.1931–15.05.1934
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
Bijis 4. Saeimas deputāts, ievēlēts no Progresīvās tautas apvienības.

17.03.1934–15.05.1934
Latvijas Republikas Ministru kabinets
Brīvības bulvāris 36, Rīga
Bijis tautas labklājības ministrs.

05.1934–06.1940
Augšdaugavas novads
Bijis Daugavpils apgabaltiesas vicepriekšsēdētājs.

1940
Latvijas Republikas Ministru kabinets
Brīvības bulvāris 36, Rīga
Bijis tieslietu ministrs Augusta Kirhenšteina vadītajā marionešu valdībā.

1940–1947
Latvijas PSR Augstākā Padome
Bijis padomes deputāts un prezidija loceklis.

1940–1941
Latvijas PSR Tieslietu tautas komisariāts
Bijis komisariāta Tiesu pārvaldes priekšnieks.

1944–1961
Rīga
Strādājis par advokātu un juridisko konsultantu Rīgā un Jūrmalā.

Apcietinājums

1918
Daugavpils cietums
Daugavpils

1918–1920
Vācija
Ieslodzīts Hāfelbergas koncentrācijas nometnē.

Evakuācija

1940–1944
Saratovas apgabals

Apglabāts

Raiņa kapi

Apbalvojumi

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
V šķira
1926