Juris Krādziņš

Dzimis arhitekta Makša Krādziņa un baletdejotājas Annas Krādziņas (1901-1992) ģimenē.
1944. gada rudeni, tāpat kā daudzi citi latvieši, kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Bēgļu gaitās Krādziņu ģimene bija vairākās vietās Vācijā (Zalcburgā, Haidā, un Sudētijā), beidzot 1945. gada martā nonākot Fronhofenas pagastā, Rāvensburgas apriņķī, Dienvidvirtembergā.
1945-1946: dzīvoja Fronhofenā.
1946: 13. jūnijā pārcēlās uz dzīvi DP nometnē Hanavā.
1948: atgriezās Fronhofenā, kur Ebenveileras latviešu ģimnāzijā beidza mācības.
1949: maijā izceļoja uz Austrāliju.

1951: apprecējies ar Laumu Jurjāni un ģimenē uzauguši trīs dēli: Valdis Krādziņš, Indulis Krādziņš un Ansis Krādziņš.

Literārā darbība
1964: pirmā publikācija - divi dzejoļi laikrakstā "Austrālijas Latvietis" 3. jūlijā.
Laikrakstā "Austrālijas Latvietis" publicēja stāstus un dzejoļus.
Kopš 1967: publicēja arī rakstus par Sidnejas literārās sekcijas darbu, par latviešu sarīkojumiem; referēja par daudziem latviešu rakstniekiem latviešu radioraidījumā un literārās sekcijas sarīkojumos Sidnejā.
1980: viencēliens "Starp pusnakti un rītu" izrādīts Austrālijas rakstnieku dienās Sidnejā.

Līdzdarbojās Sidnejas Latviešu teātra Sidnejas Literārās sekcijas darbā.

Par Jura Krādziņa personību, sabiedrisko un literāro darbību
Juris Krādziņš kā stāstu rakstnieks, bet galvenokārt kā ilggadīgais un iecienītais Sidnejas latviešu literārās sekcijas sniegto priekšnesumu atreferētājs Austrālijas Latvietī mūsu laikraksta lasītajiem jau sen labi pazīstams. Austrālijas latviešu 20. rakstnieku dienu dalībniekiem atklājās, ka Juris Krādziņš ir arī dzejnieks, un tos pavisam pārsteidza un saintriģēja tas, ka viņš raksta arī lugas. Jura Krādziņa pirmo dramatisko darbu, viencēlienu Starp pusnakti un rītu, kādas nepabeigtas triloģijas pēdējo daļu, Māras Rozītes režijā izrādīja Sidnejas latviešu teātris rakstnieku dienu atklāšanas vakarā. Kaut autors pats skatuvē tēlotāju rindās nekad nav manīts, nav šaubu, ka teātra un skatuves tehniskās prasības jaunajam dramatiķim nav svešas. Dialogi risinās gluži dabīgi, tie ir īsi, attiecas uz saturu; lugā nav gausu, garlaicīgu posmu, notikumi virzās uz priekšu raita tempā. Pavisam dabīgi darbībā un saturā ievīti gaismu un skaņu efekti sasprindzinātu noskaņojumu un dramatisku akcentu, kā arī kāpinājumu radīšanai (elektriskās spuldzes izslēgšana un ieslēgšana, policistu mašīnas sirēnu kaukšana, klauvēšana, tad dauzīšana pie durvīm). Autors norāda, ka lugas temats ir cīņa pret varu. Ir tiesa - totalitāras polītiskas iekārtas uzspiesta un policijas brutāli īstenota vara un terors dominē katru lugas ainu."

Ploriņa, Astrīda. Starp pusnakti un rītu. Austrālijas Latvietis, 1980, 31. okt.

"... viens no sekcijas [Sidnejas Latviešu teātra Literārā sekcija] pirmajiem un noturīgākajiem līdzstrādniekiem ir Juris Krādziņš. Pirmo reizi viņš piedalījās 1950. gadā Spodra Klauverta referātā Pieci paziņas pasmaida, lasot rakstnieku darbu paraugus. Ar skaidro dikciju un sonāro balss toni viņš ieguva klausītāju un referentu simpātijas un saņēma neatlaidīgus aicinājumus piedalīties nākošos sarīkojumos. Vēlākos gadus viņš pats kļuva referents un izvērtēja tik atšķirīgu autoru darbus kā Andreja Pablo Mierkalna un Veronikas Strēlertee dzeju un Teodora Zeltiņa romānus. Austrālijas Latvietī iespiesti un rakstnieku cēlienos dzirdēti Jura Krādziņa stāsti, kuru noslēpumainā darbība apraujas ar neparastu, negaidītu atrisinājumu. 1980. gadā 20. rakstnieku dienās Sidnejā Māras Rozītes režijā izradīja viņa lugu Starp pusnakti un ritu. Visplašākam lasītāju lokam Juris Krādziņš tomēr pazīstams ar saturīgu, skaidru Sidnejas literāro sarīkojumu atreferējumu Austrālijas Latvietī, pārskatāmi iepazīstinot citpilsētu tautiešus un arī sidnejiešus ar Sidnejas latviešu literārā simta (tagad pussimta) darbošanos."

A. Z. Apaļi gadi preses darbiniekam. Austrālijas Latvietis, 1990, 30. marts.

inženieris
literāts

Laikraksts "Austrālijas Latvietis"
Austrālija
Laikraksta līdzstrādnieks.

1949–1956
Benkstauna
Strādāja dzelzceļa dienestā par lokomotīves tīrītāju un mehāniķa palīgu.

1949–1956
Ņūtauna
Strādāja dzelzceļa dienestā par lokomotīves tīrītāju un mehāniķa palīgu.

1956–1960
Sidneja
Strādāja par tehnisko zīmētāju inženieru firmā "A. E. Goodwin".

1960
Sidneja
Kopš 1960: strādāja par inženieri firmā "Carrier Air Conditioning Pty, Ltd.", kas projektē un ierīko gaisa vēsināšanas ierfces vietējās celtnēs.

Latviešu preses biedrība
Sidneja
Latviešu preses biedrības Austrālijas kopa.

Latviešu inženieru apvienība.

Austrālija
Austrālijas Inženieru institūta biedrs.

Sidneja
Sidnejas Latviešu biedrība.

1937–1943
Rīgas 23. pamatskola
Rīga
Tolaik Kronvalda 23. pamatskola.

1943–1944
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga

1945–1946
Ebenveileras Latviešu ģimnāzija
Ebenveilera
Beidza ģimnāzijas 3. klasi. 1948. gadā atgriezās un beidza pilnu ģimnāzijas apmācību.

1946–1948
Hānavas latviešu ģimnāzija
Hānava

1948–1949
Tībingenes Universitāte
Tībingene
Studēja Vēstures fakultātē.

1952–1960
Sidneja
Studēja Jaundienvidvelsas universitātes Mehānikas fakultātē.

1944
Čehija
Nonāca bēgļu gaitās Čehijā.

1945
Vācija
Nonāca bēgļu gaitās.

05.1949
Austrālija
No Vācijas pārcēlās uz dzīvi Austrālijā.

1945–1946
Fronhofena
Kopā ar vecākiem dzīvoja franču pārvaldes zonā Fronhofenā.

06.1946
Hānava
Pārcēlās uz dzīvi DP nometnē Hānavā.